Politika, Subsīdijas

Kāpēc Latvijas pierobeža nav sakopta?

Jautājums. Kurš Latvijas pierobežā atbild par lielajiem, nesakoptajiem laukiem, kas aizauguši ar zirgskābenēm un citām nezālēm? Kāpēc ir tik krasa atšķirība, šķērsojot robežu? Lietuvā aizaugušus laukus neredz! Vai tad lauksaimnieki nesaņem pietiekami lielu naudu, lai nomiglotu nezāļainos laukus? Valentīna Grenctālē.

Par lauku sakopšanu atbild konkrētā lauka īpašnieks. Lai saņemtu Eiropas Savienības atbalsta maksājumus par platībām, zemes uzturēšana noganīšanai vai kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī ir viens no pamatnosacījumiem gan Latvijā, gan pārējās ES valstīs, – informē Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Straujupe.

Ikviens lauksaimnieks par sakoptām lauksaimniecības zemes platībām var saņemt vienoto platības maksājumu, kā arī pretendēt uz maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanas maksājumu. Par labi apsaimniekotām uzskata noganītas vai nopļautas zālāju platības, kurās nopļautā zāle ir novākta. Latvijā 2017. gadā provizoriskā vienotā platības maksājuma likme ir 76 eiro/ha, zaļināšanas maksājumam – 43 eiro/ha.

Atkarībā no katra lauksaimnieka saimniekošanas veida ir pieejami vēl citi papildu maksājumi: saistītā atbalsta veidi, kas aptver 13 lauksaimniecības nozares, maksājums par bioloģisko lauksaimniecību, par apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi.

Saskaņā ar likumu “Par nekustamā īpašuma nodokli” neapstrādātai lauksaimniecībā izmantojamai zemei tiek piemērota nekustamā īpašuma nodokļa papildlikme 1,5% apmērā no īpašuma kadastrālās vērtības. Lauku atbalsta dienests ik gadu apseko lauksaimniecības zemes un datus par neapstrādātajām platībām iesniedz vietējām pašvaldībām nodokļa papildlikmes aprēķināšanai.

2 Komentāri

Pievienot komentāru