Laukos
Politika

Lauku politikas jaunpienācēja “ekoshēma” – neobligāta, bet naudīga 16

Foto: Pixabay

“Vai tu piedalies ekoshēmā?” tāds būs modīgs lauksaimnieku jautājums kolēģiem pēc 2020.gada. Ne jau lai noskaidrotu, cik atpalicis otrs ir, bet, lai dalītos pieredzē, kā izdevies savā saimniecībā īstenot jaunos Eiropas Komisijas (EK) nosacījumus vides saglabāšanā un “paņemt Eiropas naudu”. Proti, zemnieki tiks “apbalvoti” ar papildus tiešmaksājumiem, ja īstenos konkrētu vides un klimata saudzēšanas pasākumus.

EK ir nospraudusi kursu uz lauksaimniecības dekarbonizāciju, to šonedēļ seminārā lauksaimniecības žurnālistiem Briselē skaidroja EK Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta vadošie ierēdņi. Trīs no deviņiem KLP konkrētajiem mērķiem attieksies uz vidi un klimatu, un būs vērsti uz klimata pārmaiņām, dabas resursiem, bioloģisko daudzveidību, biotopu un ainavu jautājumiem.

Pieejas maiņa ir tāda, ka lauksaimnieki paši un dalībvalstis varēs izvēlēties, kā sasniegt šos mērķus. Tiks noteikti mērķrādītāji un katru gadu tos izvērtēs, lai vērtētu panākto progresu. Dalībvalstis pirmrindnieces finanšu perioda beigās tiks apbalvotas ar papildus 5% no lauku attīstības budžeta.

Vērienīgie mērķi saistībā ar klimatu, vidi un bioloģisko daudzveidību var tikt sasniegti dažādi. Jauna nosacījumu sistēma, kas visu lauksaimnieku ienākumu atbalstu (un citus “platībatkarīgos” un “dzīvniekbāzētos” maksājumus) saistīs ar videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses piemērojumu. Līdz ar to augstāki standarti attiecībā uz atbalstu ir uzlabojums salīdzinājumā ar pašreizējiem KLP noteikumiem.

Ekoshēma nav konkrēta platība vai saimniecībai iedalīta konkrēta summa, kuru “apgūt”. Tā ir lauksaimnieka iespēja piedalīties programmā, ko sadarbībā ar lauksaimnieku organizācijām noteikti jāizstrādā Zemkopības ministrijai. Līdz šim piespiedu kārtā ar “zaļināšanu” tika noteikta augu diversifikācija, tagad Eiropa atgriežas pie augu sekas. Tagad Ek ierēdņi atzīst kļūdu – no tēriņiem videi jāpāriet uz pasākumiem, kas uzlabo vidi: “Jāpāriet uz efektīvāku naudas izlietošanu, risinot reālas vides problēmas.” Tātad pupas nebūs jāsēj un jāiear, bet jāievēro augu seka.

Uz “LA” jautājumu, cik liels varētu būt ekoshēmu īpatsvars tiešmaksājumu aploksnē, par maksājumiem atbildīgais ierēdnis norādīja, ka tas ir atkarīgs no lēmuma katrā dalībvalstī – varot būt 1%, 5% vai 20%. Galvenais, lai dalībvalsts kopumā spētu 40% no KLP budžeta veltīt klimata pārmaiņu novēršanai, bet arī šis esot vidējais skaitlis.

Jauno ekoshēmu sistēmu finansēs no tiešajiem maksājumiem atvēlētā budžeta, bet lauksaimniekiem nebūs obligāti tajā jāpiedalās. Respekīvi, tiešmaksājumu summa bez dalības šādā ekoshēmā vienkārši būs mazāka. Vakar EK lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans norādīja, ka dalībvalsts atbildīga par “iekšējo konverģenci”, tas ir, par to, lai neviens zemnieks tiešmaksājumos nesaņemtu mazāk par 75% no ES vidējā. Šodien saņēmu apstiprinājumu no Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta, ka tas ir jānodrošina pamatmaksājumos – arī tad, ja zemnieks nepiedalās ekoshēmā.

Konkrētos maksājumus par ekoshēmu varētu piedāvāt kā tādus, kas papildina tiešos maksājumus, vai arī kā atsevišķus pasākumus, kuru ietvaros pārskaitīto summu pamatā būtu lauksaimnieku papildu izmaksas un negūtie ienākumi. Kā tieši – tas jālemj uz vietas Latvijā.

Šīm ekoshēmām būs jāpalīdz sasniegt KLP mērķus vides un klimata jomā tā, ka tiek papildināti citi attiecīgie pieejamie instrumenti, un jāpārsniedz nosacījumu sistēmas prasības, skaidro EK ierēdņi.

Kas varētu būt ekoshēmas? Piemēram, ekoloģiska programma, kas finansē atteikšanos no slāpekļa mēslojuma, lai uzlabotu ūdens kvalitāti. Oglekļa bagātu augšņu saglabāšana (mitrāji, purvi). Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana. Pesticīdu lietošanas ierobežojumi.

Tik daudz par tiešmaksājumiem un ekoshēmām. Arī no lauku attīstības budžeta vismaz 30% jāatvēl vides un klimata aizsardzībai. Lauku attīstības līdzekļi tiks izmantoti, lai atbalstītu darbības, kas aizsargā klimatu un vidi, īpaši t.s. “agrovides un klimata saistības”, kuras tāpat dalībvalstīm būs jāpiedāvā obligāti, bet lauksaimniekiem tās būs fakultatīvas. Lauku attīstības budžetus varēs izmantot, lai finansētu vairākus citus pasākumus, tādus kā zināšanu nodošana, kā arī videi draudzīgi ieguldījumi, inovācija un sadarbība. Šāds atbalsts varētu attiekties uz lauksaimniekiem, mežu apsaimniekotājiem un citām ieinteresētajām personām laukos.

LA.lv