Gaļa un zivis, Zivsaimniecība

Latvijas upēs un ezeros izdevies ielaist par 11,5% vairāk zivju mazuļu nekā plānots

Iepriekšējos piecos gados Latvijas dabiskajos ūdeņos izlaists par 11,5% vairāk zivju mazuļu nekā plānots, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) informatīvais ziņojums par Zivju resursu mākslīgās atražošanas valsts programmas pamatnostādņu 2011.-2016. gadam īstenošanu.

Tajā teikts, ka saskaņā ar pamatnostādnēs noteikto Latvijas dabiskajos ūdeņos jāizlaiž 5,76 miljoni zivju mazuļu gadā. Ja kādu gadu objektīvu iemeslu dēļ paredzēto zivju skaitu neizdevās ielaist, tas bija jākompensē, papildus jāizaudzē un ūdeņos jāizlaiž nākamajā gadā. Nolūkā papildināt Gaujas, Ventas un mazo upju baseinu ceļotājzivju dabiskos resursus no 2011. gada līdz 2016. gadam izlaisti 38 544 009 zivju mazuļi, kas ir par 11,5 % vairāk nekā plānots. Tas galvenokārt panākts, izlaižot lielāku vēdzeļu un nēģu skaitu.

Par Gaujas, Ventas un mazo upju baseinu ceļotājzivju dabisko resursu papildināšanu atbildīgs Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” (“BIOR”), ar kuru ZM slēdza ikgadējus līgumus, tam paredzot valsts budžeta apakšprogrammas finansējumu. Lielāko daļu no plānotā zivju daudzuma audzēja un izlaida “BIOR” zivju audzētavas, taču līdaku un zandartu mazuļi tika iepirkti no privātajām zivju audzētavām konkursa kārtībā.

Tāpat ziņojumā norādīts, ka “BIOR” veicis arī zivju mākslīgās atražošanas, mazuļu audzēšanas un izlaišanas darbu pastāvīgu zinātnisku pārraudzību, plānojot arī izpētīt, cik efektīva ir zivju mazuļu ielaišana dabiskajās ūdenstilpēs. Tā kā 2011., 2012. un 2013. gadā finansējums netika piešķirts, zinātniskais novērtējums šajā periodā notika nelielā apjomā par “BIOR” citām pētījumu tēmām pieejamajiem līdzekļiem. Papildu finansējums bija pieejams, sākot ar 2014. gadu, un tas ļāva sekmīgi īstenot vairākus uzdevumus, piemēram, novērtēt lašu, taimiņu un līdaku atražošanas efektivitāti.

“BIOR” pētīja arī zandartu mākslīgās pavairošanas metodes pilnveidošanu ar mērķi samazināt izmantoto vaislinieku skaitu un palielināt iegūto mazuļu skaitu. Tāpat izstrādātas metodes nēģu atražošanai, kad nēģi tiek nozvejoti upes lejtecē un pārvietoti uz nārsta vietām. Zivju mazuļu kvalitātes novērtējumam notika divi apjomīgi pētījumi. 2011.-2016. gadā notika plaša sabiedrības informēšana – zinātniski pamatotu rekomendāciju sniegšana, populārzinātnisko rakstu publicēšana un semināru rīkošana.

Pievienot komentāru