Bizness, Darbs un izglītība

Latvijas ēdamie tārpi – jauns eksporta produkts?

Autors: Uldis Graudiņš

Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātes vadošā pētniece, zinātņu doktore Ilga Gedrovica izveidojusi receptes un ražošanas tehnoloģiju daudziem jauniem pārtikas produktiem, arī citās valstīs atzinību guvušajiem. Šoruden pētniece sāk darba ciklu ar ES apstiprinātu starptautisku projektu Jauni olbaltumvielu avoti (Ēdamie tārpi), kura noslēgumā iepazīstinās sabiedrību ar Latvijā pārtikā izmantojamiem tārpiem.

“Neuztraucieties, mums Latvijā pašiem olbaltumvielu no klasiskiem avotiem – dažādu veidu gaļas un pākšaugiem – pietiek, tārpus uzturā obligāti nevajadzēs lietot, tomēr pasaulē ir un būs daudzi reģioni, kur to nepietiek. No tārpiem veidoti produkti varētu būt ienesīga Latvijas eksportprece,” saka Ilga.

Kā radās iecere par šādu projektu?

Priecājos par savu iespēju, kam par pamatu līdzšinējie sasniegumi, jo man ir apstiprināts pēcdoktorantūras grants tēmai Jauni olbaltumvielu avoti (Ēdamie tārpi). Šim ES projektam pieteicos Valsts Izglītības attīstības aģentūrā, to pusgadu vērtēja tikai citu valstu eksperti. Startēšu šoruden, projekts būs trīs gadu garumā.

Esmu iecerējusi prezentēt Latvijas ēdamos tārpus. Nākamruden “Riga Food” izstādē būs jau starprezultāti, tad pastāstīšu vairāk. Mans uzdevums būs izveidot tehnoloģiju eksporta produktam. Latvijai ir ļoti labas iespējas šos tārpus audzēt, mums ir piemērota vide, varam attīstīties šajā nozarē. Piedāvāsim šo produktu valstīm, kur ir olbaltumvielu deficīts. Projekts nav tikai zinātnisks. Sadarbojos ar uzņēmējiem, jo kādam tārpi jāaudzē. Tāpat vēlos, lai viņi dzīvē pārbauda laboratorijā pētīto.
Ēdamo tārpu pētīšanas pieredze patlaban ir tikai Vāgeningenas universitātei Nīderlandē. Sadarbošos ar tās pētniekiem, kā arī zinātniekiem no Taizemes – valsts, kur kukaiņi un tārpi skaitās normāls ēdiens. Līdz ar to pētījumu varēsim izveidot kvalitatīvāku, ne tik akadēmisku. Ceru, Latvijas Lauksaimniecības universitāte un Latvija labi izskanēs pasaulē.

Kādas ir jaunākās tendences pārtikas jomā pētnieku skatījumā?

Ir arī pārtikas mode, ne tikai kleitu mode. Visjaunākās tendences ir piecas. Pirmām kārtām – ēdamie kukaiņi. Pasaulē patlaban tā ir topa tēma. Zinātnieku pētījumi rāda, ka 2050. gadā uz planētas nepietiks olbaltumvielu. Es nerunāju par Latviju, mums visa kā pietiek. Nākamā tendence – ēdamās aļģes. Trešais – veģetārisms. Kāpēc Latvijā tapa produkti no pākšaugiem ar bagātīgu olbaltumvielu īpatsvaru? Tiem ir izaugsmes potenciāls un labs pieprasījums citās valstīs. Nākamā mode ir produkti ar samazinātu cukura daudzuma. Piektais virziens ir bezatlikumu tehnoloģija. Tās ir piecas karstās tēmas, kurp pārtikas ražotājiem būtu jātiecas.

Cik aktīvi patlaban Latvijas uzņēmēji piesaista zinātniekus savu biznesa ideju īstenošanā?

Ik nedēļu uz Pārtikas tehnoloģijas fakultāti atnāk četri pieci uzņēmēji ar savu piedāvājumu. Tas ir daudz. Pirms četriem pieciem gadiem viņus aicinājām, patlaban uzņēmēji meklē mūs. Uzņēmēju aktivitāte ir saistīta ar ES fondu naudas pieejamību, piemēram, kopš šā gada februāra ir atvērta inovācijas vaučeru programma.
 Parasti pirmajā tikšanās reizē universitātē vienkārši notiek saruna, kurā uzņēmējs izstāsta savu sāpi vai ideju. Sākam vērtēt – vai tai ir perspektīva, vai varam palīdzēt. Ja varam, slēdzam sadarbības līgumu un meklējam finansējumu tā, lai uzņēmējam būtu izdevīgi.

Piemēram, Garden Snack ābolu čipsu ražotājiem pašiem ir liels ābeļu un bumbieru dārzs, bija jāizdomā, ko ar šīm potenciālajām izejvielām darīt, tādējādi tika izstrādāta jauna tehnoloģija un receptūras jauniem inovatīviem produktiem – ābolu un arī bumbieru čipsiem. MILZU! graudaugu pārslu ražotājiem bija iegādāta sava iekārta. Kaut kas ar to jāsāk darīt, jo uzņemtās saistības no Lauku atbalsta dienesta neļāva ilgi kavēties un atlikt iekārtas izmantošanu uz vēlāku laiku. Stāsti ir dažādi. Vienam nesokas ar produkta iepakojumu, citam ar derīguma termiņu. Vairāk nāk jaunie uzņēmēji. Tie, kuri sapratuši, ka vēlas sev izaicinājumu dzīvē.

LLU ir piemērotas visas sadarbības formas, tostarp valsts atbalstītie biznesa inkubatori. Uzņēmēji galvenokārt izmanto ES fondu atbalsta naudu. Tas lielā mērā saistīts ar nepieciešamību pēc inovācijām un dārgo analīžu veikšanu.

Pārtikas tehnoloģijas fakultātes pētnieki ir kļuvuši pazīstami..

Cenšamies. Patlaban apritē esam ienākuši mēs, jaunie zinātnieki. Fakultātē esam aptuveni 20 pētnieku, kas specializējas dažādos virzienos. Visi esam ļoti azartiski! Paldies vecajai profesoru raudzei, kas mūs izaudzināja. Ikdienā visi darbojamies tā, lai sasniegtu vislabāko rezultātu. 
Saprotu, ka bizness ir uzņēmējam. Man pašai ir ļoti interesanti, ir gandarījums par reālu, dzīvu, veikalā nopērkamu produktu. Un par to, ka cilvēki to lieto. Forša sajūta! Mums ir interesanti pastāstīt ne tikai gudrās lietas studentiem, bet arī testēt un vērtēt. Arī uzņēmēji ir sapratuši – kāpēc nemēģināt kaut ko mainīt dzīvē?

Cik daudz laika vajag jauna produkta izveidei?


Ir vairāki nosacījumi. Svarīga ir komanda. Tas nozīmē – uzņēmējs dara savu darbu, zinātnieks savu. Komandai intensīvi darbojoties, gada līdz pusotra laikā var izveidot jaunu produktu. Normālā režīmā strādājot, vajag aptuveni divus gadus. Ar MILZU! saimnieku tikāmies 2013. gada vasarā, un pēc gada rudenī uzņēmējs jau piedalījās Riga Food izstādē ar pirmajiem produktiem. Vajag intensīvu darbu. Uzņēmējam laiks ir nauda. Viņam ir jāmaksā par telpu nomu, par iekārtām. Ar Krippu krekeriem mēs, zinātnieki, strādājām, līdz viss bija gatavs, tomēr Lauku atbalsta dienests divas reizes neapstiprināja uzņēmējas projektu. Nevarēja sākt ražošanu. Atbalstu pēc diviem gadiem uzņēmēja saņēma vien ar trešo piegājienu. Viņa ticēja savam produktam, cīnījās par to un 2017. gada aprīlī sāka to ražot.
 Nav vienas pareizas formulas laba rezultāta sasniegšanai. Ja ir iekšēja vēlme darboties, sasniegt var visu. Tikai jāgrib! Zinātnieki palīdzēs.

Pirmais sadarbības projekts pārtikas produktu zinātniekiem ar uzņēmēju bija Lakto – 1999. gadā. To īstenoja Latvijas Universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte un Rīgas piena kombināts.

Kā tieši palīdzat jaunu produktu veidošanā?

Krippu, piemēram, ražo no zirņu miltiem ar olbaltumvielām un šķiedrvielām bagātus krekerus, kuriem veicām analīzes, testus olbaltumvielu uzsūkšanās spējai (tā ir 86% – ļoti augsta 100% skalā), piemeklējām labāko, piemērotāko iepakojumu šāda veida produktam. Bee Bite pastilas no bišu maizes ir bagātīgs minerālvielu avots, kuru lietojumam izdomājām inovatīvu risinājumu – aprēķinātu cilvēkam nepieciešamo dienas devu iesaiņojām atsevišķos iepakojumos, kas ir pastilas veidā, piedevām tika izveidotas pastilas, kas papildinātas ar dažādu veidu ogu spiedpaliekām, kas dod papildus arī dažādus vitamīnus un minerālvielas. Pavisam nesen pārdošanā nonākuši Latvijas pirmie piparmētru–upeņu un citi tējas–sulas dzērieni, arī tiem recepti izveidoja mūsu fakultātē. Arī LatEkoFood biezenīšus Rūdolfs, KEFA biezeņus no topinambūra – bagātus ar inulīnu un vērtīgus produktus, kas tapuši ar zinātnieku līdzdalību. Tie ir tikai daži piemēri. Ir arī produkti, kas neizdzīvo. Vēl viens piemērs ir ES Eurolegume 7. ietvara programma. Stendes pētniecības centrā audzē pākšaugus, mēs radām konkrētus pārtikas produktus. Piemēram, pastētes un ekstrudētus kraukšķus no Latvijas pelēkajiem zirņiem un cūku pupām. Pavisam šajā projektā sadarbojas septiņas ES dalībvalstis.

Kurš, jūsuprāt, ir visdaudzsološākais LLU izveidotais pārtikas produkts?


MILZU! arī būs milzu. Eino Ence darbojas ļoti spēcīgi. Kā lokomotīve. Patlaban veidoju viņam jaunus produktus. Viņš būs milzis. Semināros rosinu mājražotājus un ražotājus uz inovāciju. Tie, kuri piedalās izstādē, jūtas droši. Neko nevar paredzēt, bet ticu un ceru, ka veiksmes stāstu būs vēl vairāk.

Kā mūsu pētnieku un uzņēmēju veikums izskatās uz citu valstu fona?

Tas, visticamāk, atkarīgs no cilvēka. Visi pētnieki nav konkurētspējīgi. Tomēr mēs strādājam, un gribu teikt – labi. Vienīgais, kas mūs bremzē, ir pētniecībai vajadzīgo iekārtu trūkums. Lai gan mēs universitātē darbojamies ar tādām pašām metodēm kā visā pasaulē. Iekārtu pirkums gan ir tikai laika jautājums, jo patlaban notiek jauns iepirkums, finansējums nāk. Jūtam, ka varam ar citu valstu pētniekiem runāt kā ar līdzvērtīgiem.

Ilga Gedrovica


Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

AT_COVER_julijs

19 Komentāri

    1. rakstaa jau ir rakstits,ka taa vairak domata kaa eksporta prece.piemeram maniem kakiem loti garsho svaigi maijavabolu kapuri.nemu lapstu ,eju uz zemenu dobeem un kaki rindaa staav.vel vistaam garsho.loti. pat slieka vinaam taa neiet pie duushas.

  1. Man tie pretekļi jau kuro gadu aprij visus zemeņu stādus!!!Izrāvu visus ārā,ja nav-lai nav!Edīšu poļu indīgās ogas. Kā lai cīnās ar šo pretekli?

  2. Ja 1 kg “tārpu” būs lētāki nekā 1 kg liellopu gaļas, tad gaļas vietā būs “tārpi”, gribēsim vai nē !
    Tagadējo atkritumu vietā…

  3. pasas maivaboles zupu esmu edis–makskernieku recepte—–isteniba garsigi—–ka ari maivabolu kapuri ir garsigi-uz oglem ar citrona vai laimas sulu…..

  4. Bezmugurkaulnieki (sliekas, kukaiņi), protams, var saražot biomasu daudz ātrāk kā mugurkaulnieki (cūkas, govis). Jau zināms, ka mušu kāpuri spēj zirgu apēst ātrāk, kā lauvas. Tomēr pilnīgi bezcerīga biznesa ideja. Tārpus (sliekas) vai arī kāpurus (kukaiņu bērnus) audzēt Latvijā ir pilnīgi bezcerīgi dēļ klimata (ziemas), nepieciešama apkure, pašizmaksa būs ļoti augsta, salīdzinot ar dienvidu zemēm. Sezonas laikā uz visvisādiem organiskajiem atkritumiem var audzēt mušu kāpurus, kuri ir visaktīvākie noārdītāji (patents). Tad mušu kāpurus izbarot vistām (patents) un iegūt ekoloģisko vistu gaļu un olas. Gluži tāpat kā senos laikos – gailis uz sūdu čupas. Tas tomēr varētu darboties tikai siltajā gadalaikā.

    1. Pievieno daudzgadīgo zālāju obligāto pļaušanu un masas novešanu no lauka. Ja masu izžāvē(ar saulītes palīdzību), sagatavo siena ruļļus, tad atliek tikai kādā angārā,kolhoza kūtī izbūvēt atbilstošu kurtuvi salmu ruļļu dedzināšanai. Tad arī būs siltums tārpiņiem ziemā. Ja nav pārāk tālu jāved, tad varētu būt izdevīgi, jo vismaz izdevumi par zāles pļaušanu, vālošanu, presēšanu un pārvešanu izietu pa nullēm. Zemniekam būtu ieguvums-Eiropas nauda, lauki būtu appļauti, ruļļi pa krūmiem nemētātos. Varētu no defekta dabūt efektu, Aprēķinus varētu veikt LLU studenti, lētāk sanāktu, nekā palīgos aicinot visādus ar vecajām zināšanām piezīdušos spečukus.Neaizmirsīsim, ka kāpuri ļoti ātri vairojas(nav jau liellopi).

  5. Manam taksītim ļoti garšo maijvaboļu kāpuri, rokot zemi jāuzmanās ar lāpstu netraumēt suni. Laikam jau dikti labi. Ja kādam tīk, lai tik ēd.

  6. Tev apnicis vienmēr par visu satraukties, ekonomēt, atteikt sevi un ģimeni palutināt ar kaut ko? Sen jau visiem skaidrs, ka ar algotu darbu, ja vien neesi kādās koruptīvās shēmās vai noziedzībā, ne Latvijā, pat ne kādā starptaustiskā uzņēmumā neko dižu nenopelnīsi – knapi sanāks dzīvošanai. Samaksāsi par īri, kredītus, līzingus, nopirksi pārtiku, kādu apģērbu un..atkal gaidi algu, retumis starplaikā atļaujieties kādu sīku prieciņu kā jaunu lūpukrāsu vai kafejnīcas apmeklējumu ar draudzenēm. Paplašini sava maciņa apvāršņus, radi iespēju sevis pilnveidošanai un izaugsmei! Gan domas, gan vārdi materializējas. Visums dodas palīgā, jo turpmāk nauda straujiem tempiem ieplūdīs tavā kontā un maciņā. Varēsi palutināt bērnu ar jaunu rotaļļietu, pati doties uz salonu iegūt sen jau sen kāroto jauno frizūru, draudzenēm izmaksāt kafejnīcu, visi kopā vai divatā ar vīru aizbraukt nedēļas nogalē atpūsties kaut kur tālāk par Palnagu vai Pērnavu.
    Šī metode tiešām strādā. Nosūti savas domas Visumam un rīkojies. Pievienojies cilvēkiem, kuri pārvalda savu veiksmi un dzīvi kopumā! https://goo.gl/JVbHw1

Pievienot komentāru