Bizness, Finanses

Lauksaimniecībā zeļ un plaukst krāpniecība? Izmeklēti 8 lietas par PVN izkrāpšanu graudu tirdzniecībā

Ne bez pašu zemnieku iesaistīšanās graudu nozarē kādu laiku darbojušies pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpnieki, kas zaguši naudu no valsts budžeta. Kā raidījumam Nekā personīga kļuvis zināms – pēc tam, kad šovasar Finanšu ministrija graudiem ieviesa reverso PVN, krāpnieki lauksaimniecības nozari nav pametuši un šobrīd pievērsušies nodokļu izkrāpšanai, izmantojot zirņus, pupas un minerālmēslus.

Kaitējums valstij nodarīts divu miljonu eiro apmērā. Martā kriminālvajāšanai nosūtīts viens kriminālprocess. Tajā piecas personas izkrāpušas 778 tūkstošus eiro (778 092 eiro).

PVN shēmas darījumos ar graudiem turpinās apmēram piecus gadus. Vairumtirgotāju skaits šajā laikā trīskāršojies, kamēr audzētāju skaits palicis tāds pats. Kopš vasaras darījumiem ar graudiem piemērota reversā PVN maksāšanas kārtība. Tāpēc šobrīd krāpnieki no graudiem “pārmetušies” uz zirņiem, pupām un minerālmēsliem.

Edgars Putra, Saeimas deputāts, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs (Zaļo un zemnieku savienība):
“Esmu ticies ar uzņēmējiem, kas ikdienā šajā tirgū strādā, un viņi saka, ka ir uzņēmumi, kas spēj piedāvāt neadekvāti zemas cenas, un tas secinājums ir tāds, ka tur, iespējams, ir PVN shēmas. Lauksaimnieks, protams, skatoties, ka cena ir zemāka, viņš bieži vien arī nopērk no šā PVN shēmotāja, bet pirms viņš tiek pārdots zemniekam, viņš jau ir izgājis divus trīs uzņēmumus, kurš šis PVN ir izkrāpts.”

PVN krāpnieki migrējuši pa dažādām nozarēm. Valsts centusies krāpniekus apkarot, ieviešot reverso PVN kokmateriāliem, metāllūžņiem, darījumiem būvniecībā, graudiem un no nākamā gada janvāra – zeltam. Tomēr, kā secinājusi auditorkompānija Price Waterhouse Coopers, kas Finanšu ministrijas uzdevumā pētīja krāpnieku shēmas, Latvija līdz šim reversā PVN ieviešanu uzskatījusi kā teju vienīgās zāles krāpnieku apkarošanai. Turklāt pirms reversā PVN ieviešanas līdz šim nav noticis nozares izvērtējums – cik liels ir krāpnieku nodarītais kaitējums valsts budžetam, lai pēc tam varētu objektīvi izvērtēt – reformas ir devušas kādu jēgu vai arī nē.

Pievienot komentāru