Laukos
Atpūta

Vai Latviju sasniedzis ielas ēdienu bums? “Street food” rezidence un garšu nianses1

Publicitātes foto

Zemāka cena, ātrāks serviss, autentiskums, garšu daudzveidība – tās ir tikai dažas no niansēm, kas raksturo “street food” jeb ielas ēdienu, kas, lai gan daudzviet pasaulē pazīstams jau gadu desmitiem, citur – pat simtiem, Latvijā popularitāti guvis vien pēdējo trīs gadu laikā.

Pasaulē vairāk nekā 2,5 miljardi cilvēku ik dienu izvēlas ielas ēdienu, liecina ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas dati. Šeit gan būtiski minēt, ka “street food” nav gluži tas pats, kas “fast food” jeb ātrā ēdināšana, ko cilvēki bieži vien “liek vienā maisā”.

“Fast food” koncentrējas uz ātrumu, pieļaujot atkāpes no produktu svaiguma, dabiskuma un pievienotā darba apjoma. 

“Street food” viena no prioritātēm, protams, arī ir ātra servēšana, bet daudz vairāk tiek likts uzsvars uz oriģinalitāti, autentiskumu, meistaru ieguldījumu, atšķirīgumu un kvalitāti.

“Street food” kustības Latvijā aizsācēja un uzņēmuma SIA “Streetfood Latvia” vadītāja Monta Vec­ozola stāsta: “Lielākā atšķirība starp “street food” un “fast food” ir tā, ka bieži vien “fast food” ir sasaldēti, viegli pagatavojami, lēti produkti, kas to visu ļauj noservēt ātri, izmantojot pēc iespējas mazāk sastāvdaļu un ieguldot mazāk laika. Bet “street food” pamatkoncepts ir apēst ātri, tepat uz ielas, par pieņemamu cenu, bet, pats galvenais, kvalitatīvi. Vēl viena atšķirība slēpjas komunikācijā – “street food” prasa komunikāciju, aprunāšanos, iepazīstināšanu ar produktu, paskaidrošanu, stāstīšanu. Ātrajā ēdināšanā tas nav nepieciešams – noservē un atdod, klients ļoti labi zina, kas ir hotdogs vai burgers benzīntankā.”

 

Latvijā trūkst zināšanu par “ielas ēdienu”

Latvieši ielas ēdienu kultūru tās mūsdienu izpratnē iepazinuši salīdzinoši nesen, jo pirms tam esot trūcis informācijas, noskaidrots nesenā aptaujā. Dažiem šķitis, ka ēšana uz ielas ir nehigiēniska, citiem – prasta, taču visi kā viens norāda – vienkārši nav bijis šāds piedāvājums.

Redzot, ka vietējiem iedzīvotājiem patiesi trūkst informācijas par “street food” priekšrocībām un unikālo koncepciju, M. Vecozola ar domubiedriem nolēma veidot uzņēmumu, kas apvienotu dažādus ielu ēdinātājus un attīstītu šo kustību arī pie mums.

“Paši vispirms sākām kā ēdinātāji – izveidojām “Bao Bun Latvia” – tvaicētu Taivānas maizīšu ražošanu. Tas bija eksperiments, bet negaidīti izvērtās par stabilu produktu. Sākot piedalīties pasākumos, saskārāmies ar daudz un dažādām problēmām, informācijas trūkumu, draugu un biedru neesamību. Tas viss soli pa solim noveda pie idejas par kustības “Streetfood Latvia” veidošanu, kurā nu jau ir 72 ēdinātāji. Izteikti aktīvi no tiem ir aptuveni 30. Daļai no ēdinātājiem ir arī savas stacionārās vietas, jo ielu ēdināšanai tomēr ir sezonāls raksturs. Lai gan arī gada aukstajos mēnešos ir dažādi pasākumi, kuros ir iespēja piedalīties. Jāatzīst, ka šī niša nepavisam nav vienkārša. Jāiegulda patiesi liels un smags darbs, ko patērētājs tā īsti nenovērtē – visiem gribas daudz, interesanti un lēti, bet pirktspēja un apmeklētāju apjoms neļauj to visu nodrošināt. Mēs jau varētu saaicināt uz pasākumu 15 ēdinātājus, salikt viņus skaisti rindā, bet, ja pasākumu apmeklē 150 cilvēki, tad ēdinātāji nespēj nosegt izdevumus un līdz ar to piedāvāt aktīvāku dalību, jaunas ēdienkartes. Tāds apburtais aplis – viens bez otra nekādi,” atzīst M. Vecozola.

 

Arvien plašāks piedāvājums

Patiesu prieku par “street food” kustības attīstību pēdējo gadu laikā izjūt uzņēmums “Cafe Hugo”, kuri dažādos “street food” pasākumos piedāvā nogaršot bagešburgerus. Tās ir dabiskas, krāsainas maizītes, kas pildītas ar dārzeņiem, augļiem, pašgatavotām mērcēm un gaļu vai jūras veltēm, tādā veidā piedāvājot augstas kvalitātes ātro ēdināšanu (slow fast-food). Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka ideja par šāda koncepta ēdienu piedāvāšanu radusies šefpavāram, kurš ilgus gadus darbojies restorānu sfērā un bijusi vēlme izmēģināt ko jaunu.

Ar pavisam jaunu piedāvājumu, kas izceļ Latvijas virtuves īpatnības, šogad “street food” rindas papildina “MÂGA”, kuri gatavo dažādu veidu plāceņus uz dabisku sulu bāzes un piepilda tos ar lokālām garšām, piemēram, samu, cūkas pavēderi vai pelēko zirņu humusu. Ideja par šāda tipa ēdināšanas koncepta piedāvāšanu viņiem radusies jau pirms četriem gadiem. Izlolojot ideju, tā beidzot arī realizēta.

Tāpat jaunums ne vien “street food” aprindās, bet Latvijā kopumā ir grieķu souvlaki. “Grīkstrīta” piedāvā Grieķijai raksturīgo pitas maizi, kuras iekšpusē ir grilēta gaļa vai siers, dažādi zaļumi, dārzeņi un tzatziki mērce, kuras pamatā ir grieķu jogurts. Visi produkti ir Latvijā ražoti, ekoloģiski un pēc grieķu receptēm, jo, kā saka uzņēmuma īpašnieks, viņam rados ir īsts grieķis.

Domājot par to, lai ielas ēdienu cienītājiem ir plašākas iespējas to baudīt arī ārpus pasākumiem, “Streetfood Latvia” izveidojuši “street food” rezidenci Rīgā, Tallinas ielas kvartālā, kur dažādus oriģinālus ēdienus var baudīt gan pagalmā, gan tam speciāli pielāgotās angāra telpās. Tallinas ielas kvartāls radis sev mājvietu iespaidīgā 4000 m2 lielā bijušajā sanitārā autotransporta bāzes teritorijā starp Cēsu un Miera ielām.

Latviju sasniedzis "street food" bums
LA.lv
LE
LETA
Laukos
Vētras dēļ Latvijas mežaudzēs bojā gājuši aptuveni 100 000 kubikmetru koku
16 stundas
LE
LETA
Laukos
“Gaujas koks” pērn strādājis ar apgrozījuma un peļņas kāpumu
16 stundas
LE
LETA
Laukos
Lauksaimnieku pārstāvji aicina Gerhardu skaidrot Lauku atbalsta dienesta vadības maiņu
17 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

ML
Māra Libeka
Veselam
“Dodiet zāles, kas “nededzina” acis!”. Liegs receptē rakstīt konkrēta ražotāja zāļu nosaukumu
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Iekšlietu ministra pirmie komentāri par Kuldīgas prokurora auto dedzināšanu
2 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Pasaulē
Maskavā izslēdz opozīciju
1 stunda
SK
Skaties.lv
Latvijā
Skaidrītei bail teikt, cik liels ir parāds: 8200 eiro par dzīvokli
33 minūtes
AL
Anda Līce
Latvijā
Anda Līce: Latvijas problēma nav prezidenta un viņa kundzes garderobe un inaugurācijas ceremonija! Problēma esam mēs 2
2 stundas