Augļkopība, Dārzeņi un augļi

Latvijas ābeļdārzos ienāk ļoti ražīgā ‘Saulesmeita’

Dārzkopības institūta selekcionāre Laila Ikase reģistrācijai pieteikusi jaunu agra rudens ābeļu šķirni ‘Saulesmeita’.

Jaunajai šķirnei ir dzelteni āboli, aromātiski un saldi ar vieglu skābumu – tieši tādi, kādus iecienījuši latvieši. “Tas ir ļoti garšīgs, liels dzeltens rudens ābols,” teic selekcionāre Laila Ikase. ‘Saulesmeita’ domāta audzēšanai piemājas dārzos, jo āboli ir ne tikai lieli, bet arī mīksti. Kokā noturīgi, tāpēc nedrīkst nokavēt novākšanu, jo tad augļi dzidrojas. Āboli glabājas līdz novembrim.

Šķirnei raksturīgi spēcīga auguma ļoti ražīgi koki ar vidēju izturību pret kraupi. Koki viegli veidojami, un tos ieteicams audzēt uz maza auguma potcelmiem B.9, B.396.

Kā Dobeles jaunā šķirne uzvedīsies Latgalē un Vidzemē, pagaidām vēl nav zināms, jo neviens tajā pusē nav to stādījis. “Ziemcietība Zemgalē laba, citur nav pārbaudīta,” teic L. Ikase un sola, ka nelielā daudzumā jaunās šķirnes stādus varēs iegādāties jau šogad Dārzkopības institūtā Dobelē.

Vaicāta, kāda ir ideālā ābeļu šķirne, selekcionāre teic, ka katram laikmetam ir savs ideāls. “Tagad svarīgi, lai ābols būtu ļoti viegli tirgojams lielveikalā, tas ir, tam ir ideāla apaļa vai iepaļa forma bez ribiņām, gluds, stingrs, vienlaikus sulīgs un garšīgs. Ideālam ābolam garša ilgi saglabājas gan noliktavā, gan arī veikala plauktā, tas uzreiz nekļūst sauss un miltains. Ideāls ābols ir arī nacionāla īpatnība. Latviešiem galīgi nepatīk strīpaini āboli. Iespējams, tāpēc, ka mums ir vecā šķirne ‘Rudens Strīpainais’, kas nav īpaši garšīgs. Latvieši ir pārliecināti, ka dzeltenais ābols būs visgaršīgākais (dzeltens taču ir ‘Trebu’, ‘Sīpoliņš’). Latviešiem ļoti patīk arī divkrāsaini āboli – tādi, kam ir koši dzeltena pamatkrāsa un spilgts vaidziņš. Arī koši sarkanie ir iecienīti, tiesa, šim sarkanumam ir jābūt spilgtam, lai ābols starotu. Brūngani āboli gan nepatīk,” novērojusi L. Ikase.

Dobeles selekcionāri strādā vēl arī ar citām jaunām ābeļu šķirnēm – šogad plānots veikt pārbaudes pirms šķirnes reģistrācijas, tā sauktos AVS (atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes) testus ābelēm ‘Felicita’ un ‘Inta’. ‘Felicita’ ir ar ļoti izskatīgiem, kvalitatīviem un kraupja izturīgiem āboliem, savukārt ‘Inta’ ar koši sarkaniem, garšīgiem augļiem, tiesa, ražo periodiski un arī pret kraupi ir vidēji izturīga.

Potenciāli šķirnes kandidāti ir dekoratīvās ābeles ‘Antonija’ un ‘Dūdars’. Kā izcili dekoratīvs kolonnveida hibrīds izdalīts un iesniegts šķirnes reģistrācijai arī ‘Kārlēns’.

Kolonnābelītes nav tikai smukumam dārzā, savus 7 – 15 kilogramus ābolu var novākt, toties kociņus var stādīt ik pēc pusmetra. Kolonnābelītēm pagaidām ir ļoti daudz problēmu, sākot ar to, ka ir ļoti uzmanīgi jāretina, pretējā gadījumā katru otro gadu ābolu nebūs vispār. Kolonnābelītēm ir arī augstas apūdeņošanas prasības, tās ir mazāk sala izturīgas nekā tradicionālās ābeles.

Ābeļdārzi Latvijā 

Platību maksājumiem pērn Latvijā pieteikti 2853 ha ābeļu dārzu.

Vislielākie komercdārzi iestādīti Viesītes novada Saukas pagastā (152 ha), Tukuma novada Pūres pagastā (123 ha) un Tukuma novada Degoles pagastā (53 ha).

Avots: Lauku atbalsta dienests

5 Komentāri

  1. Vai tad ”Rudens svītrotie”nav tie paši ”Grānšteini”,kāpēc negaršīgi,garšīgi,sulīgi.Un var saglabāt līdz Ziemassvētkiem,bet tad gan kļūst miltaini.

Atbilde uz strīpainais komentāru

Atcelt atbildi