Agroķīmija, Tīrums

Padoms profesionālim. Lauka vēsture integrētajā audzēšanā

Lauka vēsture-uzskaites sistēma nav jāuztver kā apgrūtinājums, bet gan kā pieredzes apkopojums, kas ilgtermiņā parāda katra lauka izmantošanas īpatnības. To objektīvs izvērtējums pasargā no pieļauto kļūdu atkārtošanas nākotnē.

Uzskaites sistēma ir sinonīms labi zināmajai lauku vēsturei, vienīgā atšķirība ir tāda, ka uzskaites sistēma papildināta ar informāciju par veikto lauka monitoringu (novērojumiem). Tā ir nepieciešama, lai novērtētu saimniecībā lietoto pasākumu lietderību, efektivitāti un sasniegtos rezultātus. Lauksaimnieks, protams, var lietot vienu vai otru nosaukumu pēc izvēles, kurš pašam šķiet piemērotāks.

Likumdošana nosaka, ka lauka vēsture/uzskaites sistēma šobrīd obligāta visās saimniecībās, kur lieto 2. reģistrācijas klases augu aizsardzības līdzekļus (AAL), saimniecībās, kas atrodas īpaši jutīgajās teritorijās, kā arī tādās saimniecībās, kas nelieto AAL, bet ir reģistrējušās Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā.

Lauka vēsture/uzskaites sistēma ir dokuments, kurā katru gadu atspoguļo veiktos augsnes ielabošanas, agrotehniskos, mēslošanas un augu aizsardzības pasākumus, veiktos lauka novērojumus un iegūtās ražas, to apjomu un kvalitāti, kā arī citus veiktos pasākumus katram saimniecības laukam. Lauka vēsturi/uzskaites sistēmu glabā trīs gadus.

Uzskaites formu likumdošana neparedz, tā var būt gan rakstiskā veidā, gan elektroniski, piemēram, Word vai Excel. Ir saimniecības, kas izmanto IT speciālistu izstrādātas speciālas saimnieciskās darbības uzskaites programmas, kuru viena sadaļa ir lauka vēsture.

Normatīvie akti nosaka, kāda informācija jāiekļauj uzskaites sistēmā:

– lauka nosaukums vai numurs un platība – var izmantot to konkrētā lauka numuru, ar kādu šis lauks konkrētajā gadā tiek pieteikts Lauku atbalsta dienestā;

– audzētā kultūrauga suga un šķirne, kā arī priekšaugs – tas nepieciešams, lai noteiktu, kā tiek ievērota augu maiņa;

– veiktie sēklas vai stādāmā materiāla sagatavošanas pasākumi. Ja izmantota kodne, norāda tās nosaukumu, devu, apstrādāto daudzumu un apstrādes datumu – šis pasākums tiek fiksēts gadījumos, kad sēklu kodina saimniecībā uz vietas;

– sējas vai stādīšanas datums, izsējas norma vai izstādīšanas biezība – optimālo šo rādītāju ievērošana ļauj izvairīties no papildu AAL lietošanas. Piemēram, ja izsējas norma ir zemāka par optimālo, sējumi būs izretināti un tādos sējumos vairāk aug nezāles, jo tām ir labvēlīgāki apstākļi attīstībai, attiecīgi to ierobežošanai ir jāpievērš lielāka uzmanība. Un pretēji – ja optimālā aizsējas norma būs pārsniegta, sējumi būs pārāk sabiezināti un tādos sējumos būs slikta gaisa cirkulācija, attiecīgi labvēlīgāka vide slimību un kaitēkļu attīstībai (piemēram, graudaugu miltrasas, laputis);

– agrotehniskie pasākumi un to veikšanas datums – fiksē augsnes pamatapstrādes pasākumus (aršana, diskošana, frēzēšana, šļūkšana, kultivēšana u. c.) un agrotehniskos pasākumus kultūraugu augšanas laikā (vagošana, rindstarpu rušināšana u. tml.);

– mēslošanai izmantoto līdzekļu veids un devas fiziskajās vienībās, minerālmēslu pamatsastāvs un iestrādes datums – pēc šiem datiem iespējams noteikt, vai nav pārsniegts mēslošanas plānā aprēķinātais barības elementu daudzums konkrētajam laukam;

– kaļķošanai vai ģipšošanai izmantoto materiālu deva fiziskajās vienībās un to iestrādes datums – ja šāds pasākums veikts;

– veiktā lauka monitoringa datums un novērojumi – monitoringam jābūt regulāram, par ko liecina ieraksti uzskaites sistēmā. Novērojuma laikā jāfiksē kaitīgā organisma (nezāles, kaitēkļi, slimības) sastopamība. Sezonas griezumā šie ieraksti parāda kaitīgo organismu attīstības dinamiku;

– izmantotie mehāniskie, bioloģiskie, agrotehniskie augu aizsardzības pasākumi – ieraksta izmantotos “neķīmiskos” kaitīgo organismu ierobežošanas pasākumus, ja tādi veikti (piemēram, mehāniska kaitēkļu nolasīšana ar rokām, saslimušo augu izraušana un izvākšana no sējuma/stādījuma, bojāto zaru izgriešana, trihogrammu izlaišana ābeļu stādījumā vai zirņu sējumā u. c.);

– izmantotie ķīmiskie augu aizsardzības pasākumi, norādot arī lietotā AAL nosaukumu, devu, apstrādāto platību, apstrādes datumu un apstrādes pamatojumu – pirms katra ķīmiskā AAL lietojuma nepieciešams lauka novērojuma ieraksts, kas apliecina šī lietojuma nepieciešamību, balstoties uz kaitīgo organismu attīstības pieaugumu un attiecīgi reālo apdraudējumu ražai;

l ražas novākšanas datums un iegūtās ražas daudzums – dati, kas nepieciešami pašam lauksaimniekam, lai pārliecinātos par sezonas laikā veikto pasākumu efektivitāti, un gadījumos, ja nav sasniegts iecerētais ražas līmenis, pamatojoties uz uzskaites sistēmas ierakstiem, izanalizētu, kurā posmā ir pieļautas kļūdas.

Lauka vēstures paraugu gan Word, gan Excel formātos var atrast Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā http://noverojumi.vaad.gov.lv/integreta-audzesana.

Kam jākārto lauka vēsture

Ministru kabineta 23.12.2014. noteikumu nr. 834 Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem 6.4. punkts nosaka, ka saimniecība, kas atrodas nitrātu jutīgās teritorijās un lieto mēslošanas līdzekļus, un apsaimnieko lauksaimniecībā izmantojamo zemi 20 hektāru un lielākā platībā, kā arī audzē dārzeņus, augļu kokus vai ogulājus trīs hektāru un lielākā platībā, iekārto lauka vēsturi.

Ministru kabineta 15.09.2009. noteikumu nr. 1056 Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības un kontroles kārtība:4.8 punkts nosaka, ka saimniecībai, kas atrodas pārējā Latvijas teritorijā un lieto 2. reģistrācijas klases AAL, lauka vēsture papildināma ar ierakstu par veiktajiem lauka novērojumiem. Saimniecībai, kas ir reģistrējusies Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā (MK noteikumi nr. 1056).

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
Mans_V1_reklamam

Pievienot komentāru