Latvijā, Politika

Latvijas lauksaimniecības zeme joprojām aizaug

Latvijā netiek izmantoti aptuveni 302 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, to skaitā 103 400 meliorētas zemes.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2017. gadā izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatība bija 1 932 300 hektāru.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā Zemes politikas plānā 2016. – 2020. gadam atzīts, ka uz lauksaimniecībā izmantojamo zemju platību rēķina palielinājusies mežu platība. Citiem vārdiem sakot, kādreiz lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizaug vai apzināti tiek aizaudzēta ar mežu.

Lauku atbalsta dienesta (LAD) dati liecina, ka no 2010. līdz 2015. gadam mežs ieaudzēts 18 945 hektāros, savukārt šī un citu iemeslu dēļ zemes platības, kuras ir labā lauksaimniecības stāvoklī, samazinājušās par 63 575 hektāriem.

Tā kā no 2011. līdz 2013. gadam fiziskās un juridiskās personas, kuras nodarbojas ar mežsaimniecību, nopirkušas vairāk nekā 32 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, esot paredzams, ka arī turpmāk meža platības palielināsies galvenokārt uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes rēķina.

Plānu daudz, rīcību nemana
Turpretī Saeimā apstiprinātajā Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2014. – 2020. gadam atzīts: “nav pieļaujams, ka ievērojamas lauksaimniecības zemes platības aizvien netiek izmantotas”, “paredzēts palielināt apsaimniekotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpatsvaru: 2014. gadā līdz 90%; 2017. gadā līdz 92%; 2020. – līdz 95% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatības”.

Arī Zemkopības ministrijas sagatavotajā Latvijas lauku attīstības programmā 2014. – 2020. gadam ierakstīts, ka esot jāpanāk, lai lauksaimnieciskā ražošanā tiktu izmantoti divi miljoni hektāru zemes. Diemžēl pieminētajos mūsdienu plānos par zemes saimniecisku izmantošanu gan vairāk runāts vajadzības izteiksmē un, kā šķiet, nevienā ministrijā nezina, kā novērst tās aizaugšanu.

Ar Zemes fondu vien nepietiks
Neskaitot dubulto nekustamā īpašuma nodokli par aizaugušu zemi, viens no reālās darbības apliecinājumiem līdz šim bijis Latvijas Zemes fonds. Taču skaidrs, ka ar fonda spēkiem vien nepietiks, lai veicinātu lauksaimniecības zemes racionālu un ilgtspējīgu izmantošanu lauksaimniecībā un lai palielinātu izmantojamās platības. Kopš darbības sākuma 2015. gada 1. jūlijā līdz 2018. gada 1. augustam tas nopircis 342 zemes īpašumus 5967 hektāru kopplatībā, šiem pirkumiem iztērējot 16,30 miljonus eiro.

Bet neesot gluži tā, ka fonds pērk tikai tādu zemi, kuru uzreiz var pārdot vai iznomāt, iebilst Latvijas Zemes fonda vadītāja Ina Alksne. Pērkot arī ilgstoši nekoptus īpašumus, ja vien ar pārdevēju var vienoties par atbilstošu cenu. Zemi nopērkot, par fonda naudu to arī sakopj. Kopš fonda darbības sākuma trijos gados sakopti un atgriezti izmantošanai 224 hektāri ilgstoši nekoptas un aizaugušas zemes. Fonds plānojot šos apjomus ik gadu palielināt.

No 2017. gada oktobra Latvijas Zemes fonds pērk zemi, kuru pārdevējs pēc tam var nomāt ar tiesībām to atpirkt. Līdz šā gada 1. augustam ar nomas un atpakaļpirkuma tiesībām fonds iegādājies 61 īpašumu 1162 hektāru kopplatībā, iztērējot 3,76 miljonus eiro. Noslēdzot šādus nekustamā īpašuma atpakaļpirkuma darījumus ar nomas tiesībām pārdevējam, nekustamā īpašuma iegādes brīdī fonds vienojas ar pārdevēju gan par darījuma atpakaļpirkuma cenu, gan par zemes nomas maksu. Pēc likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kuru iegādājas Latvijas Zemes fonds ar šo atpakaļpirkuma līgumu, tiek iznomāta pārdevējam uz pieciem gadiem. Nomas maksas apmēru nosaka 5% gadā no pirkšanas cenas, bet ne zemāku par vidējo nomas tirgus cenu citiem vietējā pagastā vai novadā iznomātiem īpašumiem, iekļaujot nomas cenas aprēķinā nekustamā īpašuma nodokļa gada maksājuma apmēru, kā arī ar darījumu saistītos izdevumus.

Problēma nav atrisināta
Nekustamo īpašumu tirgus lietpratēji gan apgalvo, ka Latvijā joprojām ir daudz platību ziņā nelielu, daļēji aizaugušu zemes gabalu un ka fonds ir pārāk vājš, lai valstī atrisinātu aizaugušās un neizmantotās zemes problēmu. Latvijas Zemes fondam, kura pārvaldnieks ir valsts akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija “Altum””, viņuprāt, būtu piešķiramas lielākas tiesības atpirkt arī aizaugušu zemi, atgriežot to lauksaimnieciskajā ražošanā. Bet fonds pērkot tikai tādu zemi, kuru uzreiz var pārdot vai iznomāt.

Savukārt zemniecības pārstāvji pārmet, ka fonds neizmanto no 2017. gada 1. jūlija tam piešķirtās pirmpirkuma tiesības, liedzot nopirkt zemi personām, kuras nemaz neplāno to apstrādāt. Ina Alksne saka, ka atbilstoši fonda izveidošanas mērķim tas vispirms pievērš uzmanību tādai zemei, kuru pēc iegādes turpmāk varētu izmantot lauksaimnieciskā darbībā. Likumā noteikts, ka darījumam jābūt ekonomiski pamatotam, proti, fonds drīkst pirkt īpašumus par vidējo cenu, kāda raksturīga vietējam novadam vai pagastam.

Kā piliens jūrā
Taču salīdzinot neizmantotās un aizaugušās zemes kopplatību ar to, ko fonds spējis atgriezt izmantošanai lauksaimniecībā, ikvienam top skaidrs, ka 224 hektāri ir kā piliens jūrā.

Uz jautājumu, vai Latvijas Zemes fonds izsniedz arī aizdevumus zemniekam, kurš gribētu nopirkt kādu aizaugušu zemes gabalu, lai atgriestu to lauksaimnieciskai izmantošanai, Ina Alksne atbild – dažāda veida aizdevumus un garantijas lauksaimniekiem piedāvā “Attīstības finanšu institūcija “Altum””. Savukārt fonds nodarbojas tikai ar zemes pirkšanu un pārdošanu, kā arī iznomā to ar tiesībām nomniekam to atpirkt.
“Ja zemnieks iecerējis apstrādāt kādu aizaugušu zemes gabalu, bet tā iegādei kaut kādu iemeslu dēļ nevar saņemt aizdevumu īpašuma iegādei, viņam nav arī naudas tā sakopšanai, tad fonds var vienoties par īpašuma nopirkšanu,” piebilst viņa, “pēc zemes sakopšanas, kuru paveic fonds, varam to iznomāt viņam un pēc kāda laika pārdot.”

Kā jau agrāk fonda vadītāja paudusi, atbildot uz pārmetumiem par pirmpirkuma tiesību neizmantošanu, fonds vērtējot bez izņēmuma visus no pašvaldībām saņemtos darījumu pieteikumus. Ja skaidri redzams – pircējs ir lauksaimnieks, kurš pērk zemi izmantošanai lauksaimniecībā, arī cena atbilst tirgus cenām, tad tiesības nepiesaka. Toties piesaka, ja pircējs un pārdevējs mēģinājuši vienoties par aizdomīgi augstu, vietējā tirgū neraksturīgu cenu. Diemžēl bieži fonds nespēj izmantot pirmpirkuma tiesības tāpēc, ka, uzzinot par pieteikumu, pircējs un pārdevējs atsakās no darījuma. Vai arī zeme tiek pakāpeniski pārdota domājamās daļās, kas liedz izmantot pirmpirkuma tiesības.

23 Komentāri

      1. Uzsākta izpārdošanas propagandas kampaņa!
        ………………….

        Vispirms atmeta atpakaļ izvarotu zemi, bet par apstrādes tehniku izlikās nedzirdam – to uzdāvināja iebraucējiem !
        Tad bāza sprunguļus spieķos, ja gribēja vienoties ar ārzemniekiem par zemes savešanu kārtībā.
        Tad palika briesmīgi inerti, kad valstij vajadzēja palīdzēt saviem pilsoņiem rast produkcijas noieta tirgus pasaulē – valsts pienākums esot tikai iekasēt nodokļus birokrātijas uzturēšanai !
        Tad sākās visādu ierobežojumu izgudrošanas maratons, kas jebkādu ražošanu padara par bezjēdzīgu, ja nav kur pārdot, vai uzstādītas kosmiskas kvalitātes prasības.
        Starp citu, no Polijas var ievest pēdējos sūdus, tur neviens neko nepārbauda, sadzejo uz papīra ko grib !

  1. lauksaimniecības zemes cenas aug, arvien vairāk tiek aizvākts neatkarības gadu apaugums un zeme atgrieza lauksaimnieciskajā ražošanā. Un pie pašreizējā ES atbalsta šis process turpināsies.

  2. Pabrauciet pa laikiem, kas brib redzēt patieso ainu. Arvien vairāk sakoptu vietu, arvien vairāk apsētu tīrumu, kas mijas skaistiem ganāmpulkiem. Latvija kļūst sakoptāka un bagātāka, un lauki tam ir labākais piemērs. Tur, kur agrāk bija neatkarības krūmi, tagad arvien biežāk parādās skaisti tīrumi.

    1. vai, varbūt, pilsētā, perzdams dīvānā, nemaz nezini, kuram tagad pieder tie “apsētie tīrumi”?
      .
      Varu tev atklāt to “noslēpumu” — alkatīgajiem, kuri “tīrumos ražo naftu” un sabojā gan tūkstošiem hektāru zemes, gan ekoloģiju !

  3. Neskaitiet naudu svešā kabatā vai nelieniet svešā tīrumā ! Zemei ir jāatpūšas to zināja mūsu senči, bet nezin ES saimnieks un aizmirsis pilsētas švīts kurš mainot portfeļus aizmirsis savas saknes. Turpinot piespiedu kārtā izpļaut visas pļavas jūs iznīcināt tūkstošiem kukaiņus, bites, kamenes pāri paliek tikai odi un ērces kuri atbrīvotajā nišā vairojas ģeometriskā progresijā, toties pazūd putni utt pa barības ķēdi, to neredz ikdienā, bet tad atklāsies kā fričiem UPs mums izzudušas 80% bišu sugu, un tagad steidzamā kārta aizliegsim tur mēslojumus.Vācijā jau visus kalnus un pakalnus neizpļauj un tad bites izmirušas. Mums liepziedu laikā redzēju vienu meža biti vienu!!! Kad 15 gadus atpakaļ liepas tā vien sanēja no bitēm. Tā turpināt un ražas tikai samazināsies, jo nebūs kas apputeksnē. Varēsim ievest āfrikas agresīvās bites. Bitenieki starp citu trauksmi ceļ ne pirmo gadu tikai visi lēmēji ir kurli

    1. Tikai aizmirsās piebilst, lai dzīvotu putni, kukaiņi un būtu skaistas pļavas tās ir jākopj. Ko lielākā daļa zemju atpūtinātāju nedara un tur drīz vien aug kārkli, suņuburkšķi un latvāņi. Gudreļus tēlot ir viegli, bet patiesi rūpēties par savu senču zemi nebūt nav viegli. Kurš seno laiku laiku zemnieks gan atļautos zemi aizaudzēt ar krūmiem, neviens. Un Kristaps, vēl biškopju vārdā uzstājas.

  4. vismaz musu pusē var noverot tikai preteju procesu- platibas kas gadien bija aizaugušas ar krūmiem tiek atkal pārvērstas par normālu lauksaimniecibas zemi, jo zemes trūkst un uzreiz lietojama praktiski netiek piedavāta. cita ruma ir par statistiskajiem rādijājiem. jo lad pedejā laikā uzņemis kursu piesieties pie jebkā lai tikai nebutu eiropas atbalsts jāpieņem, tāpec pieļauju ka lad”vertejumā” pļavas kur kādā stūrī sākuši krūmi augt tiek izsludinātas par aizugušām un tad statistiski protams ka visādi var sanākt. nu jā un kas latgalē darās ar nev īsti skaidrs, jo vieni stāsta ka viss aizaudzis, bet braucot cauri redzeju tik apstrādātus laukus, neredzaja to aizaugšanu

  5. Es ar nepeikrītu, manā pusē arī arvien vairāk zeme tiek apstrādāta. Un vispār ar katru gadu arvien vairāk priecājos arī par sakoptajām lauku sētām, ne tikai apsētajiem laukiem.

  6. Aizaug iejaucoties zaļajiem ar dabas parkiem un liegumiem. Ļaujiet tak laukos dzīvot un sakopt laukus kas aizaug. Bet nē te tāda puķele te tāds krūms un uzliek hektāra rādiusā liegumu. Projektu naudas zaļie saņem kad beidzas projekts tad kaut vai plūdi.

    1. Gribēt jau vari, tikai mīļā valsts tevi nosēdinās uz ecēšām: ar pirmsnodokli, pirms uzsāksi ko ražot, ar nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšanu, ja uzliksi būdai jaunu jumtu un jaunus logus un durvis.
      Itin kā “valsts” tev būtu to izdarījusi, nevis tu pats par savu naudu !

  7. Lauksaimniecības vajadzībām zemes tiek no jauna apsaimniekotas un var redzēt katru gadu, ka tiek tīrītas aizaugušās platības. Arī zemes fonda darbība ir uzteicama. Ir jādod iespēja jaunajiem izdevīgi nomāt vai atpirkt zemi uz labiem finansu nosacījumiem.

  8. Ir jau noteikti vietas, kas arī ir aizaugušas, bet mūsu laukos var redzēt, ka katru gadu aizvien vairāk cenšas atjaunot tīrumus. Tiek likvidēti krūmi un zemes tiek apartas un apsētas.

  9. “…atpirkt arī aizaugušu zemi, atgriežot to lauksaimnieciskajā ražošanā…”.
    NOZĪMĒ, ka tūlīt klāt alkatīgais TŪKSTOŠHEKTĀRNIEKS, kurš līdz pat manam logam izkliedē dāņu CŪKU mēslus un katru mēnesi smidzina ĶĪMIJU gan PAR visādiem, gan PRET visādiem kukaiņiem, augiem, sēnītēm un mikrobiem, tā, kā gandrīz cauru gadu jādzīvo gāzmaskā.
    Tagad, vismaz, mans “aizaugušais” zemes gabals vismaz par 100 metriem pasargā mani no cūku mēslu smakām un ķīmijām, un, šad un tad, atļauj ieraudzīt kādu zaķi, stirnu, alni, sajust pavasarī IEVU smaržu, dzirdēt griezi vasarā. Liekulīgie “valdības” noziedznieki vārdos ir PAR dabas aizsardzību, bet darbos PRET un liek man DUBULTU īpašuma nodokli par to, ka es gribu dzīvot kā SATVERSMĒ ir ierakstīts !!!
    Pavisam nesen presē parādījās ziņa, ka VALSTS nemaz NEZINA, cik viņai PIEDER`īpašumu !
    Acīm redzot, ŽMAUDZĪT PRIVĀTĪPAŠNIEKUS ir VIENKĀRŠĀK, nekā PASEKOT kartē kas kuram pieder !

  10. Aizaug nevis “Latvijas zeme ” , bet konkrēta privātīpašnieka . Un tās ir viņa tiesības – audzēt savāzemē ko grib , vai arī to kas izaug bez gribēšanas .

  11. Pie pašreiz praktizētās lauksaimniekošanas nekas labs nav sagaidāms. Jau nākamgad daudzas lielās saimniecības bankrotēs pēc lielā sausuma. Latvijas lauksaimniecības zemes ir podzolētas. Tās jāmēslo ar kūtsmēsliem. Ar minerālmēsliem mēslotas tās ilgākā laikā zaudē auglību un to izmantošana kļūst neizdevīga.

  12. Labdien,
    Es rakstu, lai informētu jūs, ka mēs piedāvājam personas aizdevumiem ar 2% procentu likmi. Mēs jums var sniegt aizdevumus, lai iegādātos traktoru vai zemē, tā jūs varat darīt, lauksaimniecība, zivsaimniecība vai cita lietas, ko jūs vēlaties darīt. Sazinieties ar mums tieši pa pastu: [email protected]
    Ar laba vēlējumiem

Atbilde uz Anonymous komentāru

Atcelt atbildi