Agroķīmija, Tīrums

Latvijā veiks reprezentatīvu augsnes agroķīmisko izpēti

Lai veiktu detalizētu augsnes agroķīmisko izpēti (AAI), Latvijā tiks sākts vērienīgs pētījums, līdz ar to Zemkopības ministrija un Valsts augu aizsardzības dienests aicina lauksaimniekus būt atsaucīgiem un sadarboties ar dienesta pārstāvjiem, kuri drīzumā daudzās saimniecībās sāks augsnes paraugu vākšanu.

Kā norāda Zemkopības ministrijā, ilgtspējīgi un ekonomiski saimniekojot, svarīgi regulāri sekot līdzi barības vielu bilancei augsnē, kā arī veikt augsnes agroķīmisko izpēti. Tā ļaus precīzāk plānot un izmantot mēslojumu vietās, kur augu piebarošana nepieciešama visvairāk.

Augsnes agroķīmisko analīžu veikšana daudzus gadus nebija valdības prioritāte, tomēr, apstiprinot 2018.gada valsts budžetu, ministrija un VAAD pārliecināja budžeta veidotājus par finansējuma nepieciešamību AAI, šādi arī radot datu uzkrāšanas iespējas par augsnes kvalitāti valstī. Tādējādi izpētei šogad ir piešķirti 54 000 eiro.

AAI ir agronomiski nozīmīgs priekšnoteikums veselīgu augu un augstas ražas ieguvei. Tā jāņem vērā, izvēloties audzējamo kultūraugu un plānojot mēslošanas līdzekļu lietošanu.

Saprotot AAI nozīmību, Latvijā tiks veidota reprezentatīva saimniecību izlases kopa 5000 hektāru kopplatībā. Piecu gadu laikā plānots iegūt informāciju par lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) agroķīmiskajiem rādītājiem visos valsts novados – kopumā 25 000 hektāru platībā.

Mērķtiecīga AAI nodrošinās informācijas ieguves pēctecību par augsnes auglības agroķīmiskajiem rādītājiem visos valsts plānošanas reģionos (VPR), ņemot vērā arī saimniekošanas veidu un saimniecību specializāciju.

AAI rezultātā iegūtā informācija tiks uzkrāta Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Augšņu agroķīmiskās izpētes datu bāzē, kas dos iespēju konstatēt izmaiņas augsnes auglībā un savlaikus meklēt risinājumus negatīvu tendenču novēršanai.

Reprezentatīvās kopas informācija būs noderīga ne tikai augsnes kvalitātes vērtēšanā, bet arī dažādu ar klimata izmaiņām saistīto jautājumu risināšanā. Tā noderēs diskusijās ar Eiropas Komisiju par oglekļa emisiju, augsnes degradācijas mazināšanu un citiem ar augsni saistītajiem jautājumiem.

Pašlaik Latvijā VAAD veic AAI tikai pēc pašu lauksaimnieku ierosmes, tādējādi ne vienmēr nodrošinot datu pēctecību un pētītās LIZ proporcionalitāti valsts plānošanas reģiona (VPR) platībai. Laika posmā no 2013. līdz 2017. gadam (optimālais AAI periodiskums ir pieci gadi) AAI veikta 163,4 tūkstošiem hektāru, kas ir tikai 8,4% no apsaimniekotās LIZ kopplatības. No pētītās platības 51% atrodas Zemgales, 17% – Rīgas, 13%- Vidzemes, 11% – Kurzemes un 8% – Latgales VPR. Līdz ar to informācija par katru VPR atsevišķi nav vienlīdz objektīva, kā arī nevar spriest par Latvijas LIZ agroķīmisko rādītāju kopējām tendencēm.

Zemkopības ministrija aicina LIZ īpašniekus būt pretimnākošiem un sadarboties ar VAAD pārstāvjiem, kuri Latvijas simtgades gadā sāks augsnes paraugu vākšanu, lai īstenotu valsts lauksaimniecības augsnes agroķīmisko izpēti.

2 Komentāri

  1. sagatavo sīku datu bāzi(augsnes auglība, esošie augi u.c.) Latvijas iztirgošanas vajadzībām “investoriem”…
    Birokrātu patvaļa !!!

Pievienot komentāru