Laukos
Lauku sēta

Piesaisti saviem laukiem derīgos kukaiņus. Paraugs – botāniskajā dārzā 16

Foto-Gundega Skagale

Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Nacionālo botānisko dārzu Salaspilī aizvadītās nedēļas nogalē atklāja lauku sētu, kurā ikviens var iepazīties, kā savā pagalmā veicināt bioloģisko daudzveidību – ar putnu un sikspārņu būrīšiem, žogu paraugiem, dzīvotnēm kukaiņiem un sīkbūtnēm.

Biologs Jānis Gailis, vaicāts, kāpēc jārunā par bioloģisko daudzveidību lauku sētā, uzsver, ka, pateicoties intensīvajai lauksaimniecībai, lauku sētas ir kļuvušas par teju vienīgo patvēruma vietu vienai otrai apdraudētai sugai, kur tās var izdzīvot. Taču bioloģiskā daudzveidība ir svarīga ne tikai vides aizsardzības aspektā, tā palīdz arī iegūt kvalitatīvāku un lielāku ražu. “Ar bioloģiskās daudzveidības veicināšanu, pirmkārt, samazinām potenciālo kaitēkļu skaitu, otrkārt, ļaujam vairoties derīgajiem organismiem, kas šos kaitēkļus labprāt apēd. Bioloģiskā daudzveidība nozīmē, ka mums vairs nav pašiem jāstaigā pa kartupeļu lauku un jālasa Kolorādo vaboles, jo tur dzīvo skrejvaboles un citi plēsīgie kukaiņi, kas Kolorādo apēd,” skaidro biologs.

Savvaļas augu saliņas

Lai piesaistītu saviem laukiem derīgos kukaiņus, kas par barību izmanto lauksaimniecības kaitēkļus, J. Gailis iesaka vairākus risinājumus. Piemēram, lielos laukos pa vidu vai gar malām var atstāt joslu savvaļas augiem. Lauksaimnieki mēdz domāt, ka šajās savvaļas augu joslās savairojas kaitēkļi. Izrādās, tas ir stereotips. Savvaļas augu joslas gar laukiem un lauku vidos veicina skrejvaboļu un zirnekļu daudzveidību un blīvumu. Zinātnieki izpētījuši, ka šie noderīgie kukaiņi ļoti būtiski samazina kaitēkļu blīvumu, īpaši labības lapgraužus – joslu tuvumā tie vispār nav sastopami, vairāk koncentrējas lauka vidū. Pateicoties savvaļas augu joslām, par 34% samazinās arī graudaugiem postīgu laputu daudzums visā lauka teritorijā. No ziedošo augu joslām labums arī ābeļdārziem, tajos palielinās tīklus veidojošo zirnekļu skaits, kas savukārt ietekmē ābelēm postīgu laputu blīvumu. Ābeles nav zirnekļu interešu lokā, taču ziedoši augi piesaista dažādus kukaiņus, kas zirnekļiem ļoti garšo. Zirnekļi neēd laputis, taču laputis savā ceļā uz jaunajiem ābeļu dzinumiem iet bojā zirnekļu tīklos. “Ābeļu aizsardzībai var likt kukaiņu ķeramās jostas, bet var arī iesēt skaistu puķu joslu, kas piesaista kukaiņus un zirnekļus. Ja būs puķu dobes, dārzā būs mazāk laputu,” vienkāršu sakarību atklāj J. Gailis.

Labs paņēmiens, kā veicināt bioloģisko daudzveidību laukos, ir dzīvžogu veidošana, tajos patvērumu rod ne tikai derīgie kukaiņi, bet arī putni. Tāpat arī lielie, vecie koki.

Ja laputis apsēdušas rozes, tās var nomazgāt ar ziepjūdeni. Taču var cīnīties arī citiem līdzekļiem, piemēram, uzticot šo darbu mārītēm. Tiesa, jārēķinās, ka tad, ja mārītes būs dažas, tās no laputīm muks. Laputis izdala ķīmiskas vielas, kas mārītēm nepatiesi signalizē par briesmām. Ja mārīšu būs daudz, tad tās drosmīgi dosies uzbrukumā. Divpunktu mārītes var pavairot arī mākslīgi, iegādājoties īpašus mikrobioloģiskos augu aizsardzības līdzekļus. Pret zemesvēžiem, maijvaboļu kāpuriem, drātstārpiem gan var līdzēt tikai regulāra augsnes apstrāde. Ja zemesvēzis ir jūsu dārzā, tas būs arī blakus tam, tāpēc vislabāk savā pagalmā šo kaitēkli neielaist. Visbiežāk pie zemesvēžiem tiekam ar kūtsmēsliem.

Ziedoši pētersīļi glābs ābolu ražu

Lai ierobežotu potenciāli bīstamos kaitēkļus augļu dārzos un dārzeņu laukos, ieteicams iesēt pētersīļus, kas pievilina dažādus ziedputekšņus cienošus kukaiņus, tostarp jātnieciņus – parazītiskas lapsenītes. Šie jātnieciņi dēj olas ābeļziedu smecernieku kāpuros. Smecernieki ir mazas vabolītes, kas ābeļu ziedpumpuros izgrauž caurumiņu, iedēj olu, no tās izšķiļas kāpuriņš, kas izēd pumpuru. Viena smecernieka mamma šādā veidā sabojā apmēram 50 ziedpumpuru, proti, 50 potenciālo ābolu. Katrā ābelē var būt vairākas smecernieka mammas. “Pieaugušiem jātnieciņiem ļoti garšo čemurziežu augu ziedputekšņi. Tātad mums vajag ziedošus pētersīļus, lai atlido jātnieciņi, kas pēc tam ābelēs uzmeklētu smecernieku kāpurus un dētu olas. Citi jātnieciņu sugas pārstāvji ēd ābeļu tīklkodes, kāpostu balteņus un citus kaitēkļus,” piebilst biologs.

Ļoti interesanti kukaiņi ir arī ziedmušas, kas maskējās par agresīviem kukaiņiem, ar savu krāsojumu imitējot lapsenes, kamenes, bites. Šīs maskēšanās mērķis ir viens – nekļūt par barību putniem. Pieaugusi ziedmuša ir ļoti būtisks apputeksnētājs, tām ir tikpat liela loma kā bitēm un kamenēm. Lielākai daļai ziedmušu sugu kāpuri ir plēsīgi, un to galvenais barības objekts ir laputis. Ziedmušu pievilināšanai derīgi jebkuri ziedoši un ar putekšņiem bagāti augi. Taču dabā ziedmušām ir arī konkurenti – lap-utu kolonijas sargā skudras. Laputīm ir cukuroti un saldi ekskrementi, kas skudrām garšo. Ir pat skudru sugas, kas ap lap-utu kolonijām no skaidiņām un gruzīšiem būvē tādu kā mājiņu, lai neviens netiek klāt viņu barības bāzei.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Būvēsim mājas kukaiņiem un putniem

Cīņai ar kaitēkļiem var piesaistīt izpalīgus – dažādus kukaiņēdājus putnus, gan izkarot ziemā barotavas, gan veidojot vidi, kas piemērota putnu ligzdošanai.

Kad, piemēram, zīlīte apmeklējusi barotavu, tā kādu laiku barotavas tuvumā revidē koku mizas, ķērpjus, skraida gar koku apakšu, kur nobirušas lapas. Tas notiek aptuveni 10 minūtes dienā.

Ēku pakši un spraugas, tāpat malkas kaudzes ir ligzdošanas vieta pelēkajam mušķērājam un baltajai cielavai. Piemājas koku dobumos un putnu būros ligzdo zīlītes, mājas strazdi, svīres, tītiņi un erickiņi. Augļu kokos un krūmos patīk ligzdot gaišajam ķauķim, kaņepītim, dadzītim, dižknābim. Lielā zīlīte meklē barību 30 – 100 m rādiusā ap ligzdu, melnais muš-ķērājs – apmēram 20 m rādiusā ap ligzdu.

Gluži tāpat kā putniem, māju uzcelt var arī kukaiņiem, zirnekļiem, mitrenēm un citām sīkbūtnēm. Kukaiņu mājas karkasam var izmantot dēļus, satrūdējušus baļķīšus vai stabus, ļoti noderīgi ir arī koka paliktņi. Kā stiprinājumu starp konstrukcijām var izmantot mālu, kurā sadur dažāda diametra caurumus vientuļajām bitēm. Ja gatavo kukaiņu māju dažādiem kukaiņiem, vēlams virs daļas uzlikt jumtu. Citiem kukaiņiem patiks, ja jumtā būs caurums, pa kuru lietus nokļūst uz jumta pildījuma. Tas nepieciešams trūdošu augu un mitrumu mīlošajiem – mitrenēm, vabolēm, māņzirnekļiem, kolembolām u. c. Karkasu aizpilda ar dažādiem materiāliem – dažāda vecuma zariem, salmiem, niedrēm, čiekuriem, koka bluķīšiem ar tajos saurbtiem caurumiem. Jo vairāk dažādu materiālu, jo daudzveidīgāka kukaiņu vide.

Kukaiņu viesnīcu vislabāk novietot uz zemes, var arī uz koka balstiem vai piestiprināt pie koka vai arī ēkas sienas. Apakšu var nenosegt, lai ežiem būtu kur ielīst. Malu var nosegt, lai putni netiek klāt.

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu

LA.lv