Laukos
Politika

Latvijas lauksaimnieki oktobrī Briselē protestēs pret nevienlīdzīgiem tiešmaksājumiem 0

ES karogs. Foto – LETA

Latvijas lauksaimnieki kopā ar Lietuvas, Igaunijas un Polijas zemniekiem 18.oktobrī Briselē plāno protestēt pret nevienlīdzīgiem tiešmaksājumiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu starpā, informēja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvju ikmēneša sapulces dalībnieki.

LOSP priekšsēdētājs Edgars Treibergs atgādināja, ka, tuvojoties jaunajam ES plānošanas periodam 2021.-2027.gadā, Eiropas Komisija (EK) ir nākusi klajā ar sākotnējo piedāvājumu ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) līdzekļu sadalījumam ES dalībvalstīs. “Lai arī jaunajā piedāvājumā Latvijai ir izdevies saglabāt ievērojamu līdzekļu apmēru nākamajam periodam, uzskatām, ka piedāvātais finansējums nav taisnīgs lauksaimniekiem,” uzsvēra Treibergs.

Pēc viņa teiktā, Latvija joprojām piedāvātajā finansējuma apmērā tiešmaksājumu jomā ir nostādīta nevienlīdzīgā situācijā salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm, īpaši, salīdzinājumā ar vecajām ES valstīm.

Vienlaikus viņš atgādināja, ka lauksaimniecības produkcijas ražotāji konkurē ES vienotajā tirgū, kur pārdod savu produkciju. “Tiešmaksājumi tieši un būtiski ietekmē saražotās produkcijas pašizmaksu un gala produkcijas cenu veikalos. Pie nevienlīdzīgiem tiešmaksājumiem mēs zaudējam konkurētspēju salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm, kurās tiešmaksājumu apmērs ir ievērojami lielāks,” norādīja Treibergs.

LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis apstiprināja, ka šā gada 18.oktobrī Briselē notiks ES dalībvalstu vadītāju sanāksme, kuras laikā plānota protesta akcija, kurā aicināti piedalīties LOSP dalīborganizāciju pārstāvji, lai pievērstu uzmanību negodīgiem konkurences apstākļiem vienotajā tirgū.

Par konkrētiem protesta akcijas norises tehniskajiem jautājumiem tuvākajās nedēļās būs iespējams uzzināt LOSP birojā. Interesenti protesta akcijai aicināti pieteikties LOSP birojā līdz šā gada 1.oktobrim.

LOSP protesta akciju koordinē sadarbībā ar Lietuvas lauksaimniekiem.

Jau ziņots, ka EK 1.jūnijā publicēja priekšlikumus par valstīm iedalīto Kopējās lauksaimniecības politikas finansējumu nākamajā ES daudzgadu budžetā, Latvijai šajā politikas jomā atvēlot 3,042 miljardus eiro.

Zemkopības ministrijā (ZM) informēja, ka EK priekšlikumi paredz, ka nākamajā plānošanas periodā Kopējās lauksaimniecības politikas lauku attīstībai dalībvalstīm paredzētais finansējums samazināsies par 15% salīdzinājumā ar 2014.-2020. gadu, savukārt tiešo maksājumu kopējais samazinājums ES būs 3,9%. Regulas priekšlikums paredz, ka tiešmaksājumos Latvija saņemtu 2,27 miljardus eiro, tikmēr 2014.-2020.gada perioda regulās minētajās aploksnēs Latvijai bija paredzēti 1,7 miljardi eiro. Tiešo maksājumu apjoms nesamazināsies tikai dažām dalībvalstīm, tajā skaitā Latvijai. Latvijai EK paredz ļoti minimālu tiešo maksājumu pieaugumu līdz 202 eiro par hektāru 2026. gadā.

Tikmēr atbalsta samazinājums ES lauku attīstībai laika posmā no 2021. līdz 2027.gadam par 15% Latvijai nozīmē to, ka nākamajā plānošanas periodā Latvijai Lauku attīstības programmas pasākumu īstenošanai paredzētais ES finansējums būs par 147 miljoniem eiro mazāks nekā šajā plānošanas periodā, proti, Lauku attīstības programmas pasākumu īstenošanai Latvijai paredzētais ES finansējums būtu 0,82 miljardi eiro.

EK skaidro, ka ES Kopējās lauksaimniecības politikas budžets 2021.-2027.gada periodā būs 365 miljardi eiro, kas apliecinot, ka Kopējā lauksaimniecības politika joprojām ir nākotnes vajadzībām piemērota politika, joprojām sniedz atbalstu lauksaimniekiem un lauku kopienām, nodrošina, ka ES lauksaimniecības attīstība ir ilgtspējīga, un atspoguļo ES mērķus vides un klimata jomā.

LA.lv