Bizness, Darbs un izglītība

Ziņojums: Latvijas lauku saimniecību produktivitāte – viena no zemākajām ES

Latvijas lauku saimniecību produktivitāte ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā (ES), un joprojām būtisks izaicinājums, teikts Pārresoru koordinācijas centra sagatavotajā “Latvijas ziņojumā Apvienoto Nāciju Organizācijai par ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanu”.

Ziņojumā minēts, ka Latvijas lauksaimnieku ienākumi laikā no 2013.-2016. gadam ir pieauguši vairāk nekā par 23%, neraugoties uz lauksaimniecības produktu cenu samazinājumu. Tomēr lauku saimniecību produktivitāte vēl joprojām ir būtisks izaicinājums, jo ir viena no zemākajām ES. Līdzīga situācija ir vērojama arī pārtikas ražošanas sektorā.

Ziņojumā teikts, ka pēdējos gados Latvijā stabili attīstās lauksaimnieciskā ražošana, kam pamatā ir lauku saimniecību modernizācija, jaunāko tehnoloģiju un zināšanu ietilpīgu saimniekošanas risinājumu pielietošana. Tā rezultātā nodarbināto skaits sarucis no 83 000 nodarbinātajiem 2010.gadā līdz 70 000 nodarbinātajiem 2016.gadā. Mazo saimniecību skaits sešu gadu laikā samazinājies no 60 000 līdz 45 000, bet tajās nodarbināto pilna laika ekvivalenta lauksaimnieku skaits sarucis no 40 000 līdz 28 700.

Vienlaikus Latvijā publisko resursu ieguldījumi nav pietiekami sekmējuši mazo saimniecību ražīguma un ienākumu kāpināšanu un dzīvotspēju, un nav izdevies panākt ieguldījumu līdzsvaru starp ražīgumu un nodarbinātību, ievērojot pieejamos dabas resursus, to izmantošanas pakāpi un potenciālu, kā arī iegūtās produkcijas pārstrādes iespējas. Politika, kas lielā mērā vērsta uz saimniecību platību pieaugumā balstītu ekonomisko efektivitāti, veicina iedzīvotāju skaita samazināšanos, un laukos ir zemāki nodokļu ieņēmumi un grūtības segt izmaksas virknē citu jomu.

Viens no ilgtspējīgas lauksaimniecības nosacījumiem ir lauksaimniecības produkcijas ražošanā saglabāt lauksaimniecībā izmantojamo zemi ar mērķi saglabāt augsnes auglību. Būtisks lauksaimniecības un bioekonomikas sektora turpmākās attīstības nosacījums ir zemes resursu efektīva un ilgtspējīga apsaimniekošana.

Jau ziņots, ka 2015.gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālajā asamblejā pieņēma rezolūciju “Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības programma 2030.gadam” (“Dienaskārtība 2030”). Tā nosaka 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus un 169 apakšmērķus, kuri sasniedzami, lai pasaulē mazinātos nabadzība un pasaules attīstība būtu ilgtspējīga.

Visām valstīm paredzēts vismaz divas reizes 15 gados sniegt ziņojumu par “Dienaskārtības 2030″/ /ieviešanu. Latvijas ziņojumu sagatavojis Pārresoru koordinācijas centrs un plānots, ka tas tiks prezentēts šā gada jūlijā gadskārtējā augsta līmeņa politikas forumā, Ņujorkā.

6 Komentāri

  1. šini gadijumā īsti nesapratu rēķināšanas metodiku, bet kad lasu šādus petijumus atceros pāris gadus atpakaļ salidzinājumu darba ražigumā ar vāciju. tur pamatdoma bija ka mums visi slikti strādā vācijā lauksaimniecibā nodarbināti tur kautkur 5% (skaitļus vairs precizi neatceros tik pamatdomu) pie mums 20% utt ļa, ļa ļa cik musu zemnieki slinki. un pretim bija veikta cita analīze. bijas nevis ņemti visparejie skaitļi bet konkrēti tik un tik lauksaimniecibas zeme un tik un tik nodarbināto lauksimniecibā. un skat izrādījās ka latvijāuz hektāru lauksimniecibas zemes strādā apmēram 4 reizes MAZĀK ļaužu nekā tas ir vācijā, kamer statistikā pēc procentiem sanāk pilnigi preteji jo nez kāpec ignorē ka tur pavisam cits iedzivotāju blīvums, un zemju sadalijums kategorijās

  2. . . zema mums, redziet, produktivitāte!
    Tad ko, vairāk ķīmijas vairāk indes u.c. sū . . savai
    zemītei? Tajā pašā laikā ir viedoklis, ka pie mums
    viss dabīgs un zaļš un tas arī esot ļoti daudz!
    Lauki jāapsaimnieko ar prātu, jo ēst gribēs arī
    ne tikai mūsu bērni, bet arī viņu mazbērni!
    Bites putni zvēri, arī viņiem ir tiesības dzīvot
    lauku malās un mežā! Daba ir jasaudzē un ar
    šo “viena no zemākajām ES” esam saņēmuši
    netiešu atzinību, ja katrai medaļai ir divas puses!

Pievienot komentāru