NVO, Politika

Latvijas Zirgaudzētāju biedrībai mainīts valdes sastāvs

Latvijas Zirgaudzētāju biedrībai pagājušajā nedēļā notikušajā biedru kopsapulcē ir pārvēlēta valde, informēja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē (LOSP).

Zirgaudzētāju biedrības valdē atkārtoti ievēlēts un valdes priekšsēdētāja amata pienākumus arī turpmāk pildīs līdzšinējais biedrības vadītājs Edgars Treibergs, kā arī valdes locekļi Juris Mežnieks, Maija Kleinberga, Gunita Bendrupa, Raimonds Krūmiņš.

Tāpat biedrībai ievēlēti jauni valdes locekļi – Sarmīte Kursīte, Līga Pētersone, Arnis Kaminskis un Jānis Jurašs, kuri nomaina līdzšinējos valdes locekļus Juri Astiču, Agri Blausu, Agritu Bokumu un Natāliju Dreimani.

Biedrības biedru kopsapulcē 16.februārī Berģu kultūras namā piedalījās 101 no kopumā 189 biedriem. Sapulces sākumā LZB vadītājs pateicās biedriem par ieguldīto darbu zirgkopības nozarē. Gunita Bendrupa saņēma pateicību par mūža ieguldījumu nozarē, Mareks Jedinaks – par piedalīšanos paraolimpiskajā jāšanas un pajūgu braukšanas sportā, uzņēmums “Burtnieku zirgaudzētava” – par augstvērtīgu zirgu audzēšanu, “Ķēniņkalni” – par zirgkopības attīstību un Pērle Strauta – par mūža ieguldījumu zirgkopības nozares attīstībā.

Sapulcē pārrunāja arī aktivitātes Lauku atbalsta dienestā, tostarp LEADER projektus, atbalstu ieguldījumiem lauku saimniecībās, atbalstu mazajām saimniecībām, sadarbību tūrismā un atbalstu ar lauksaimniecību nesaistīto uzņēmējdarbību jomā. Zirgkopības nozarē visvairāk ir apstiprināti tieši LEADER projekti – kopumā 25, lielākoties iegādājoties zirgu pārvadājamās piekabes, šķēršļu komplektus, staļļu un manēžu aprīkojumi. Savukārt pārējos minētos projektu veidos zirgkopības pārstāvji ir maz iesaistījušies.

Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktora vietniece Biruta Ingiļāvičute Latvijas Zirgaudzētāju biedrības biedru kopsapulcē pastāstīja klātesošajiem par nodokļu reformas aktualitātēm, bet Zemkopības ministrijas Lopkopības un ciltsdarba nodaļas vadītāja Gita Jansone – par aktualitātēm ciltsdarba jomā.

Klātesošie uzzināja par ciltsdarba jomā gaidāmajām pārmaiņām, jo šā gada 1.novembrī stāsies spēkā “Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likums” koriģētā versijā, kas sagatavots, lai ieviestu Dzīvnieku audzēšanas regulu un uzlabotu ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas sistēmu valstī. Jaunais likumprojekts aizstās pašlaik spēkā esošo Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likumu un tā mērķis ir nodrošināt ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas attīstību valstī. Jansone klātesošajiem sapulcē atzina, ka “Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likums” vairāk attiecas uz zirgkopības nozares organizācijām un šajā kontekstā gaidāmas biežas Eiropas Komisijas pārbaudes, lai kontrolētu, vai jaunās regulas darbojas atbilstoši arī Latvijā.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Ziemeļpierīgas pārvaldes vadītājs Mareks Samohvalovs klātesošajiem atgādināja, ka zirgaudzētājiem jābūt drošiem par pietiekamiem siena krājumiem, ar ko barot savus zirgus līdz ganību sezonai. Tas ir aktuāli, jo šogad daudzi zirgi tika atņemti to īpašniekiem novārdzināšanas dēļ. Par nepieciešamību piegādāt sienu ir jāziņo laicīgi, taču to ir iespējams atrisināt. PVD pārstāvis arī atgādināja, ka dalībai sacensībās nepieciešamas zirgu pases, kā arī līdzi jābūt datiem par vakcīnu un asins analīžu veikšanu.

Latvijas Zirgaudzētāju biedrības mērķis ir veidot un attīstīt ar selekcijas metodēm Latvijas zirgkopību kā svarīgu, augsti rentablu tautsaimnieciskās ražošanas un eksporta nozari Eiropas Savienības (ES) tirgū, kā arī aizstāvēt zirgaudzētāju intereses iekšējā un ES tirgū.