Bizness, Finanses

Latvijas vērtīgākās zemnieku saimniecības. Rekordiste – Vinteru “Līgo”

Tikai pirms desmit gadiem pirmie zemnieki iekļuva ikgadējā Latvijas miljonāru sarakstā, bet nu jau 109 Latvijas zemnieku saimniecībām pašu kapitāla apjoms pārsniedz vienu miljonu eiro, un pašreizējais vienas zemnieku saimniecības vērtības rekords jau ir vairāk nekā 8,3 miljoni eiro. “LA” publicē Latvijas vērtīgāko zemnieku saimniecību un to īpašnieku sarakstu, rindojot tās pēc pašu kapitāla lieluma.

Pēc 2016. gada darbības rezultātiem zemnieku saimniecību vidū pēc šī rādītāja 1. vietā ir Jāņa Vintera zemnieku saimniecība “Līgo” – gada laikā tās pašu kapitāls ir pieaudzis no 6,67 līdz 8,3 miljoniem eiro. Nākamajās divās vietās, kā rāda “Lursoft” dati, ir Arnis Burmistris ar saimniecību “Vilciņi-1” (4,9 miljoni eiro) un Āris Burkāns ar saimniecību “Sējas” (4,75 miljoni eiro).

“Vai tiešām mūsu saimniecība atrodas pirmajā vietā? Interesanti. Mani tas pat pārsteidz,” sazvanīts pa tālruni, man teica Lielplatones zemnieku saimniecības “Līgo” saimnieks, pazīstamais motobraucējs Jānis Vinters. “Līgo” nodarbojas ar graudkopību, siltumnīcās audzē dārzeņu hibrīdu sēklas un ražo biogāzi. Saimniecība apsaimnieko 1500 ha zemes. Jānis teic, ka visvērtīgākās saimniecības nosacītais tituls ir iegūts ar darbu, pielāgošanos dabas apstākļiem un likumu izmaiņām.

Jāpiebilst, ka šajā sarakstā ir apkopoti tikai tie lauksaimniecības uzņēmumi, kas izvēlējušies zemnieku saimniecības statusu. Latvijā ir arī daudz vērtīgu lauksaimniecības nozares uzņēmumu, kas darbojas kā sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) un akciju sabiedrības. Arī daudzi šajā sarakstā esošie lauksaimnieki ir ne tikai zemnieku saimniecību, bet arī citu uzņēmumu, lielākoties SIA, īpašnieki. Līdz ar to, iespējams, Latvijā ir vēl vērtīgākas kādas zemnieku saimniecības, kas juridiski darbojas, piemēram, kā SIA.

Pašu kapitāls ir tas uzņēmuma bilances rādītājs, kas visprecīzāk norāda, cik liela ir uzņēmuma vērtība: saskaņā ar definīciju pašu kapitāls rāda, cik liela īpašuma daļa pieder uzņēmuma īpašniekiem, un tā sastāvdaļas ir uzņēmuma pamatkapitāls, rezerves un nesadalītā peļņa.

Pēc 2016. gada darbības rezultātiem zemnieku saimniecību vidū pēc šī rādītāja 1. vietā ir Jāņa Vintera zemnieku saimniecība “Līgo” – gada laikā tās pašu kapitāls ir pieaudzis no 6,67 līdz 8,3 miljoniem eiro. Nākamajās divās vietās, kā rāda “Lursoft” dati, ir Arnis Burmistris ar saimniecību “Vilciņi-1” un Āris Burkāns ar saimniecību “Sējas”: pirmās pašu kapitāls gada laikā pieaudzis no 4,68 līdz 4,9 miljoniem eiro, bet otrās – no 3,47 līdz 4,75 miljoniem eiro.

Kopā sarakstā ir 109 zemnieku saimniecības, kuru pašu kapitāla apjoms pārsniedz viena miljona eiro atzīmi.

Karte_6

Lauksaimniecība – kopumā ienesīgāka

Daiga Kiopa, “Lursoft IT” valdes locekle: “Vērtējot lauksaimniecības nozares attīstību pēdējos trīs gados, “Lursoft” dati rāda, ka šajā nozarē strādājošo uzņēmumu skaits, kas iesnieguši gada pārskatus, nav būtiski mainījies – 2014. gadā to bija 4141, 2015. gadā – 4169, 2016. gadā – 4137 (dati 11.09.2017.). Lauksaimniecības nozarē strādājošā uzņēmuma vidējais apgrozījums 2014. gadā bija 248,5 tūkst. eiro, savukārt 2015. gadā tas sasniedza 256,9 tūkst. eiro. Šobrīd apkopotie 2016. gada finanšu rādītāji liek secināt, ka nozares vidējais uzņēmuma apgrozījuma rādītājs ir krities par apmēram 9%. Pozitīvāka tendence vērojama, analizējot peļņas rādītājus. 2014. gadā lauksaimniecības uzņēmums vidēji nopelnīja 19,1 tūkst. eiro, bet 2015. gadā – 27,6 tūkst. eiro. Arī 2016. gadā vidējā peļņa pēc nodokļu nomaksas ir palielinājusies, nu jau sasniedzot 27,7 tūkst. eiro.

Jāpiebilst, ka lauksaimniecības nozarē strādājošo uzņēmumu peļņas rādītāji ir ievērojami labāki nekā uzņēmumu vidējie peļņas rādītāji valstī, kur redzam, ka 2015. gadā peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 16,8 tūkst. eiro, bet 2016. gadā – 18,7 tūkst. eiro. Tas savukārt liecina, ka lauksaimniecības joma, ja tajā prasmīgi darbojas, var būt gana ienesīga.

Ņemot vērā nozares tendenci, proti, ka uzņēmumi uzrāda peļņas pieaugumu, likumsakarīgi, ka šie rādītāji atspoguļojas arī to vērtībā. Ik gadus, gatavojot Latvijas visvairāk pelnošo un turīgāko uzņēmēju sarakstus, mēs redzam, ka būtisku vietu šajā sarakstā ieņem arī uzņēmēji, kuri pārstāv lauksaimniecības jomu. Tamdēļ nepārsteidz fakts, ka šogad turīgāko lauksaimnieku topa galvgalī atrodam lauku uzņēmējus, kuru zemnieku saimniecību pašu kapitāls jau tuvojas desmit miljoniem eiro.”

Vinters: “Mani tas pat pārsteidz!”

Autors: Uldis Graudiņš

“Vai tiešām mūsu saimniecība atrodas pirmajā vietā? Interesanti. Mani tas pat pārsteidz,” sazvanīts pa tālruni, man teica Lielplatones zemnieku saimniecības “Līgo” saimnieks, pazīstamais motobraucējs Jānis Vinters.

“Līgo” nodarbojas ar graudkopību, siltumnīcās divu hektāru platībā ASV milzim “Monsanto” audzē 60 dažādu dārzeņu hibrīdu sēklas un ražo biogāzi. Saimniecība apsaimnieko 1500 ha zemes. Jānis teic, ka visvērtīgākās saimniecības nosacītais tituls ir iegūts ar darbu, pielāgošanos dabas apstākļiem un likumu izmaiņām. Ļoti daudz izmantots arī dažādu ES fondu atbalsts. “Cenšamies audzēt labas ražas, strādājam, galvenokārt paļaujoties uz Dievu. Lai izaugtu par lielu saimniecību, nekad neesam gājuši “pāri līķiem”. Kad bija iespēja, pirkām zemi un paplašinājām saimniecību,” “Līgo” darbības principus iezīmē saimnieks. Viņš arī uzsver zināšanu svarīgumu mūsdienu lauksaimniecībā, tāpēc 2012. gadā neklātienē pabeidzis agronomus Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kļūstot par profesionālu laukkopi. Sieva dažus gadus vēlāk turpat saņēma dārzkopes diplomu. Saimnieks secina – liela nozīme lielajā pašu kapitālā ir biogāzes stacijai, tomēr tā neesot zelta bedre, prasot daudz uzmanības un darba. Par labo rezultātu pateicība pienākas arī tēvam, sievai un brālim. “Kopš nepiedalos Āfrikas rallijā, esam sākuši attīstīties straujāk. Naudu varu ieguldīt saimniecības izaugsmē,” smejot saka astoņu miljonu eiro vērtās zemnieku saimniecības saimnieks J. Vinters.

Otras visvērtīgākās zemnieku saimniecības – “Vilciņi-1” – saimnieks Arnis Burmistris teic, ka nevēlas savas saimniecības nosaukuma publicēšanu šādā sarakstā. “Tā ir konfidenciāla informācija. Komentāru nebūs,” “LA” sacīja Burmistris. Pēc uzņēmuma mājas vietnē publicētās informācijas, “Vilciņi-1” nodarbojas ar graudkopību, apsaimnieko 2200 ha zemes (2016. gada sākumā). Patlaban “Vilciņi-1” sniedz autotransporta, lauksaimniecības tehnikas, universālā ekskavatora, teleskopiskā iekrāvēja, sniega pūšanas, augsnes virskārtas līdzināšanas, meliorācijas skalošanas un labošanas pakalpojumus. Saimniecība ir iesaistījusies arī viesmīlības pakalpojumu sniegšanā un piedalās izglītības projektos. Pastāvīgi nodarbina 18 darbiniekus, sezonas laikā piesaista vēl papildu 2 – 4 darbiniekus.

Zemnieku saimniecības “Sējas” saimnieks Āris Burkāns arī komentāros bija skops. “Neesmu dižs runātājs. Mums neviens neko nav dāvinājis. Neko no kolhoza laiku mantas neprivatizējām. Viss sasniegtais ir darba rezultāts,” par savas saimniecības panākumiem stāsta saimnieks. “Sējas” apsaimnieko aptuveni 3000 ha zemes un ir viena no lielākajām kviešu un rap­šu audzētājām Zemgalē.

Graudkopība ir arī sarakstā 4. (Andra Grantiņa z/s “Eriņi” Codes pagastā) un 5. (Ulda Caunes z/s “Ivulla” Sesavas pagastā) vērtīgāko zemnieku saimniecību galvenais naudas ienākumu avots. No pirmajām desmit sarakstā minētajām saimniecībām pirmās deviņas visas ir no Zemgales. Desmitajā vietā ir Kurzemes saimniecība – Aijas Šmalas-Šmāliņas zemnieku saimniecība “Vītoliņi” Talsu novada Lubes pagastā nodarbojas ar piena lopkopību.

Tab1

20170915205614_9234

7 Komentāri

    1. No “zaļās enerģijas” peļņa sanāk labi ja pa nullēm! Šis komentārs ir valdības nevis zemnieku virzienā! Ja Šķēlem savā laikā nebūtu vajadzējis, tagad nekas tāds nebūtu. Tā kā vienam viss netika, tagad pārējie cieš un raizējas par nākotni. Valsts – vienu brīdi prioritāte bioenerģija, pēc 3 gadiem vairs neinteresē un domā kā lai no visa kas sabūvēts tiek vaļā. Īstermiņa mērķi nekur tālu neved, un to jau tagad visi arī jūt….

  1. Saimniecība Nr. 169 (“Laši”, Artūrs Akmens) nu jau vairākus gadus atrodas Ābeļu pagastā (Jēkabpils novada Lašos)! Krustpils pagasts palicis vien nosaukumā no veciem laikiem.

    1. Saimniecībā audzē hibrīdu sēklas! Ir liela atšķirība! Katrā veikalā tādas F1 sēklas pārdod un pilna Latvija ar tādām piesēta! ( visa planēta). Arī veikalos nopērkamie dārzeņi ir F1. Domājams, ka jākomentē tiem, kas kaut ko saprot no tēmas!

Pievienot komentāru