Graudaugi, Tīrums

Laukos situācija dramatiska. Visā Latvijā apgrūtināta graudu un dārzeņu novākšana

Ja pagājušā gada vasara bija salīdzinoši nelabvēlīga lauksaimniecībai, tad šogad ir pārspēta visu iepriekšējo gadu kopsumma un lietavu dēļ situācija laukos patlaban izvēršas dramatiski, komentējot nozarē notiekošo, norāda biedrības “Zemnieku saeima” vadība un biedri reģionos.

Kuldīgas novada zemnieku saimniecības “Jokas” saimnieks Jānis Uzulēns informēja, ka Kurzemē pēdējās divas nedēļas mazākas vai lielākas lietavas ir katru dienu, pagājušās nedēļas nogalē nokrišņu daudzums bija ļoti liels.

“Jau vairāk kā nedēļu kombaini uz laukiem nav bijuši un jebkuri citi lauku darbi ir apgrūtināti. Nav iespējams nedz apstrādāt augsni ziemāju sēšanai, nedz iesēt pašus ziemājus. Šobrīd Kurzemē nav nokulti aptuveni 40% labības lauki, savukārt no kopējām platībām iesēti tikai 15%-20% ziemāju. Arī otro vai trešo pļāvumu lopbarībai nav iespējams sagatavot – lauki ir pārāk mitri, lai traktortehnika uz tiem varētu uzbraukt,” teica Uzulēns.

Mazsalacas saimniecības “Lojas” saimnieks Mareks Bērziņš atzina, ka plūdi Latgalē un Vidzemē kārtējo reizi apliecināja, ka lauksaimniekiem nav pietiekamas nedz kulšanas, nedz kaltēšanas jaudas.

“Neskatoties uz laikapstākļiem, lauksaimnieki labību kuļ, bet graudu mitrums ir augsts, kaltēšanas jaudas krītas. Tiem lauksaimniekiem, kam īpatsvars bija ziemāji, labības lauki ir gandrīz nokulti, kopumā nokults ir no 50-70%. Ražas ir labas, bet – lopbarības kvalitāte. Grūti prognozēt, kā būs ar vasarāju un āboliņa sēklas savākšanu, jo, piemēram, vēlās sarkanā āboliņa šķirnes vēl tikai zied,” norādīja zemnieks.

Biedrības valdes locekle un Salacgrīvas novada saimniecības “Robežnieki” saimniece Ieva Alpa-Eizenberga atzina, – labība ir nokulta, bet ar ziemāju sēju ir ļoti skumja situācija.

“Šobrīd ir iesēti rudzi un ziemas rapši, bet pie ziemas kviešu sējas netiekam pārāk mitrās augsnes dēļ. Kaimiņu saimniecības lielākoties graudus kuļ ar 22% mitrumu un uz augšu, un vidzemnieki vidēji ir nokūluši 50% -70% labības laukus. Arī pārējiem lauksaimniekiem kavējas ziemāju sēja. Ar ziemāju sēju lauksaimnieki riskēs, bet nav variantu. Šogad daudzām saimniecībām ir slikta kvalitāte kukurūzai – maza un nekvalitatīva, mūsu saimniecība izvēlējās kukurūzu ar īsāku attīstības posmu, tādēļ atkal ir paveicies, vienīgi ar novākšanu būs problēmas lietainā laika dēļ. Piena lopkopībā saimnieki līdz gada beigām plāno norēķināties ar krīzes laika atliktajiem kredītmaksājumiem. Piena iepirkuma cena gan ir laba – 0,34-0,36 eiro/kg,” teica saimniece.

Biedrības valdes locekle un kooperatīva “Mūsmāju dārzeņi” priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa atzina, ka augusts Kurzemē un Zemgalē bija sauss, un pilnvērtīgai augu veģetācijai vitāli trūka mitruma. Savukārt šobrīd, kad ir jāvāc raža, ir pārāk mitrs un lietains. Pretēja situācija ir Latgalē un Vidzemē, kur vēss un mitrs bija visu vasaru un arī šobrīd situācija nav uzlabojusies.

“Ražas novākšana ir apgrūtināta – ar traktortehniku uz lauka uzbraukt nav iespējamš, tehnika vairāk tiek lauzta, nekā novākta raža. Ja augustā vēl cerējām uz siltu un saulainu septembri, tad šobrīd visas cerības ir izzudušas. Siltummīļu veģetācija ir apstājusies, jo naktīs gaisa temperatūra samazinās līdz +6, +7 grādiem. Uz kabaču un gurķu ražu vairāk varam necerēt. Tāpat ir jāsāk novākt ķirbjus, jo augšana tāpat ir apstājusies un jebkurā brīdī var būt pirmās salnas. Šobrīd vajadzētu sākt vākt kartupeļus, bet, lai ziemai tos kvalitatīvi uzglabātu, trīs dienas pirms novākšanas nedrīkst būt lietus. Burkāni un kāposti vēl var atrasties uz lauka, bet arī ar nosacījumu, ja nesāk no mitruma bojāties. Kopumā šis gads ir skarbs un pēdējo dienu laikapstākļi liecina, ka ne tikai pret lauksaimniekiem Latgalē un Vidzemē, bet arī Kurzemē un Zemgalē,” sacīja Strazdiņa.

Līvānu novada SIA “Sutru ogu dārzs” agronoms Kristaps Kunrads sacīja, ka pēc milzīgajām lietavām, kas Latgalē un daļā Vidzemes radīja plūdus, ir pagājušas vairāk kā trīs nedēļas, bet situācija būtiski nav uzlabojusies.

“Ilgu laiku pie gatavajām mellenēm nebija iespējams piekļūt, kā rezultātā pārgatavojās aptuveni 2 tonnas melleņu. Ja vidēji tirgus cena ir 6-7 eiro/kg, tad zaudējumus varam aprēķināt 12 000-14 000 eiro robežās. Šobrīd ūdens līmenis ir mazinājies, tomēr ogu lasīšana joprojām notiek ar garajiem gumijas zābakiem un ogas negatavojas kā cerēts, jo vitāli trūkst saules un siltuma. Applūdušos tuneļus un laukus centos pieteikt apsekošanai Lauku atbalsta dienestā un saņēmu negaidīti negatīvu atbildi – ogas – ilggadīgie stādījumi nav iekļauti kompensāciju sarakstā. Sazinoties ar Zemkopības ministriju, saņēmu atbildi, ka kultūraugu saraksts netiks papildināts, bet mēģināt platības pieteikt apsekošanai es varu un ražu no ilggadīgajiem stādījumiem varēšu iegūt nākamajā sezonā. Tomēr jāatceras, ka pašreizējie izdevumi nav atcelti – darbiniekiem algas ir jāmaksā un nākamie ienākumi būs tikai nākamajā gadā,” norādīja agronoms.

“Zemnieku saeima” apvieno apmēram 900 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas, kas kopā apsaimnieko vairāk kā 500 000 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes (augkopība 54%, piena lopkopība 38%, citas nozares 8%) un savās saimniecībās nodrošina darbu vairāk kā 4000 darbiniekiem.

4 Komentāri

  1. agranoma neizdariba sesdien svetdien spideja saule bet lizuma dimdiniem iedeva brivdienas un sodin list kaposti maizite atrodas zem udena rudeni jaizmanto katra diena lai maizite neputu uz lauka

Pievienot komentāru