Laukos
Meži

Latvijas mežizstrādātāji nemēdz apdrošināties pret dabas riskiem 16

Foto LETA

Mežizstrādes nozarei Latvijā nav prakses apdrošināties pret dabas apstākļu radītiem riskiem biznesā, komentējot problēmas saistībā ar apgrūtināto mežizstrādi un koksnes izvešanu no meža laika apstākļu dēļ, pastāstīja Latvijas Mežizstrādātāju savienības prezidents Andrejs Cunskis.

“Var sējumus apdrošināt, var māju apdrošināt, bet mums nav objekta, ko apdrošināt, mums ir bizness un biznesu kā tādu nevar apdrošināt pret riskiem. Tas vai nu sekmējas vai nesekmējas. Neesmu dzirdējis, ka būtu iespēja apdrošināties pret riskiem. Piemēram, ja kāda apstākļa dēļ bizness nesokas un es eju pie apdrošinātāja un viņš man sedz zaudējumus,” sacīja Cunskis, piebilstot, ka minētā iemesla dēļ mežizstrādātāji nevar apdrošināties arī pret plūdu un lietavu radītajām sekām.

Pēc viņa teiktā, nozarē nebūtu iespējams arī izveidot krīzes fondu, jo nav tik daudz brīvu līdzekļu, ko atlicināt fonda radīšanai.

“Nav bijuši zelta laiki nozarē, lai mēs varētu uzkrāt naudu. Nauda nāk, bet tā visu laiku ir apritē. Piemēram, kāds uzņēmums ir spējīgs nopirkt jaunu meža tehniku, kas maksā 240 000 eiro un to iegādājas uz kredīta. Līdz ar to šim uzņēmumam visu laiku ir jāpiedalās biznesā, lai viņš pakāpeniski kredītu segtu. Viss ir kustībā, līdz ar to šādu fonda radīšana skan ne sevišķi reāli,” teica Cunskis.

Cunskis vienlaikus atzinīgi izteicās par Krīzes vadības padomes šodien pieņemto lēmumu izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu mežsaimniecības nozarē. “Ja mēs dabas apstākļu dēļ nebūsim spējuši kādam piegādāt pilnā apmērā kokmateriālu, ja saņēmējs sāks kaut kādas pretenzijas pret mums izvirzīt par līgumu nosacījumu neizpildīšanu, šis būs viens no argumentiem, ar ko varēsim pamatot apgrūtinātu piegādi,” teica Cunskis, norādot, ka, neraugoties uz valsts mēroga dabas katastrofas izsludināšanu mežsaimniecības nozarē, uzņēmēji turpinās strādāt un mežizstrādes darbi iespēju robežās neapstāsies.

Viņš piebilda, ka nevar pateikt, cik nozares uzņēmumu šajā kontekstā jau ir vērsušies pie bankām, lūdzot atlikt kredītmaksājumus, jo ikvienam mežsaimniecības uzņēmumam atsevišķi jākārto savas saistības ar bankām un savienībai šādas informācijas nav. Tāpat ikviena uzņēmuma individuālā pārziņā ir arī vēršanās, piemēram, pie Lauku atbalsta dienesta saistībā ar Eiropas Savienības (ES) finansētu projektu termiņu neievērošanu dabas katastrofas dēļ.

Jau ziņots, ka saistībā ar plūdiem mežsaimniecībā izsludināta valsts mēroga dabas katastrofa, šodien lēma premjera pienākumu izpildītāja, zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) vadītā Krīzes vadības padome.

Krīzes vadības padome saņēma deviņu meža nozares pārstāvju iesniegumu par kritisko situāciju mežsaimniecības nozarē, aicinot to atzīt kā valsts mēroga dabas katastrofu. Padome jautājumu izskatīja un pieņēma lēmumu, ka valsts mēroga dabas katastrofa attieksies tikai uz mežsaimniecības nozari nevis meža nozari kopumā.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs skaidroja, ka izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu mežsaimniecībā visā Latvijā nepieciešams, lai šīs nozares uzņēmumi atsevišķu līgumsaistību neizpildes rezultātā netiktu sodīti, piemēram, plūdu dēļ laikā nepabeidzot Eiropas Savienības finansētus projektus vai arī nespējot nokārtot finansiālās saistības ar kredītiestādēm. Padomes šīs dienas lēmums var tikt izmantots kā arguments gadījumos, ja, piemēram, Lauku atbalsta dienests vai kredītiestādes ar sankcijām vēršas pret plūdos cietuša mežsaimnieka, jo tas nav laikā izpildījis līgumsaistības. Šādos gadījumos šo jautājumu varēs izskatīt kā “force majeure” apstākli.
Vairāk par šo tematu lasiet šeit

LA.lv