Latvijā, Politika

Lauksaimnieku “pensiju” mantinieki – Satversmes tiesā pret valsti

ES priekšlaicīgās pensionēšanās atbalstu Latvijā saņem vairāk nekā 540 lauksaimnieku. Daudzu mantinieku pārņemtās saimniecības turpina izaugsmi. Savukārt no dzīves aizgājušo bijušo saimnieku mantinieki, lai turpinātu saņemt ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) slēgtajā līgumā noteikto atbalstu, patlaban tiesājas Satversmes tiesā un viņiem nelabvēlīga lēmuma gadījumā sola vērsties Eiropas Savienības tiesā.

Vēl līdz 2021. gadam daudzi Latvijas saimnieki, kuri 2005. un 2006. gadā bija sasnieguši vismaz 55 gadu vecumu un vēl nebija sasnieguši valsts vecuma pensijai atbilstošo vecumu saimniecības atdošanas un iesnieguma iesniegšanas brīdī, kā arī izpildīja citus nosacījumus, turpinās saņemt tā sauktās Eiropas Savienības (ES) pensijas.

LAD: tas ir atbalsts, nevis pensija
Patlaban aptuveni 540 bijušo lauksaimnieku Latvijā turpina saņemt 2005. gada beigās un 2006. gadā piešķirto Latvijas Lauku attīstības plāna Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.–2006. gadam pasākuma Priekšlaicīgā pensionēšanās atbalstu. Lauku atbalsta dienestā (LAD) uzsver – bijušie saimnieki, kuri savu saimniecību atdeva un atteicās no tālākās darbības lauksaimniecībā, saņem atbalstu, nevis pensiju. LAD arī atgādina – šā atbalsta saņēmējs, t. i., saimniecības atdevējs, var saņemt ikmēneša pensiju 15 gadus no pieteikuma apstiprinājuma brīža, bet ne ilgāk kā līdz 75 gadu vecuma sasniegšanai vai līdz maksimālās summas – 150 tūkst. eiro – izmaksai. Gadījumā, ja saimniecības atdevējs pēc apstiprināšanas atbalstam sāk saņemt valsts vecuma pensiju, priekšlaicīgās pensijas apmēru samazina par valsts vecuma pensijas apmēru.

Patlaban visi atbalsta saņēmēji saņem valsts vecuma pensijas, tādējādi izmaksājamais atbalsts tiek samazināts par valsts vecuma pensijas apjomu. Valsts vecuma pensijas apjomu regulāri pārrēķina (pensiju indeksācijas). Šā iemesla dēļ arī izmaksājamā atbalsta summa ir mainīga. Atbalstu izmaksā četras reizes gadā (ik ceturksni). Agro Topa aptaujātie atbalsta saņēmēji ir apmierināti ar viņiem agrāk doto priekšlaicīgās lauksaimnieciskās darbības pārtraukšanas iespēju, tomēr ļoti neapmierināti ir cilvēki, kuriem valsts 2015. gada aprīlī mainīja spēles noteikumus. Proti, pārtrauca mantotā atbalsta maksāšanu.

Izaugsme un problēmas
Jānis Midegs, līdz 2006. gada beigām zemnieku saimniecības Vecsiljāņi saimnieks, ir gandarīts par savulaik doto iespēju saņemt atbalstu par saimniecības atdošanu un lauksaimnieciskās darbības pārtraukšanu. J. Midegs saņems šo atbalstu vēl līdz šāgada rudenim, kad būs sasniegti pensijas izmaksu griesti – 150 000 eiro. “Man zināmā mērā paveicās, jo līdz pensijas vecumam bija palicis pusgads un šo atbalstu pensijas vecumu sasniegušie seniori saņemt nevar. Iespēja pirms pensijas vecuma sasniegšanas pārtraukt lauksaimniecisko darbību ir ļoti apsveicama, jo cilvēks, sasniedzot 60 gadu vecumu, investīcijas saimniecībā vairs neveiks. Šī programma noteikti bija jāturpina,” teic J. Midegs. Viņš Vecsiljāņu saimniecību, kurai 2006. gadā piederēja 240 ha zemes un vēl tikpat lielu platību tā nomāja, atdeva znotam Jurim Sprukulim. 2006. gadā saimniecības ganāmpulkā bija arī 74 slaucamās govis un gandrīz 100 jaunlopu. Vidējais izslaukums bija 7800 kg piena no govs. Patlaban, pēc 12 gadiem, Vecsiljāņiem pieder 1500 ha zemes un aptuveni 500 slaucamo govju. Vidējais izslaukums ir vairāk nekā 12 000 kg piena no govs. Ir uzbūvēta arī biogāzes stacija, kur pārstrādā kūtsmēslus, un siera cehs. Vecsiljāņu dibinātājs uzskata, ka ES pensijas ir jāļauj mantot. J. Midegs arī vērš uzmanību, ka nedrīkstēja pieļaut viena laulātā saimniecības nodošanu otram laulātajam, svarīgi bijis nodrošināt jaunās paaudzes ienākšanu nozarē.

Kabiles pagasta seniors Roberts Brižs patlaban ik mēnesi saņem 920 eiro lielu ES priekšlaicīgās pensionēšanās atbalstu. Viņš 2006. gadā saimniecību atdeva dēlam Ainaram. Pārņemot to, Nogalēm piederēja 240 ha zemes, patlaban saimniecības īpašumā ir 600 ha zemes, pirkta moderna tehnika, tostarp tīrumu un pļavu apstrādei. Patlaban saimniecība jaunas fermas būvniecībā gatavojas ieguldīt 1,6 miljonus eiro. “Ja saimniecība būtu palikusi man, tās izaugsme būtu apstājusies agrāk. Nebūtu man tik daudz spēka kā jaunajai paaudzei,” atzīst R. Brižs.

>Viņš ir viens no desmit aizvadītajos 12 atbalsta izmantošanas gados sodītajiem saimniekiem, kuram uz vienu gadu atbalstu samazināja par 20%. Iemesls – iesaistīšanās lauksaimnieciskajā darbībā. “Ainars bija lauka darbos. Saimniecībai atveda preces, un es parakstīju pavadzīmi. LAD to uzskatīja par lauksaimniecisko darbību un mani sodīja. Prasīju jurista padomu – man teica, ka tas bija grāmatveža darbs,” atceras R. Brižs.

Snēpeles pagasta piemājas saimniecības Luniņi saimniece Ilonda Reita saimniecību mantoja no tēva, kurš saņēma priekšlaicīgās pensionēšanās atbalstu līdz savai aiziešanai 2009. gadā. “Es mantoju zemi un saimniecību, bet atteicos no tās par labu mammai. Viņa sāka saņemt vairāk nekā 500 eiro lielo tēva atbalstu. Vispirms divus gadus tam atvilka iedzīvotāju ienākuma nodokli, kaut bija samaksāta mantošanas nodeva. Vēlāk 2015. gadā mamma saņēma paziņojumu, ka ES atbalstu viņai vairs nemaksās. Kā tas iespējams? Mēs uzskatām – valsts neizpildīja trīspusējā līgumā solīto. Proti, tēva, manis un LAD parakstītajā līgumā ir teikts, ka priekšlaicīgās darbības pārtraukšanas atbalstu var mantot. Līgums ir noslēgts līdz 2021. gadam,” tā Ilonda. Viņa stāsta, ka mamma patlaban palikusi ar 89 eiro valsts pensiju.

Strīdu risina tiesā
Ilonda kopā ar vēl sešiem saimniekiem, atbalsta mantiniekiem, pirms vairākiem gadiem vērsās Administratīvajā rajona tiesā, kas pieteikumu pārsūtīja Satversmes tiesai (ST), uzskatot šo lietu par tās kompetencē esošu. Proti, pieteikumā norādīts, ka apstrīdētajā normā ir ietverts Satversmes 105. pantā noteikto pamattiesību – tiesību uz īpašumu – ierobežojums. ST 2017. gada 28. februāra lēmumā teikts – pēc apstrīdētās normas pieņemšanas esot izveidojusies tāda situācija, ka saimniecības atdevēja mantinieki var zaudēt gan tiesības uz mantojumu atdotā īpašuma veidā – ja lauksaimnieks saimniecību atdevis citai personai –, gan arī tiesības saņemt pasākuma ietvaros piešķirto atbalstu. Savukārt ST divās līdz šim notikušajās tiesas sēdēs lēmumu nav pieņēmusi. ST pērn 28. februārī uzdeva ES Tiesai jautājumus prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai. Patlaban tiesvedība ir apturēta līdz brīdim, kad stājas spēkā ES Tiesas nolēmums.

Tiesā prasību iesniegušo saimnieku pārstāve Solvita Reita precizē – pēc ES priekšlaicīgā atbalsta piešķiršanas izveidojušās divas saimnieku grupas: 1) atbalsta saņēmēji, kuri manto arī lauksaimniecības zemi, 2) atbalstu saņem viens cilvēks, bet zeme nodota kādam citam, piemēram, meitai, mazdēlam. Šajā gadījumā izveidojas situācija, ka atbalsta saņēmējam ir atņemti visi līdzekļi, ar kuriem viņš rēķinājās laika posmā līdz 2021. gadam. “Ministru kabinets savu pozīciju balsta uz to, ka pensiju saņem tie, kam pieder arī zeme. Tā gluži nav. Patlaban cilvēki cīnās, kā var. Tāpat arī dzīvi esošie atbalsta saņēmēji rēķinājās, ka aiziešanas gadījumā viņu saņemto atbalstu turpmāk saņems mantinieki,” teic juriste.

S. Reita vērš uzmanību – apstrīdētā norma pieņemta, vispusīgi neizvērtējot faktisko situāciju, proti, neņemot vērā gadījumus, kad saimniecību pārņem persona, kas nav konkrētā lauksaimnieka mantinieks. Apstrīdētā norma bez leģitīma mērķa ierobežo personu īpašuma tiesības, turklāt nav vērtēts samērīgums starp sabiedrības ieguvumu un privātpersonu pamattiesību ierobežojumu.
S. Reita arī precizē – šāds juridisko normu ķīselis izveidojies tāpēc, ka Eiropas Komisija 2004. gadā apstiprināja pirmstermiņa atbalsta mantošanu, bet Lauku attīstības komitejas sanāksmē 2011. gada oktobrī secināja, ka atbalstu mantot tomēr nedrīkst.

Valdības viedoklis
Sazinājāmies arī ar Ministru kabineta (MK) pilnvaroto pārstāvi ST, Zemkopības ministrijas Normatīvo aktu nodaļas vadītāju Gunitu Aizstrautu. Viņa uzsvēra – valdība nepiekrīt pieteikuma iesniedzējas viedoklim un uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 105. pantam. Kā norādīts ST iesniegtajā MK skaidrojumā, Eiropas Komisija (EK) 2004. gada 30. jūnijā pieņēma lēmumu Par Latvijas lauku attīstības programmēšanas dokumenta 2004.–2006. gada programmēšanas periodam apstiprināšanu. Šis komisijas apstiprinātais dokuments esot pamatots uz Lauku attīstības plānu tādā pašā redakcijā, kāda tika ieviesta ar MK noteikumiem nr. 1002, un ietvēra nosacījumu par pasākuma ietvaros piešķirtā atbalsta mantošanu. Beidzoties attiecīgajam plānošanas periodam, esot konstatēts, ka pasākums nesasniedz vēlamo rezultātu un izvirzītos mērķus. Tāpēc lemts to neturpināt, tas ir, neiekļaut nākamajos Latvijas lauku attīstības programmēšanas dokumentos.

Atbilstoši Padomes 2005. gada 20. septembra regulas (EK) nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) 93. panta 1. punktam 2007.–2013. gada un 2014.–2020. gada plānošanas periodos finansējums attiecīgā atbalsta turpmākajiem maksājumiem līdz 2021. gadam esot paredzēts tikai tām personām, kuras Pasākumā bija iesaistījušās jau 2004.–2006. gada plānošanas periodā. EK Lauku attīstības komitejas 2011. gada 19. oktobra sanāksmē esot secināts, ka Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda finansējums nav attiecināms uz priekšlaicīgās pensionēšanās atbalsta mantošanu. MK uzskata, ka šā atbalsta mantošana neatbilst Regulā nr. 1257/1999 noteiktajam mērķim un noved pie ES un Latvijas Republikas finanšu līdzekļu nelietderīgas izmantošanas. Viens no apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmajiem mērķiem esot novērst MK noteikumu nr. 1002 neatbilstību Regulas nr. 1257/1999 prasībām, kā arī lietderīgas un efektīvas finansējuma izlietošanas principam. Lauksaimnieki varot paļauties tikai uz tāda atbalsta saņemšanu, kas atbilst ES tiesībām. Šāgada maija beigās ES Tiesas ģenerāladvokāts Paolo Mengoci, vērtējot ST lūgumu, paziņoja, ka ES Padomes regula par atbalsta pasākumiem lauku attīstībai, kas cita starpā paredz iesaistīt lauksaimniekus priekšlaicīgās pensionēšanās pasākumā, neļauj dalībvalstīm, tostarp Latvijai, pieņemt tādu tiesisko regulējumu, kas ļautu mantot priekšlaicīgās pensionēšanās atbalstu. Svarīgi, ka ģenerāl­advokāta lēmums nav juridiski saistošs, P. Mengoci ir ES Tiesas padomdevējs.

ST pārstāve Ketija Strazda ziņo, ka ST lems par tālāku lietas izskatīšanu tikai pēc tam, kad būs stājies spēkā ES Tiesas nolēmums. LAD ziņo, ka pirms MK noteikumu apstiprināšanas 2015. gadā (šie noteikumi aizliedza priekšlaicīgās pensionēšanās atbalsta mantošanu) šo atbalstu saņēma 56 mirušo atbalsta saņēmēju mantinieki.

UZZIŅA
Atbalsta lielums ES priekšlaicīgās aiziešanas pensijā atbalsta saņēmējiem 2018. gadā:
– atbalstu no 73 līdz 400 eiro mēnesī saņēma 437 atbalsta saņēmēji;
– atbalstu no 401 līdz 500 eiro mēnesī saņēma 42 atbalsta saņēmēji;
– atbalstu no 501 un vairāk eiro mēnesī saņēma 66 atbalsta saņēmēji;
– viszemākais izmaksājamais atbalsts mēnesī 2018. gadā ir 74 eiro, vislielākais – 1048 eiro.
– 68% no pasākuma finansē Eiropas Savienība, 32% – Latvija.
– 2017. gadā kopējā maksātā atbalsta summa bija 2,43 milj. eiro, to saņēma 565 atbalsta saņēmēji.
Avots: LAD

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

"Agro Tops" jūlija numura vāks.
“Agro Tops” jūlija numura vāks.

6 Komentāri

  1. Valdībai vajadzētu kompensēt ar piemaksām līdz 900 eiro mēnesī pensijām- robežsargiem, policistiem, ugunsdzēsējiem, medicīnas darbiniekiem, skolotājiem. Kā sanāk, vieni dzīvo leiputrijā atbilstoši Eiropas regulām, bet citi ar vecuma pensiju 250-400 eiro mēnesī. Vajadzētu lūkot pēc ES regulas valstij svarīgu profesiju cilvēku vecuma nodrošinājumu atbilstoši ES STANDARTIEM.

  2. Ko lai dara tie lauksaimnieki,kuriem ir pienācis vecuma pensijas vecums,un kuriem līdz 1996.gadam,tikai ieskaita stāžā darba gadus,neieskaitot soc.iemaksas.Patreiz prognozējamais vecuma pensijas apmērs ir tikai 70 eiro.Kā ar šādu pensiju lai izdzīvo?

    1. Jādodas uz pašvaldību, tā izmaksās valstī noteikto minimumu izdzīvošanai tas ir 128 eiro vai ja pašvaldība ir noteikusi augstāku nabadzības slieksni, piemēram Jelgavā 180 eiro. Tas ir pazemojoši Eiropas valsti, ka Krievijā ir lielākas pensijas un pat daži pabalsti. Kapitālisma ir efektīvs cīņas līdzeklis iziet ielās, pieteikt bada streiku vai pēdējais fiziski ietekmēt tos lēmējus. Nu nesaprotu, kā vienam pensionāram var piešķirt pensiju 19 000 eiro mēnesī, kas tas ir par pārcilvēku, tas tikai liecina par LR Saeimas un valdības nespēju pieņemt adekvātus lēmumus Latvijas tautas interesēs, bet kalpot dažiem iznireļiem.

  3. Es piekšlaicīgās aiziešanu pensijā, gadiem ministrīja slēpa un tas ir tik ielāps lauku putināšanas modelī . Cik saimniecības izputēja un nekādi atbalsti cilvēkiem nebija .

  4. Un kā tad šis “2017. gadā kopējā maksātā atbalsta summa bija 2,43 milj. eiro, to saņēma 565 atbalsta saņēmēji”? Latviešiem jau lauksaimniecdība ir svētā govs, tai mūžīgās subsīdijas, kompensācijas, atbalsti u.t.t., un liela daļa uz citu nodokļu maksatāju rēķina, bet veikalos jūlija vidū pat burkāni no Holandes, bet mūsu nabaga zemniekiem nekas neatmaksājas audzēt, un vislabāk padodas gausties un žēloties

Atbilde uz aina komentāru

Atcelt atbildi