Laukos
Politika

Latvijas lauksaimniecības zeme joprojām aizaug 0


Latvijā joprojām ir daudz platību ziņā nelielu, daļēji aizaugušu zemes gabalu.
Latvijā joprojām ir daudz platību ziņā nelielu, daļēji aizaugušu zemes gabalu.
Foto – Dainis Bušmanis

Latvijā netiek izmantoti aptuveni 302 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, to skaitā 103 400 meliorētas zemes.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2017. gadā izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatība bija 1 932 300 hektāru.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā Zemes politikas plānā 2016. – 2020. gadam atzīts, ka uz lauksaimniecībā izmantojamo zemju platību rēķina palielinājusies mežu platība. Citiem vārdiem sakot, kādreiz lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizaug vai apzināti tiek aizaudzēta ar mežu.

Lauku atbalsta dienesta (LAD) dati liecina, ka no 2010. līdz 2015. gadam mežs ieaudzēts 18 945 hektāros, savukārt šī un citu iemeslu dēļ zemes platības, kuras ir labā lauksaimniecības stāvoklī, samazinājušās par 63 575 hektāriem.

Tā kā no 2011. līdz 2013. gadam fiziskās un juridiskās personas, kuras nodarbojas ar mežsaimniecību, nopirkušas vairāk nekā 32 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, esot paredzams, ka arī turpmāk meža platības palielināsies galvenokārt uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes rēķina.

Plānu daudz, rīcību nemana
Turpretī Saeimā apstiprinātajā Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2014. – 2020. gadam atzīts: “nav pieļaujams, ka ievērojamas lauksaimniecības zemes platības aizvien netiek izmantotas”, “paredzēts palielināt apsaimniekotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpatsvaru: 2014. gadā līdz 90%; 2017. gadā līdz 92%; 2020. – līdz 95% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatības”.

Arī Zemkopības ministrijas sagatavotajā Latvijas lauku attīstības programmā 2014. – 2020. gadam ierakstīts, ka esot jāpanāk, lai lauksaimnieciskā ražošanā tiktu izmantoti divi miljoni hektāru zemes. Diemžēl pieminētajos mūsdienu plānos par zemes saimniecisku izmantošanu gan vairāk runāts vajadzības izteiksmē un, kā šķiet, nevienā ministrijā nezina, kā novērst tās aizaugšanu.

Ar Zemes fondu vien nepietiks
Neskaitot dubulto nekustamā īpašuma nodokli par aizaugušu zemi, viens no reālās darbības apliecinājumiem līdz šim bijis Latvijas Zemes fonds. Taču skaidrs, ka ar fonda spēkiem vien nepietiks, lai veicinātu lauksaimniecības zemes racionālu un ilgtspējīgu izmantošanu lauksaimniecībā un lai palielinātu izmantojamās platības. Kopš darbības sākuma 2015. gada 1. jūlijā līdz 2018. gada 1. augustam tas nopircis 342 zemes īpašumus 5967 hektāru kopplatībā, šiem pirkumiem iztērējot 16,30 miljonus eiro.

Bet neesot gluži tā, ka fonds pērk tikai tādu zemi, kuru uzreiz var pārdot vai iznomāt, iebilst Latvijas Zemes fonda vadītāja Ina Alksne. Pērkot arī ilgstoši nekoptus īpašumus, ja vien ar pārdevēju var vienoties par atbilstošu cenu. Zemi nopērkot, par fonda naudu to arī sakopj. Kopš fonda darbības sākuma trijos gados sakopti un atgriezti izmantošanai 224 hektāri ilgstoši nekoptas un aizaugušas zemes. Fonds plānojot šos apjomus ik gadu palielināt.

No 2017. gada oktobra Latvijas Zemes fonds pērk zemi, kuru pārdevējs pēc tam var nomāt ar tiesībām to atpirkt. Līdz šā gada 1. augustam ar nomas un atpakaļpirkuma tiesībām fonds iegādājies 61 īpašumu 1162 hektāru kopplatībā, iztērējot 3,76 miljonus eiro. Noslēdzot šādus nekustamā īpašuma atpakaļpirkuma darījumus ar nomas tiesībām pārdevējam, nekustamā īpašuma iegādes brīdī fonds vienojas ar pārdevēju gan par darījuma atpakaļpirkuma cenu, gan par zemes nomas maksu. Pēc likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kuru iegādājas Latvijas Zemes fonds ar šo atpakaļpirkuma līgumu, tiek iznomāta pārdevējam uz pieciem gadiem. Nomas maksas apmēru nosaka 5% gadā no pirkšanas cenas, bet ne zemāku par vidējo nomas tirgus cenu citiem vietējā pagastā vai novadā iznomātiem īpašumiem, iekļaujot nomas cenas aprēķinā nekustamā īpašuma nodokļa gada maksājuma apmēru, kā arī ar darījumu saistītos izdevumus.

Problēma nav atrisināta
Nekustamo īpašumu tirgus lietpratēji gan apgalvo, ka Latvijā joprojām ir daudz platību ziņā nelielu, daļēji aizaugušu zemes gabalu un ka fonds ir pārāk vājš, lai valstī atrisinātu aizaugušās un neizmantotās zemes problēmu. Latvijas Zemes fondam, kura pārvaldnieks ir valsts akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija “Altum””, viņuprāt, būtu piešķiramas lielākas tiesības atpirkt arī aizaugušu zemi, atgriežot to lauksaimnieciskajā ražošanā. Bet fonds pērkot tikai tādu zemi, kuru uzreiz var pārdot vai iznomāt.

Savukārt zemniecības pārstāvji pārmet, ka fonds neizmanto no 2017. gada 1. jūlija tam piešķirtās pirmpirkuma tiesības, liedzot nopirkt zemi personām, kuras nemaz neplāno to apstrādāt. Ina Alksne saka, ka atbilstoši fonda izveidošanas mērķim tas vispirms pievērš uzmanību tādai zemei, kuru pēc iegādes turpmāk varētu izmantot lauksaimnieciskā darbībā. Likumā noteikts, ka darījumam jābūt ekonomiski pamatotam, proti, fonds drīkst pirkt īpašumus par vidējo cenu, kāda raksturīga vietējam novadam vai pagastam.

Kā piliens jūrā
Taču salīdzinot neizmantotās un aizaugušās zemes kopplatību ar to, ko fonds spējis atgriezt izmantošanai lauksaimniecībā, ikvienam top skaidrs, ka 224 hektāri ir kā piliens jūrā.

Uz jautājumu, vai Latvijas Zemes fonds izsniedz arī aizdevumus zemniekam, kurš gribētu nopirkt kādu aizaugušu zemes gabalu, lai atgriestu to lauksaimnieciskai izmantošanai, Ina Alksne atbild – dažāda veida aizdevumus un garantijas lauksaimniekiem piedāvā “Attīstības finanšu institūcija “Altum””. Savukārt fonds nodarbojas tikai ar zemes pirkšanu un pārdošanu, kā arī iznomā to ar tiesībām nomniekam to atpirkt.
“Ja zemnieks iecerējis apstrādāt kādu aizaugušu zemes gabalu, bet tā iegādei kaut kādu iemeslu dēļ nevar saņemt aizdevumu īpašuma iegādei, viņam nav arī naudas tā sakopšanai, tad fonds var vienoties par īpašuma nopirkšanu,” piebilst viņa, “pēc zemes sakopšanas, kuru paveic fonds, varam to iznomāt viņam un pēc kāda laika pārdot.”

Kā jau agrāk fonda vadītāja paudusi, atbildot uz pārmetumiem par pirmpirkuma tiesību neizmantošanu, fonds vērtējot bez izņēmuma visus no pašvaldībām saņemtos darījumu pieteikumus. Ja skaidri redzams – pircējs ir lauksaimnieks, kurš pērk zemi izmantošanai lauksaimniecībā, arī cena atbilst tirgus cenām, tad tiesības nepiesaka. Toties piesaka, ja pircējs un pārdevējs mēģinājuši vienoties par aizdomīgi augstu, vietējā tirgū neraksturīgu cenu. Diemžēl bieži fonds nespēj izmantot pirmpirkuma tiesības tāpēc, ka, uzzinot par pieteikumu, pircējs un pārdevējs atsakās no darījuma. Vai arī zeme tiek pakāpeniski pārdota domājamās daļās, kas liedz izmantot pirmpirkuma tiesības.

LA.lv
VV
Vivanta Volkova
Laukos
Ar sēkliņām, augļiem un speķi. Kā Rucavas “Alejās” cep īstu lauku maizi
5 stundas
GS
Gundega Skagale
Laukos
Padoms zemniekam. Izmaiņas AAL sarakstā – fungicīdi un herbicīdi
21 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Līdz ar “Bergvik Skog” meža Latvijā pārdošanu mainīts arī tā meitas kompānijas nosaukums uz “Sodra Latvia”
21 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
Baidās no ažiotāžas: neizpauž čekas aģentu kartotēkas publicēšanas datumu decembrī
26 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Izvirza kanditātus darbam Saeimas komisijās. Kādam amatam virza Kučinski?
1 stunda
LE
LETA
Ekonomika
Vairumam “Elektrum” klientu rēķinu pieaugums nepārsniegs 3,5 eiro mēnesī
5 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Koļegovas brālis skaidro shēmas, kā sadarbojies ar māsu naudas darījumos
19 minūtes
LE
LETA/LA.lv
Pasaulē
Leiboristi aicina Meju atsaukt saskaņoto “puscepto” Breksita vienošanos
46 minūtes