Lopkopībai, Tehnika

Jaunums biosaimniecībām – zaļmēslojuma lauzējveltnis

Jautājums: Kādu iekārtu izmanto dzīvās mulčas izveidei? Uldis Bauskas novadā.

Atbild Agroresursu un ekonomikas institūta Stendes pētniecības centra vadītāja pienākumu izpildītāja Inga Jansone.

Augu lauzējveltnis Roller crimper ir jaunums Latvijā, ko pērn projekta “Augkopības sistēmas ieviešana dārzeņu audzēšanā, uzlabojot augsnes bioloģisko resursu izmantošanu un aizsardzību, izmantojot sedzējaugus” ietvaros izmēģināja dažās saimniecībās. Šo iekārtu jau vairākus gadu desmitus liek lietā Itālijas bioloģiskās saimniecības savos augļu dārzos augsnes mikrobioloģiskās aktivitātes veicināšanai.

Pamatideja ir augošajiem zaļmēslojuma augiem izbeigt dzīvības procesu – proti, noguldīt un nedaudz aizlauzt, lai apstādinātu augšanu un augi, lēnām sadaloties, veidotu t.s. dzīvās mulčas slāni. Ja noguldītais zelmenis ir pietiekami blīvs, tiek nomāktas viengadīgās nezāles. Latvijā vienīgais augu lauzējveltņa prototips pašlaik izveidots Stendes pētniecības centrā, un zemniekiem par šo iekārtu jau radusies liela interese, tādējādi tiek rakstīti projekti, lai lauzējveltņus varētu iegādāties ārzemēs vai pasūtītu Latvijā.

Daudzās bioloģiskajās saimniecībās organisko vielu daudzums augsnē ir zems – ap 2%. Izmantojot tradicionālās apstrādes sistēmas un zemi regulāri neielabojot, mikrobioloģiskā aktivitāte augsnes virskārtā (5–10 cm) krītas.

Viens no risinājumiem – plašāk audzēt zaļmēslojuma augus. Tā ir laba alternatīva kūtsmēsliem, turklāt dod iespēju straujāk mainīt augsnes struktūru un kvalitāti. Novērtējot jauno zaļmēslojuma iestrādes metodi ar lauzējveltni, zaļmēslojuma noliekšana un salaušana deva efektu dažādos variantos.

Izmēģinājumu vēl nepieciešams turpināt, lai noteiktu ilgtermiņa ietekmi ne tikai uz augļaugu, bet arī dārzeņu kultūrām (gada beigās Stendes pētniecības centrs apkopos divu gadu rezultātus par audzētajiem galviņkāpostiem un sīpoliem), kā arī izvērtētu lauzējveltņa priekšrocības salīdzinājumā ar tehnoloģiju, kad zaļmēslojums tiek nopļauts, sasmalcināts un iestrādāts augsnē 15–20 cm dziļumā (šajā variantā zaļmēslojums obligāti jāiear zemē, citādi izdalās barības vielas, tostarp slāpeklis, kas veido proteīnu).

1 komentārs

  1. Pēdējo teikumu nekādi nevar saprast. Kur kas izdalās?! Un kāda atšķirība, vai zaļā masa trūd nopļautā vai aplauztā veidā?! Ko raksta par tādu tēmu, ja nevar sakarīgi uzrakstīt!

Pievienot komentāru