Latvijā, Politika

Atgriežoties pie publicētā. Kur Latvijā ir lielākās nekoptās lauku zemes platības?

Šonedēļ publicējām rakstu par lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizaugšanu, kurā, balstoties uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto Zemes politikas plānu 2016. – 2020. gadam, teikts, ka Latvijā netiek izmantoti aptuveni 302 tūkstoši hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, to skaitā 103 400 ha meliorētas zemes.

Atbildot uz šo rakstu, Zemkopības ministrijā (ZM) apgalvo, ka šī informācija neatbilst patiesībai. Nekoptās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības nevis palielinās, bet samazinās.

To apliecinot Lauku atbalsta dienesta (LAD) 2017. gada lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību apsekošanas rezultāti. 2015. gadā Latvijā nekopti bijuši 297 tūkst. ha, bet pērn to bija 279 tūkst. ha – par 18 tūkst. ha mazāk.

 

Ministrijai desmit instrumentu
ZM Meža departamenta Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Cinkus apgalvo, ka neizmantoto un aizaugušo platību samazināšanās esot rezultāts ZM īstenotajai politikai, vērstai uz zemes ilgtspējīgu un efektīvāku izmantošanu un zemes pieejamības nodrošināšanu Latvijas iedzīvotājiem.

Pēc ministrijas amatpersonas teiktā, esot vismaz desmit instrumenti, kuri aizvadītajos gados veicinājuši aizaugušās zemes atgūšanu izmantošanai lauksaimniecībā. Proti, kopš 2010. gada ieviesta dubultā nekustamā īpašuma nodokļa likme par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Otrkārt, 2012. gadā radīta zemes kreditēšanas programma lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei. Kopš 2013. gada vairs netiek piešķirtas uzturēšanās atļaujas ārzemniekiem, kuri Latvijā iegādājušies lauksaimniecībā izmantojamo zemi vai mežus.

Kopš 2014. gada pircējiem ieviesti stingrāki zemes iegādes noteikumi, kuri veicinājuši zemes izmantošanu lauksaimniecībā, samazinot zemes darījumus spekulatīvos nolūkos. No iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvoti tie īpašnieki, kuri lauksaimniecības zemi pārdod ražojošam lauksaimniekam.

2015. gada 1. jūlijā zemes tirgū ienāca Latvijas Zemes fonds, kurš līdz šī gada 1. augustam jau bija atpircis 342 zemes īpašumus 5967 hektāru kopplatībā, iztērējot pirkumiem 16,03 miljonus eiro. No 2017. gada oktobra lauksaimniekiem piedāvāta iespēja pārdot Latvijas Zemes fondam zemi, kuru pārdevējs pēc tam nomā ar tiesībām pēc pieciem gadiem to atpirkt. Pieprasījums pēc tā sauktās reversās nomas esot pat lielāks, nekā sākotnēji bijis plānots. Šo darījumu ietvaros deviņos mēnešos fonds iegādājies 61 zemes īpašumu 11 162 ha kopplatībā, iztērējot pirkumiem 3,76 miljonus eiro.

Arī ZM Lauku attīstības plānā 2014. – 2020. gadam esot virkne pasākumu zemes lietderīgas izmantošanas veicināšanai, tostarp zemes vērtības un augsnes auglības saglabāšana un uzlabošana ar dažādiem paņēmieniem, to skaitā ar meliorācijas palīdzību. Viņasprāt, esot jāpiemin arī nodokļu atvieglojumi lauksaimniekiem, piemēram, akcīzes nodokļa samazinājums dīzeļdegvielai, uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atbrīvojums par subsīdijām un atlaide par apsaimniekoto lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kā arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 14% kompensācija.

Zemi tur neizmantotu apzināti
Latvijas Jauno zemnieku kluba valdes priekšsēdētājs, Smiltenes novada Grundzāles pagasta zemnieku saimniecības “Jaunkalējiņi” īpašnieks Kārlis Ruks spriež, ka aizaugušās zemes platības lielākoties pieder tiem privātīpašniekiem, kuri vai nu ir aizbraukuši no valsts, vai vienkārši nepārdod zemi, kaut arī skaidri zina, ka, būdami pilsētnieki, paši to nekad neapstrādās. Viņaprāt, šādu īpašumu, kurus apzināti tur neizmantotus, joprojām ir gana daudz. Īpašniekus pat neuztrauc dubultie nekustamā īpašuma nodokļi, kurus vietējā pašvaldība piemēro par aizaugušu zemi, jo maksātās summas ir pārāk niecīgas.

No viņa pieredzes aizaugušu lauku varot iekopt apmēram trijos gados. Ja vēl jāatjauno meliorācija, tad tas ir dārgs prieks, kas daudziem zemniekiem nemaz nav pa spēkam. “Zemes izmantošanu lauksaimniecībā un lauksaimnieciskās produkcijas ražošanā neveicina arī tas, ka liela daļa īpašnieku zemi tikai nopļauj. Bet pamanās saņemt tādus pašus vienotās platības maksājumus kā tie, kuri zemi apstrādā,” turpina Kārlis Ruks, “Zemkopības ministrija gan ir mēģinājusi ierobežot šos “dīvāna zemniekus”. Bet tiek atrasti paņēmieni, kā, zemi neizmantojot, naudu joprojām var saņemt.”

Jautāts, vai stingrāki zemes iegādes noteikumi veicinājuši zemes izmantošanu lauksaimniecībā, Kārlis Ruks atbild, ka tie darbojas tikai tad, ja kāds grib pārdot savu zemes gabalu. Tad ir izredzes šo pārdevēju savest kopā ar pircēju – lauksaimniecības produktu ražotāju. Pieprasījums pēc zemes ir liels, bet diemžēl nav piedāvājuma.

Ieguldījumi meliorācijā – nepietiekami
Pēc Kārļa Ruka domām, pašlaik neizmantoto zemes platību atgūšanā un saražotās produkcijas apjomu palielināšanā uzsvars jāliek uz atbalstu meliorācijai. Diemžēl tai trūkst vajadzīgā valsts atbalsta.

“Padomju laikos veidotās meliorācijas sistēmas ir nokalpojušas, to ļoti labi pierādīja pērnā rudens lietavas. Meliorācijas sistēma beidzot jāsakārto valsts mērogā. Ja to izdara tikai vienā vai pāris saimniecībās, tam nav nekādas jēgas, jo šo ūdeni tāpat nav kur aizvadīt,” spriež jaunais saimnieks.

Nenoliedzot ZM amatpersonas nosaukto un plānoto pasākumu lietderību, Agroresursu un ekonomikas institūta Ekonomikas pētniecības centra Lauku attīstības novērtēšanas daļas vadītāja, pētniece Elita Benga tomēr atzīst, ka augsnes kvalitāte samazinās, agrāk būvēto meliorācijas sistēmu remonts vai atjaunošana nepieciešama vairāk nekā 10% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Valsts ieguldījumi meliorācijā un augsnes auglības saglabāšanā nav bijuši pietiekami. Arī Zemkopības zinātniskā institūta direktors un vadošais pētnieks Jānis Vigovskis teic, ka būtu nepieciešams daudz lielāks valsts atbalsts meliorācijai, arī augsnes kaļķošanai, jo valstiskās neatkarības gados vairāk nekā puse lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību ir cietusi pārliekā mitruma dēļ, neļaujot iegūt lielākas ražas.

Nekopto platību samazinājums niecīgs
Jānis Vigovskis stāsta, ka diemžēl nekoptā lauksaimniecībā izmantojamā zeme turpina aizaugt. Lielu daļu no šīm platībām, viņaprāt, jau tagad varētu transformēt par meža zemēm. ZM uzrādītais nekopto zemju samazinājums ir relatīvi neliels un ievērojami atpaliek no Nacionālajā attīstības plānā 2014. – 2020. gadam paredzētā apstrādāto zemes platību pieauguma. Pašlaik apsaimniekoto zemes platību pieauguma tempi ir nepietiekami plānotā pieauguma sasniegšanai – 2020. gadā līdz 95% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatības.

Apstiprinājums viņa teiktajam ir ZM pārstāves pieminētais Latvijas Zemes fonds, kam divu aizvadīto gadu laikā izdevies atgūt lauksaimniecībā vien 224 ha aizaugušas zemes. “Stāvokli varētu uzlabot, ja palielinātos Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai, kas skubinātu zemes apsaimniekotājus iegādāties un apgūt aizaugušās platības,” spriež Jānis Vigovskis, “pieaugot zemes cenai, tie īpašnieki, kuri paši neizmanto zemi, būtu vairāk ieinteresēti to pārdot zemniekiem.”Viņaprāt, ZM pārstāves nosauktie valsts ieguldījumi zemes vērtības saglabāšanā ir vērtējami atzinīgi. Neskatoties uz pretrunīgi vērtēto agrāko LAD atbalstu ilggadīgo zālāju pļaušanai un smalcināšanai, šie platību maksājumi paglābuši no izaugšanas ļoti lielas lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības. Elita Benga teic, ka, spriežot pēc LAD un Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kurus izmanto arī institūtā, lauksaimniecībā izmantotās platības pieaug. Bet katrā atsevišķā novadā vai pagastā situācija varot krasi atšķirties.

Viņas teikto apliecina 2017. gadā LAD veiktās novadu apsekošanas atšķirīgie rezultāti. Piemēram, Bauskas novadā nekopti ir tikai 1674 ha jeb 3% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatības 50 846 ha. Toties Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes novadā nekoptas zemes īpatsvars ir krietni lielāks. Pēc šīs apsekošanas rezultātiem redzams, ka no lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatības 2 252 043 ha nekopti un neizmantoti ir 279 177 ha jeb 12,4%.

Vairāk par šo tematu lasiet šeit

9_lpp

Vairāk par šo tematu lasiet šeit

49 Komentāri

  1. Nekoptās ir tās zemes vienības vai īpašumi kurus dabas aizsardzība aizliedz kopt izpļaut un attīrīt no krūmiem. Liegumu un dabas parku teritorijas degradē ar apzinātu zemes īpašnieku apspiešanu.

      1. Jūs ar nepacietību tiekiet gaidīti Polijā !
        Tur jūs neviens netraucēs realizēt jūsu grandiozos plānus !
        Atstājiet vēl līdz galam neizpostīto Latviju mierā !

  2. Tieši tā – visnekoptākās zemes ir tiešā Rīgas tuvumā, pabrauciet kaut vai Ķekavas apkaimē. Laukos lielās, mazās un vidējās saimniecības, arī naturālās viensētas savu zemīti jau sen labi kopj. Un ne tikai – daudzviet zemes trūkst, tāpēc vāc nost pēdējo 25 gadu apaugumu, izrauj celmus un sēj tik virsū.

    1. Ko sēj un kas sēj ??
      Sēj tūkstošhektārnieki rapšus “tīruma naftas” ražošanai un noplicina zemi un piegandē ar ķīmijām !

      1. Ko nu runā muļķības – Latvijā netrūkst ari mazo un vidējo saumniecību ar nelieliem skaitiem tīrumiem, kur sēj graudus, audzē kartupeļus, kāpostus, burkānus, sīpolus u.c. Nevajag ainu mālēt tik melnu.

  3. labu grūdienu zemes atgriešanai lauksaimnieciskajā ražošanā deva ne tikai ES fondu un valsts finansiālais atbalsts, bet arī zemkopības ministrijas izstrādāta un ieviestā zemes iegādes kreditēšanas programma un zemes fonds. Tā turēt – izmantojam iespējas un ražojam!

      1. Kas ož pēc reklāmas? Tas, ka es ierakstu, ka laukos tagad var veiksmīgi strādāt lauksaimniecībā, ar ko es nodarbojos pēdējos 10 gadus? Ja tā, tad ok, jā, es reklamēju, ka laukos ir forši, var strādāt un pelnīt. Laikam reklāma nav tikai tad, ja raksta #vissirslikti čīkstuļu un slaistu stilā.

          1. uzreiz redzams, ka rakstījis proletārisks suns. droši vien tāds, kas uz pabalstiem slaistās kaut kur britu salās. un skauž tos, kam kaut kas pieder, kas kaut ko dara un kaut ko, protams, arī nopelna.

    1. Atvainojos, visu cieņu. Es taču nevarēju būt zinošs par un ap situāciju. Man drīz būs 5 gadi laukos, tā oficiāli, kaut gan visu bērnība pagājusi lauku darbos, un tā nopietni. Pēc 18 gadiem iepauzēju. Nekas nebija par un ap laukiem. Nedomāju, ka kādreiz savu dzīvi saistīšu ar lauksaimniecību. Bet… Tagad atkal esmu pie zemes. Cik man tās zemes – nedaudz, 70 ha, bet kautko jau vēlētos tuvāko 2 gadu laikā reāli fiziski atpirkt… Bet nav vēl pamata sajūtas zem kājām. Fiansiāli vēl viss tehnikas parks nav sagādāts, tur tas sāls, trūkst ar ko apstrādāt, zeme neko nedod, ja nav savējās tehnikas pilnīgi un galīgi…

      1. Nospiedošajam vairumam pirmskara zemes īpašnieku atsvieda atpakaļ noplicinātu un bezjēdzīgi “sameliorētu” zemi, toties traktorus un lauksaimniecības mašīnas uzdāvināja PSRS laikā iepludinātajiem “speciālistiem”.
        Apstrādes tehnika stāvēja pie sētas, jo nebija degvielas ko liet iekšā, jo neapstrādātās zemes īpašniekam nebija ienākuma, no kā maksāt par degvielu.
        Ar tādu apdāvināšanu noslēdza apburto riņķi Latvijas iznīcināšanai.
        Īsumā viss !
        “Jaunajiem speciālistiem”, knapi mākošiem nostūrēt traktoru(kombainu) pa pašu ceļa vidu, līdz saimniekiem ir tālu kā līdz mēņesim. Ir kapitāli jāpārzina agronomija, zootehnika un citas, ar lauksaimniecību saistītas zinātnes + ar 7. maņu jāsajūt, kurā virzienā nākamgad aizies biznesa prioritātes.

  4. “Neskatoties uz pretrunīgi vērtēto agrāko LAD atbalstu ilggadīgo zālāju pļaušanai un smalcināšanai, šie platību maksājumi paglābuši no izaugšanas ļoti lielas lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības.”

    Tāpēc, ka tagad vairs ar smalcināšanu nepietiek, savas pļavas esmu spiests atstāt aizaugšanai. Paldies Dūklavam, lai tik aug.

    1. ac;imrdzot tu nejēdz savu zemi apsaimniekot, ja reiz žēlojies un meklē vainīgos savai neizdarībai. pārdod to man, es zināšu, ko tur darīt.

          1. nelūri ar žurkas aci uz manu zemi un nebrūķē lielu muti !
            Es esmu latvietis savā Latvijā !
            Kas esi tu – “kupi-prodaj”, puslatvietis pēc uzvārda ??
            No Polijas baidies kā velns no krusta…
            Tur tev 33 reizes dienā dauzītu šņukuru…

      1. Kāpēc tad “lielie latifundisti” var dzīvot uz tiem ?
        Vajadzētu saņemt visiem, kam pieder zeme, no pirmā kvadrātmetra, bet pigu !
        Latifundistu mafija salobēja korumpētos klerkus, jo ir “brīvā Latvija” – katrs nekauņa kampj, cik var sabāzt kabatās !

  5. Fils Kogans rakstīja LA ” Jāatbalsta zemnieki un lauku sabiedrība” , pareizi . Vai tikai pēc 2020 ? Pie mums bija Lauku dienas 17. gadus – viss tika rādīts – lauku sējumi , augļkopība , lopkopība, tehnika u.c.. Netraucējām Viļānu zinātniekiem gājām kopā / aicinājām braukt pie viņiem un reklamējām/. Jā zeme tā ir svēta lieta , bet ne visi tika pie tehnikas un … Pašam nācās satikt , gan kuri jaunu zēni , uz Vāciju gan kuri mācījās Malnavas koledžā – visi runā un stāsta savas problēmas – jā problēmas , tas bija gadi 5-6 atpakaļ. Vai nevajadzētu žurnālistiem ieskatītīs šo problēmu un šos radušos cēloņus ? Zemīte vien viņiem tur ir vai arī vairs nav , cilvēku arī ?
    Vai gadījumā šī nav galvenā problēma ? Mūsu lauku dienās bija 250-300 cilvēku un pārsvarā jaunie, daļēji to var redzēt http://www.agronomi.lv , paldies par uzmanību !

  6. Fils Kogans rakstīja LA ” Jāatbalsta zemnieki un lauku sabiedrība” , pareizi . Vai tikai pēc 2020 ? Pie mums bija Lauku dienas 17. gadus – viss tika rādīts – lauku sējumi , augļkopība , lopkopība, tehnika u.c.. Netraucējām Viļānu zinātniekiem gājām kopā / aicinājām braukt pie viņiem un reklamējām/. Jā zeme tā ir svēta lieta , bet ne visi tika pie tehnikas un … Pašam nācās satikt , gan kuri jaunu zēni , uz Vāciju gan kuri mācījās Malnavas koledžā – visi runā un stāsta savas problēmas – jā problēmas , tas bija gadi 5-6 atpakaļ. Vai nevajadzētu žurnālistiem ieskatītīs šo problēmu un šos radušos cēloņus ? Zemīte vien viņiem tur ir vai arī vairs nav , cilvēku arī ?
    Vai gadījumā šī nav galvenā problēma ? Mūsu lauku dienās bija 250-300 cilvēku un pārsvarā jaunie, daļēji to var redzēt http://www.agronomi.lv , paldies par uzmanību !

  7. Vispār jau šobrīd lauksiamniecības politika arī zemes jautājumos ir ok, lauksaimnieki var šancēt un nopelnīt. “Atņemt zemki ārzemniekiem”, “nekas nenotiek”, “vajag atbalstu” ir tradicionālo interneta čīkstuļu murgi, kas nekā nejēdz ne no lauksiamniecības, ne dzīves laukos vispār.

      1. Turpini vien čīkstēt, es arī tagad LIZu pa biškai piepērku klāt no tās, ko agrāk nomāju. Un kas tie “jūs” tādi, kas aplaupīti? Droši vien tādi paši pie bodes sēdētāji ar ziliem deguniem – mums pagastā arī pāris tādu “tautiešu” sēž jau 20 gadus, tie arī, kad nav pārākajā pālī, vaid, ka kolhozu laikos bijis labāk. Ja nepat;ik te, brauc uz krieviju, tur būs tava stila ekonomika un dzivesziņa – kost, sēdēt mēslos un vaimanāt.

  8. Tur jau tā lieta,ka labāk paliks nekopts,bet tas kurš būtu ar mieru nopļaut desmit ādas novilks.Labāk lai aizaug.Ir kas gribētu nopļaut un lai īpašnieks saņem platību maksājumus,bet tad īpašnieks sarosās un vēl nomas maksu grib.Tāds nu ir tas skaudīgais latvietis.

    1. tad ir par tālu, tad hektāru par maz, tad ceļš pārāk nelīdzens, tad grib tūliņ gāzt virsū ķīmiju, lai man jābēg no mājas laukā, ja gribu palikt dzīvs un vesels !

  9. ar lāpstu uzart, ar dakšām nopļaut… 😃😃😃
    un sapņot tādā veidā sakrāt simtus tūkstošus priekš tehniskās inspekcijas atļauta traktora un kombaina…
    Tu izliecies, vai patiešam esi tāds ?

    1. viņš ir no tiem, ja ticis otram pie rīkles, tad ātrāk neatstājas, kamēr nav izsūcis pēdējo asins pilienu.
      Pēc tam brīnās – kāpēc tūkstošiem gadus visā pasaulē viņu neviens nemīl.

  10. ka aizaugušas zemes ir tajos pagastos ap Rīgu, kur pirms krīzes tika saparcelēti gabali privātmāju būvniecībai…Uznāca krīze un neviens to zemi nav pārveidojis par nelauksaimniecisku zemi. Tāpēc lauksaimniecībai ar šiem cipriem nav nekāda sakara!!!

  11. Lai aug,kas aug . Un ja aizaug, tad meža zvēri arī jāatbalsta, lai pasiem bada laikā ir gaļa krūmos.
    Kultūraugiem jau vajag instumentus, mēslojumu. sēklu un gudrus cilvekus. glabatuves. Naudu lai neizput, ja neveiksme.

    1. To “gaļu krūmos” rudenī, kad zvēri pa vasaru manā dārzā un tīrumā uzbarojušies, savāc tie, kam ir guļamrajonā vienistabas dzīvoklis un plinte un nav ne sava dārza, ne sava tīruma…

  12. Latvijā dabisko zālāju ekosistēmu pakalpojumu vērtība līdz šim nav aprēķināta. Tie ir biotopi. Citas ES valstis šo savu vērtību ir aprēķinājušas. Latvija kārtējo reizi – NAV! Zemkopības ministrija to NAV izdarījusi, jo lielražošanai tas iegrieztu.

Atbilde uz ha ! komentāru

Atcelt atbildi