Laukos
Tīrums

Lauksaimnieki: Ziemājiem laika apstākļi janvārī nav bijuši nelabvēlīgi 16


Ziemāju lauks Tērvetes novadā pērn decembrī.
Ziemāju lauks Tērvetes novadā pērn decembrī.
Foto: LETA

Graudaugu sējumiem laika apstākļi janvārī nav bijuši nelabvēlīgi, tomēr ir būtiski nepiedzīvot krasas gaisa temperatūras svārstības turpmāk, atzina aptaujātie lauksaimnieki.

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš sacīja, ka savlaicīgi iesētie ziemāji, kas rudenī paspēja sadīgt un sacerot, līdz šim pārziemojuši labi un sals bez sniega tos būtiski nav ietekmējis. Svarīgi, lai tuvākā mēneša laikā neseko krasas gaisa temperatūras svārstības, kad, piemēram, naktī gaisa temperatūra sasniedz -8 grādus, bet pa dienu tā paaugstinās līdz +5 grādiem. “Ja augsnes virskārta atlaidīsies un pēc tam piesals, sakņu sistēma tiks raustīta, kas var negatīvi ietekmēt sējumus,” sacīja Lazdiņš.

Viņš piebilda, ka ir pāragri izvērtēt, cik daudz ziemāju ir pārziemojis, jo nav zināms, kādi būs laika apstākļi februārī. Starp reģioniem būtiskas atšķirības ziemošanas apstākļos līdz šim nav vērojamas. Taču ziemājus negatīvi iespaidojis nelabvēlīgais rudens, kad daudzviet reģionos pēc sējas ilgstoši bija lietus, uz laukiem veidojās ūdens lāmas un augsne bija pārmitra. Pagaidām gan nevar objektīvi izvērtēt, cik ziemāju procentuāli būs jāpārsēj, jo pavasaris vēl nav sagaidīts.

Vienlaikus Lazdiņš atzina, ka šopavasar būs jāsēj vairāk vasarāju nekā iepriekšējā gadā, jo rudens lietavu dēļ ar ziemājiem tika apsēts mazāk lauku un daļa no tiem nebūs pārziemojusi. Tas nozīmē, ka vasarāju īpatsvars būs viens no augstākiem pēdējo piecu gadu laikā, kas nav labi, jo vasarāji ir mazāk ražīgi.

“Mums ir bijuši precedenti, kad, iestājoties agram pavasarim un labvēlīgiem apstākļiem vasaras sezonā, vasarāju raža nav sliktāka kā ziemāju raža. Ņemot vērā selekcijas attīstību, šķirnes, tehnoloģijas, nevar uzreiz prognozēt būtisku ražas kritumu tikai tamdēļ, ka iesēts vairāk vasarāju,” teica Lazdiņš.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vadītājs Oskars Balodis sacīja, ka janvāra otrajā pusē situācija uz laukiem nav būtiski mainījusies salīdzinājumā ar mēneša sākumu. Sals bez sniega sējumiem postu nav nodarījis, jo šādi laika apstākļi bija īsu laiku un gaisa temperatūra tobrīd nebija tik zema, lai sējumiem kaitētu. Drīz pēc tam sekoja sniegs. Reģionos būtiskas atšķirības ziemošanas apstākļos nav novērojamas. Šoziem laika apstākļi līdz šim ir bijuši pieņemami, un graudkopjiem to dēļ nav jābažījas.

Pēc Baloža teiktā, turpmāk būtiski nepiedzīvot krasas gaisa temperatūras svārstības, kad naktī zeme sasalst un dienā atlaižas, jo šāds laiks sējumiem var kaitēt. “Drīzumā sāksies atkusnis, sola ļoti lielus nokrišņus. Ir svarīgi, lai zeme pilnībā atkūst, liekais ūdens pa drenāžas sistēmām aiztek upēs un lai februārī neveidojas milzīgas peļķes uz laukiem,” teica Balodis. Ja liekais ūdens būs aizplūdis, arī uznākot iespējamam salam, apdraudējums nebūs tik liels, viņš piebilda. Pagaidām gan ir pāragri spriest, cik ziemāju pavasarī būs jāpārsēj.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) “VAKS” valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons teica, ka Vidzemē un Latgalē zemi patlaban klāj neliela sniega sega un gaisa temperatūra -13 līdz -15 grādu robežās nav tik bīstama, lai sējumiem kaitētu. Vislielāko skādi nodarījuši nevis apstākļi ziemā, bet rudens lietavas, kuru dēļ ziemāju sēja aizkavējās un iesēts mazāk ziemāju nekā citus gadus. Līdz ar to prognozējams, ka ziemāju raža šogad nebūs laba.

Jansons teica, ka laika apstākļi pēdējās janvāra nedēļās ir vērtējami pozitīvi. Sējumiem nekaitē sala pastiprināšanās, jo zemi klāj sniega kārta.

“Situācija ir tāda, kādu mēs vēlētos ziemā – ir viegls sals un sniegs. Ja šādi laika apstākļi saglabātos līdz pavasarim, būtu labi, taču tas ir maz ticams, jo sinoptiķi sola atkusni,” sacīja VAKS valdes priekšsēdētājs. Ja arī sākas atkusnis un nokūst sniegs, viss būs kārtībā, taču risks ir krasas gaisa temperatūras svārstības. To, cik ziemāju būs jāpārsēj, varēs izvērtēt vien pavasarī.

LA.lv