Laukos
Politika

Latvijas lauksaimnieki Briselē protestēs pret nevienlīdzīgiem tiešmaksājumiem ES0

Foto – LETA/Edijs Pālēns

Latvijas lauksaimnieki kopā ar Lietuvas, Igaunijas un Polijas zemniekiem šodien Briselē plāno protestēt pret nevienlīdzīgiem tiešmaksājumiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu starpā, informēja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomē (LOSP).

LOSP priekšsēdētājs Edgars Treibergs skaidroja, ka, tuvojoties jaunajam ES plānošanas periodam 2021.-2027.gadā, Eiropas Komisija (EK) ir nākusi klajā ar sākotnējo piedāvājumu ES Kopējās lauksaimniecības politikas līdzekļu sadalījumam ES dalībvalstīs. Lai arī Kopējās lauksaimniecības politikas jaunajā piedāvājumā Latvijai ir izdevies saglabāt būtisku līdzekļu apmēru nākamajam periodam, Latvijas lauksaimnieku ieskatā piedāvātais finansējums ir netaisnīgs.

Pēc viņa teiktā, Latvija joprojām piedāvātajā finansējuma apmērā tiešmaksājumu jomā ir nostādīta nevienlīdzīgā situācijā salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm, īpaši, salīdzinājumā ar vecajām ES valstīm, lai gan Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotāji konkurē ES vienotajā tirgū, kur pārdod savu produkciju, un tiešmaksājumi tieši un būtiski ietekmē saražotās produkcijas pašizmaksu un gala produkcijas cenu veikalos.

LOSP protesta akciju koordinē sadarbībā ar Lietuvas lauksaimniekiem.

Jau ziņots, ka EK 1.jūnijā publicēja priekšlikumus par valstīm iedalīto Kopējās lauksaimniecības politikas finansējumu nākamajā ES daudzgadu budžetā, Latvijai šajā politikas jomā atvēlot 3,042 miljardus eiro.

Zemkopības ministrijā (ZM) aģentūru LETA informēja, ka EK priekšlikumi paredz, ka nākamajā plānošanas periodā Kopējās lauksaimniecības politikas lauku attīstībai dalībvalstīm paredzētais finansējums samazināsies par 15% salīdzinājumā ar 2014.-2020.gadu, savukārt tiešo maksājumu kopējais samazinājums ES būs 3,9%. Regulas priekšlikums paredz, ka tiešmaksājumos Latvija saņemtu 2,27 miljardus eiro, tikmēr 2014.-2020.gada perioda regulās minētajās aploksnēs Latvijai bija paredzēti 1,7 miljardi eiro. Tiešo maksājumu apmērs nesamazināsies tikai dažām dalībvalstīm, tostarp Latvijai – Latvijai EK paredz minimālu tiešo maksājumu pieaugumu līdz 202 eiro par hektāru 2026.gadā.

Tikmēr atbalsta samazinājums ES lauku attīstībai laika posmā no 2021. līdz 2027.gadam par 15% Latvijai nozīmē to, ka nākamajā plānošanas periodā Latvijai Lauku attīstības programmas pasākumu īstenošanai paredzētais ES finansējums būs par 147 miljoniem eiro mazāks nekā šajā plānošanas periodā, proti, Lauku attīstības programmas pasākumu īstenošanai Latvijai paredzētais ES finansējums būs 0,82 miljardi eiro.

EK skaidro, ka ES Kopējās lauksaimniecības politikas budžets 2021.-2027.gada periodā būs 365 miljardi eiro, kas apliecinot, ka Kopējā lauksaimniecības politika joprojām ir nākotnes vajadzībām piemērota politika, joprojām sniedz atbalstu lauksaimniekiem un lauku kopienām, nodrošina, ka ES lauksaimniecības attīstība ir ilgtspējīga, un atspoguļo ES mērķus vides un klimata jomā.

LA.lv