Bizness, Eksports

Latvijas alus acu apmānīšanai

1. Vai alutiņš mūsu pašu?

1no7

“Šis alutiņš ir mūsu pašu, ko brūvējuši latvieši!” cik šī dziesma atbilst patiesībai? Cik no Latvijas alus darītavu šķirnēm gatavo Latvijā, cik – ārzemēs? Cik Latvijā darītajā alū ir vietējo izejvielu?

Mājbrūvētājs Jānis Rudzītis, kura “Indie Jānis” alus sērija jau pavisam drīz ieraudzīs dienasgaismu, zina teikt, ka Latvijā daudzas alus darītavas grēko, izmantojot mārketinga trikus bez seguma. “Piemēram, “Lāčplēša” alum (“Cido” grupa) nav nekāda sakara ar Lielvārdi, kuras vārdu izmanto pārdošanai. Kad kolhozs juka un bruka, viņi nopirka preču zīmi. Tā ir normāla prakse, kas notiek visā pasaulē, taču jāsaprot, ka stāsti par to, ka alus šķirne un garša ceļojusi cauri gadsimtiem, ir pilnīga pasaka,” stāsta Jānis. Vai „Valmiermuižas” alus darītava – sāka brūvēt 2009.gadā, bet uz pudelēm raksta kaut kādus 18.gadsimta skaitļus? Kāds viņiem no tā labums? Man tas nav saprotams. Galvenais vārds, šķiet, te ir tradīcijas brūvēt – pat, ja tas ir čehu stils,” smejoties stāsta Jānis.

Viens no alus darītavas “Labietis” alus brūvētājiem Reinis Pļaviņš savukārt sacīja, ka katrai alus darītavai ir brīva izvēle, uz kādām vērtībām balstīt savu tirgvedības plānu. “Meliem interneta laikmetā vairs nav pat īsu kāju – tie knapi rāpo. Cits jautājums, vai patērētājam rūp, kur tieši ir ražots alus. Uzskatu, ka izglītotam un maksātspējīgam klientam tas ir svarīgi un viņš agrāk vai vēlāk sāks izvairīties no darītavām, kas melo,” piebilda alus brūveris. “Mūsu tirgvedības stratēģija ir balstīta uz caurspīdīgumu – gluži kā mūsu krogā var caur stiklu redzēt, kā alus tiek vārīts. Tā tas ir bijis no pirmās dienas. “Labietim” vienmēr uz etiķetes būs norādītas pilnīgi visas sastāvdaļas, kā arī nekad neesam sevi pozicionējuši kā “senlatviešu tradīciju” turpinātājus.”

Vai Tev ir svarīgi, kur ražots alus?

  1. Vai alutiņš mūsu pašu?
  2. Vācu, čehu un citu alu mikslis
  3. Latvijā tikai ūdens un daļa iesala
  4. Aicina selekcionēt vietējās apiņu šķirnes
  5. Meklē vietējo mājas raugu
  6. Senlatvija meklējama Lietuvā
  7. Alus Latvijā: dzeram mazāk

15 Komentāri

  1. Varbūt iedarbināt likumu par pircēju ļaunprātīgu maldināšanu? Vajadzētu kārtīgu sodu par melīgu reklāmu? Soda apmēram jābūt tādam, lai nebūtu gribēšanas atkārtot!

  2. “”Aladaris drusku pabojājis”” nevis drusku BET PAMATĪGI iebraucis bikšūdeņu kategorijā, tāpat kā Cēsis. Vārdu dakot labākie , Labietis, Malduguns, Viedi, Brenguļu, Norme.

  3. Kur šajā rakstā palika “Bauskas”, “Užavas”, “Tērvetes” darītavas, gribēju zināt kur tās pilda un ko liek iekšā, nav jau tās mazās, vēl no zināmiem vietējiem Brālis, Brūveris, Krāslavas, Dinaburga?

  4. Kadreiz,Vandzenes alusdaritava ,razoja tadu alu,kuru pieprasijums bija loti liels,iecienots gan Baltijas republikas un aiz tas robezas-istie graudi,apini.Nepieminesu “Jana”alus bruvejumu,cik tagad saprotu,tai bija spec.recepte,bet ta ir pagatne Vandzenes bruzim ar ta laika cilvekiem.

  5. Atvainojiet, man shie murgi un dirshana neinteresee, dzeru tikai (!!!) vaacu alu, pilzenes (Pilz) un kvieshu alu (Heife Weizen). Taapat kaa dzeru tikai franchu, itaalju, spaanju un Kalifornijas viinus. Un kaa ‘snack’ piekozhu spaanju shkjinjkji. Viss paaareejais ir muljkjiibas. Ak jaa, arii oliives eedu tikai Griekju, Spaanju un Itaalju. Sierus – Vaacu un Shveices, plus Itaalju Mozarella & cietos sierus. Pietiek muljkjot tautu. Katraa valstii jaaaudzee tas un tikai tas, kam ir attieciigie klimatiskie un saimnieciskie apstaaklji.

Pievienot komentāru