Laukos
Bizness

Latvijas lauku saimniecību produktivitāte ir viena no zemākajām ES 16


Lauku ainava ar saulrietu pie Jaunpiebalgas.
Lauku ainava ar saulrietu pie Jaunpiebalgas.
Foto-LETA

Latvijas lauku saimniecību produktivitāte ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā (ES), un joprojām būtisks izaicinājums, teikts Pārresoru koordinācijas centra sagatavotajā “Latvijas ziņojumā Apvienoto Nāciju Organizācijai par ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanu”.

Ziņojumā minēts, ka Latvijas lauksaimnieku ienākumi laikā no 2013.-2016. gadam ir pieauguši vairāk nekā par 23%, neraugoties uz lauksaimniecības produktu cenu samazinājumu. Tomēr lauku saimniecību produktivitāte vēl joprojām ir būtisks izaicinājums, jo ir viena no zemākajām ES. Līdzīga situācija ir vērojama arī pārtikas ražošanas sektorā.

Ziņojumā teikts, ka pēdējos gados Latvijā stabili attīstās lauksaimnieciskā ražošana, kam pamatā ir lauku saimniecību modernizācija, jaunāko tehnoloģiju un zināšanu ietilpīgu saimniekošanas risinājumu pielietošana. Tā rezultātā nodarbināto skaits sarucis no 83 000 nodarbinātajiem 2010.gadā līdz 70 000 nodarbinātajiem 2016.gadā. Mazo saimniecību skaits sešu gadu laikā samazinājies no 60 000 līdz 45 000, bet tajās nodarbināto pilna laika ekvivalenta lauksaimnieku skaits sarucis no 40 000 līdz 28 700.

Vienlaikus Latvijā publisko resursu ieguldījumi nav pietiekami sekmējuši mazo saimniecību ražīguma un ienākumu kāpināšanu un dzīvotspēju, un nav izdevies panākt ieguldījumu līdzsvaru starp ražīgumu un nodarbinātību, ievērojot pieejamos dabas resursus, to izmantošanas pakāpi un potenciālu, kā arī iegūtās produkcijas pārstrādes iespējas. Politika, kas lielā mērā vērsta uz saimniecību platību pieaugumā balstītu ekonomisko efektivitāti, veicina iedzīvotāju skaita samazināšanos, un laukos ir zemāki nodokļu ieņēmumi un grūtības segt izmaksas virknē citu jomu.

Viens no ilgtspējīgas lauksaimniecības nosacījumiem ir lauksaimniecības produkcijas ražošanā saglabāt lauksaimniecībā izmantojamo zemi ar mērķi saglabāt augsnes auglību. Būtisks lauksaimniecības un bioekonomikas sektora turpmākās attīstības nosacījums ir zemes resursu efektīva un ilgtspējīga apsaimniekošana.

Jau ziņots, ka 2015.gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālajā asamblejā pieņēma rezolūciju “Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības programma 2030.gadam” (“Dienaskārtība 2030”). Tā nosaka 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus un 169 apakšmērķus, kuri sasniedzami, lai pasaulē mazinātos nabadzība un pasaules attīstība būtu ilgtspējīga.

Visām valstīm paredzēts vismaz divas reizes 15 gados sniegt ziņojumu par “Dienaskārtības 2030″/ /ieviešanu. Latvijas ziņojumu sagatavojis Pārresoru koordinācijas centrs un plānots, ka tas tiks prezentēts šā gada jūlijā gadskārtējā augsta līmeņa politikas forumā, Ņujorkā.

LA.lv

Par svarīgo