Bizness, Īpašums

Pieprasījums kāpj, cenas – tam līdzi. Lauksaimniecības zemi joprojām pērk

Saeimā pieņemtie stingrākie noteikumi lauksaimniecībā izmantojamās zemes pircējiem, kuriem kopš 2014. gada 1. novembra tika prasīta lauksaimnieciskā izglītība, bet kopš 2017. gada 1. jūlija valsts valodas prasme, nav būtiski ietekmējuši tirgu.
Lauksaimniecībā izmantojamo zemi pērk, tirgū tā joprojām ir ļoti pieprasīta. Par to liecina darījumu skaits, kas aizvadītā gada laikā, salīdzinot to ar 2016. gadu, nav krasi samazinājies. Pēc Valsts zemes dienesta datiem, arī iepriekšējos gados bijis līdzīgs darījumu skaits.

Labas zemes trūkst

Salīdzinot ar 2016. gadu, pagājušajā gadā būtiski – par 11% – sarukusi nopirkto hektāru kopplatība. Uzņēmuma “Arco Real Estate” valdes loceklis un nekustamo īpašumu vērtētājs Māris Laukalējs pieļauj, ka pērn nopirktie pārsvarā bijuši platību ziņā nelieli zemes gabali, tostarp atmatā atstāti, daļēji vai pilnīgi aizauguši, kam agrāk vispār nebija pircēju.

Visvairāk darījumu ar šādu zemi notikuši 1000 līdz 2200 eiro par hektāru robežās. Tas liecina, ka labas zemes tirgū pietrūkst. Lielie, iekoptas zemes īpašumi, kurus īpašnieki intensīvi apstrādā un sekmīgi izmanto lauksaimnieciskās produkcijas ražošanā, tirgū nenonāk. Ja nonāk, tad šie darījumi visbiežāk tiek noslēgti bez starpniekiem, pircējam un pārdevējam vienojoties par cenu, kas var būt pat ievērojami augstāka par vidējo tirgū.

Cenu kāpums par 13%

“Arco Real Estate” veiktais tirgus pētījums rāda, ka 2017. gadā lauksaimniecībā izmantojamās zemes cenas cēlušās caurmērā par 13%. 2016. gadā viena hektāra vidējā cena bija 2485 eiro, turpretī pērn – 2816 eiro.

Cenu zemei ietekmē: auglība un meliorācija; zemes gabala platība; iespējas piekļūt; novada ekonomiskā attīstība; attālums līdz tuvākajai pilsētai; saimnieciskās darbības ierobežojumi.

Šajā pētījumā aplūkoti tikai darījumi ar lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašumiem, sākot no trim hektāriem un tādiem, kuru sastāvā nav mežu vai uz zemes uzbūvētu ēku.

Vislielākais kāpums Kurzemē

Vislielākais cenu kāpums pērn, salīdzinot ar 2016. gadu, bijis Kurzemē – vidēji par 26%. Zemgalē vidējā darījumu cena pieaugusi par 11%, bet Vidzemē – par 10%. Toties Latgalē kāpums bijis niecīgs – 1%.

Visdārgāk par zemi pērn samaksāts Pāvilostas novada Sakas pagastā, kur 5,1 hektārs pārdots par 18 040 eiro hektārā. Arī Bauskas un Jelgavas novados pērn nopirkti daži zemes gabali, viena hektāra cenai pārsniedzot 10 000 eiro robežu. Bet tie bijuši izņēmumi. Zemgalē, kur zeme ir pati vērtīgākā, pērn darījumi lielākoties notikuši par cenām no 6000 līdz 10 000 eiro par hektāru. Savukārt vislētāk zeme nopirkta Krāslavas un Viļakas novados.

Cenu bremzē spekulantu trūkums

“Arco Real Estate” pārstāvis Māris Laukalējs spriež, ka auglīga un iekopta zeme vairs nav tik lēta, lai nopirktu to un neizmantotu cerībā pēc kāda laika pārdot dārgāk. Tāpēc aizvadītajā gadā vēl straujāku cenu kāpumu nobremzējis spekulantu trūkums. Pircēju pulkā lielākoties bijuši zemnieki, kuriem tā bijusi vajadzīga saimniecību paplašināšanai un izmantošanai lauksaimniecībā. Kā jau agrāk vairākkārt atzinuši lauksaimnieku organizāciju pārstāvji, Saeimā pieņemtie zemes iegādes noteikumi, ar kuriem mēģināts ierobežot ārvalstu un pašmāju uzpircējus, ir gaužām novēloti. Uzpirkšanu peļņas nolūkā nobremzējis cenu kāpums.

Aizvadītajā gadā cenu straujāku celšanos nobremzējis arī tas, ka liela daļa nopirkto bijuši platību ziņā nelieli zemes gabali, tostarp daļēji vai pilnīgi aizauguši. Tik un tā pieminētais cenu kāpums par 13% ir gana liels. Un varot pieļaut, ka Zemgales pusē aizvadītā gada laikā ļoti labai zemei tas bijis vēl lielāks – pat līdz 20%.

7_lpp_2

Tirgū aizaugusi zeme

Pērn notikušie darījumi liecinot, ka arvien grūtāk nopirkt pietiekami auglīgu zemi un tādu, kuru uzreiz var izmantot lauksaimniecībā. Viņaprāt, aizaugušu zemi pirktu vēl vairāk un izmantošanai atgrieztās zemes kopplatība palielinātos, ja valsts atbalstītu pircējus, piešķirot kredītus ne tikai iegādei, bet arī tās attīrīšanai no krūmiem un iekopšanai. Kā stāsta lauksaimnieki, lai no krūmiem attīrītu vienu zemes hektāru, jāiegulda vismaz 1000 eiro.

Viņaprāt, šī lauksaimniecībā savulaik izmantotās, tagad aizaugušās un neizmantotās zemes problēma nav atrisināta. Latvijā joprojām ir daudz nelielu, daļēji aizaugušu zemes gabalu ar sliktu piekļūšanu vai citiem apgrūtinājumiem, kam nav pircēju. Aizaugušas zemes atgriešanā lauksaimnieciskajā ražošanā lielāka loma varētu būt Latvijas zemes fondam, kura pārvaldnieks ir valsts akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija”. Bet valsts pērk no iedzīvotājiem tikai tādu zemi, kuru pēc tam var iznomāt vai pārdot.

Latvijas zemes fonds kopš darbības sākuma ir iegādājies 290 īpašumus 5000 hektāru platībā, darījumos ieguldot 13,2 miljonus eiro. Šogad darījumos plānots ieguldīt aptuveni 10 miljonus eiro.

Zemes cenas nekritīs

Uz jautājumu, kas zemes tirgū sagaidāms šogad, “Arco Real Estate” pārstāvis atbild, ka zemes cenas nesamazināsies. Arī šā gada laikā cenas varētu pieaugt caurmērā par 10 procentiem. Bet darījumu skaits gan pieminēto iemeslu, gan pārlieku mainīgo dabas apstākļu dēļ varētu samazināties.

7_lpp_1

20 Komentāri

  1. Zemi joprojām pērk, labas zemes deficīts, cenas aug – tās visas trīs ir ļoti labas tendences Latvijas lauksiamniecībā, jo uzrāda augstu saimniecisko aktivitāti lauku reģionos. Jo zeme kļūs dārgāka, jo tiks gudrāk un ilgtspējīgāk apsaimniekota, tā teikt – viens hektārs saražos vairāk. Tagad arī ir redzams, ka Zemkopības ministrijas pēdējo gadu darbs nes augļus.

    1. Raksti no Zemkopības ministrijas ? :))) Vajag uztraukties! Tauta nebalsos par Jūsu komunistu partiju, kuru regulē miljonārs Lembergs ! Aizmirstiet!

    2. … viens hektārs saražos vairāk….Tomēr viņš nāk no klerkiem .Zēns nezina ,ka saražot un pārdot ir divas dažādas lietas .Ienākumus nosaka tirgus tendences un arī laika apstākļi .Šogad vasarāji nebūs .Maksimāli pāris tonnas graudu no hektāra ,bet vairumā labi ja tonna -SAUSUMS .

      1. Bet skaidrs, ka sausums ietekmēs ražību, un kā vēl. Ar graudu pārdošanu mūsējiem problēmu gan nekad nav – nav jau atslēgu koka piekariņi.

      2. Pirms divām dienām braucu no Lietuvas uz Rīgu caur Grenctāli.
        Turpat no šosejas lieliski redzams, ka Lietuvas pusē praktiski visi graudi novākti. Kur vēl kas ir palicis, tur sestdienas dienā vienlaikus vairākas tehnikas vienības strādā un ražu ved uz kaltēm. Tātad – cilvēki strādā!
        Un tagad jautājums – ko es redzēju pārbraucot robežu Latvijas pusē?
        Atbilde – lielākā daļa lauku nav novākti, neviens nestrādā.
        Secinājums – pietiek vaimanāt un prasīt kompensācijas par SAUSUMU.
        Kad LV zemnieki ir teikuši, ka raža ir laba, cenas apmierina un var strādāt? Da nekad. Visi lauku “biznesmeņi” dzīvo uz LAD un ES naudām.

        1. Jums acīmredzami nav nekādas jēgas par lauksaimniecību, graudkopību noteikti. Pirmkārt, graudus Latvijā nekuļ tad, kad kuļ Lietuvā, kaut esam kaimiņvalstis, klimatiskās atšķirības var pastāvēt un Lietuva tomēr ir uz dienvidiem. Kulšanu sāk tad, kad novācamā raža atbilst noteiktiem kvalitātes parametriem (ceru, neiebildīsiet, ka tajo neiedziļonos). Treškārt, graudi daudzviet Latvijā jau ir nokulti gan Zemgalē, gan Sēlijā, gan Vidzemē, gan Kurzemē un Latgalē. Kulšana turpinās katru dienu. Jums kā nezinātājam tomēr atļaušos piebilst, ka sausuma negatīvā ietekme uz ražu ir liela. tāpat kā Lietuvā, Zviedrijā uc Eiropas valstīs šajā sausajā vasarā.

        2. Tev maz ir sajēga, kad kultūraugs ir gatavs novākšanai?
          Kāds ir konkrētā kultūrauga bāzes mitrums?
          Cik izmaksā kaltēšana?

          Nemuldi par nenokultiem laukiem, ja sajēga maza

  2. Da pa laukiem pabraucot, jau labi redzams, ka lauksaimniecības zemes trūkst un arvien vairāk tiek vākti nost pēdējo 25 gados saaugušie krūmāji. Un nevis lielās platībās, bet pa pushektāram, citur pa hektāra, citur vairāk un citur mazāk. Izrauj celmus un pēc gada jauns tīrums. Laukos viss notiek un par to ir prieks.

    1. Trūkst?
      Jautājums – kāpēc tie krūmi uz tām lauksaimniecības zemēm saauga? To sauc par aprēķina un saimniekošanas kultūras trūkumu.

      1. Jums taisnība – tieši tāpēc arī aizauga lauksiamniecības zemes pēc neatkarības atgūšanas, ka bija juceklis, nedrošība utt. taču tad zemnieki pamazām sāka saimiekot kā nākas, nāca ES ar smukām atbalsta naudām un tagad notiek precējs process – aizaugušās zemes tiek līstas nost un 25-gadīgo “mežu” vietā ir atkal tīrumi. Tā ka viss iet uz labu.

  3. Liela daļa no tā, ka zemnieki var pirkt zemi un ražot, ir pateicoties zemes kreditēšanas programmai un nu jau arī Latvijas zemes fondam. Divas gadiem reāli labi strādājošas programmas, ar kuru palīdzību lauksaimniecības zeme nonāk latviešu zemnieku rokās.

    1. JĀ un NĒ .Ilgtermiņā šis programmas nestrādā, to vajadzēja krietni agrāk. Ar krietni es domāju gadus 20 noteikti atpakaļ. Pat 20 gadus atpakaļ, Latvijā sāka iet pirmie darījumi ar zemes pirkšanu dāņiem, zviedriem, norvēģiem!. Runāju konkrēti par lauksaimniecības zemi. Mežos principā darās tas pats. Uz šodienu ir virkne zemnieku, kuri spiesti nomāt LIZ Latvijā, kura pieder ārzemniekam. Fiziski, Altumam un Latvijas Zemes Fondam ir dziļi nospļauties , kurš nopērk zemes kluci – īrs, latvietis vai norvēģis, šamējos interesē tikai peļņas procenti no zemes kredīta, ko viņi izsniedz. Būsim reālisti.

      1. Jā un nē. Piekrītu, ka zemes kreditēšanas programmai vajadzēja būt daudz agrāk. Ok, bet nebija. Taču ir labi, ka beidzot tā 2012. tika palaista un nu sekmīgi strādā jau 6 gadus, leauksiamieki var paņemt normālus kredītus zemes iegādei ar ilgu krdītu atdošanas laiku un zemiem procentiem, ko komercbankās dabūt nevarētu ne mūžam.

  4. Arī tās ir LAP atbalsta programmu un ES finansējuma pozitīvās sekas – lauki attīstās, jo ražot lauksiamniecisko produkciju ir izdevīgi un peļņu nesoši – pieaug konkurence uz LIZu. Pozitīva tendence, kas vieš cerību, ka mūsu lauksaimnieki arvien vairāk pārorientējas uz biznesā, ne ES maksājumos balstītu biznesu.

  5. Ļoti labi, ka zemes tiek arvien vairāk pirktas un apstrā’dātas. Piekrītu, ka lauksaimniekiem maz ko pārmest. ne jau viņi noorganizēja šīs vasaras sausumu.

  6. Sen jau visiem ir skaidrs, ka strādājot 8-17 algotu darbu, vai tas būtu Latvijā, vai starptautiskā uzņēmumā, neko nenopelnīsi, knapi sanāks dzīvošanai – samaksāsi par īri, nopirksi pārtiku un atkal gaidi algu, varbūt starplaikā atļaujoties kādu mazu prieciņu. Ne visi var atļauties, maksājot uzreiz, nopirkt salonā jaunu telefonu, datoru, auto, uzturēt sev krāšņu sievieti. Pievienojies cilvēkiem, kas pārvalda savu dzīvi! Nauda, protams, nevar kalpot kā pilnīgi visu problēmu risinājums. Bet, kā vēsta sena tautas gudrība, labāk sēdēt skaistā un jaudīgā BMW kā ar nanoūdeni mazgātā tramvajā. Aizpildi savu Laimīgo loto biļeti un sāc Jaunu dzīvi, kura pārspēj tavus pat vispārdrošākos sapņus. Starp citu, vai zini, ka nākošajā PowerBall izlozē, Džekpots ir prātam neaptverami 203 miljoni euro? Es jau atkal nopirku pāris desmitu biļešu ar skaitļu variantiem un, kā ierasts, paķēru klāt vēl desmit biļešu no citām izlozēm, kur Džekpots arī ir visai iespaidīgs. Pamēģini satikt savu veiksmi arī tu! https://goo.gl/X17csF Un neaizmirsti izmantot loto brokera īpašo piedāvājumu!

Atbilde uz viedoklis-2 komentāru

Atcelt atbildi