Latvijā, Politika

Lems par atļauju zemes monitoringa veicējiem bez ierobežojumiem pārvietoties privātpersonu īpašumos

Ministru kabineta komiteja pirmdien, 27.novembrī, lems par grozījumiem “Zemes pārvaldības likumā”, kas paredz, ka turpmāk veicot zemes monitoringu, darba veicēji varēs bez ierobežojumiem pārvietoties privātpersonu lauksaimniecības un meža zemes teritorijās un ņemt augsnes paraugus.

Šādus grozījumus Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) izstrādājusi ņemot vērā Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājumu. ZM norāda, ka veicot meža vai augsnes monitoringu, kā arī kartējot augsnes un novērtējot zemes kvalitāti, nereti ir grūti iegūt nepieciešamo informāciju, jo īpašnieki iebilst pret augsnes paraugu ņemšanu.

Līdz ar to, turpmāk plānots likumiski noteikt, ka veicot meža vai augsnes monitoringu darbu veicējiem būs tiesības bez ierobežojumiem pārvietoties lauksaimniecības un meža teritorijās.

“Zemes pārvaldības likuma” pilnveidošanai VARAM izstrādājis vēl vairākas izmaiņas. Jaunie grozījumi paredz, ka, ja lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējums ir augstāks par 45 ballēm, vietējā pašvaldība var definēt to kā vērtīgu lauksaimniecībā izmantojamu zemi, nosakot ierobežojumus zemes sadrumstalošanai un zemes lietošanai.

Tāpat plānots, ka veidojot jaunas apbūves teritorijas, pirms detālplānojuma apstiprināšanas vietējai pašvaldībai un zemes īpašniekiem ir jāvienojas par ielu vai ceļu būvniecībai nepieciešamās zemes un inženierbūves atsavināšanu pašvaldībai, vai tieši pretēji – saglabāšanu privātīpašumā.

Šo grozījumu mērķis ir pašvaldībai dot tiesības izvērtēt, vai jaunveidojamais ceļš ir nepieciešams sabiedrības vajadzībām un nākotnē iegūstams pašvaldības īpašumā vai arī to lietos ļoti ierobežots lietotāju loks, un tas veidojams kā privāts māju ceļš.

Ievērojot Dundagas novada pašvaldības ierosinājumu, plānots precizēt arī publisko ūdeņu teritorijas, kas šobrīd pieder valstij. Paredzēts, ka vairāku pašvaldību pārziņa tiks nodotas tās jūras piekrastu sauszemes daļa, kuras atrodas nacionālo parku ainavu aizsardzības zonā.

Līdz ar to, pašvaldībām būs iespējas plānot, realizēt un attīstīt pludmalē nepieciešamās infrastruktūras projektus – piekrastes zveju, tūrisma attīstību, aktīvā atpūtas iespējas un citas.

Tāpat, tas pašvaldībai dos iespēju nodrošināt gan ikdienas teritorijas apsaimniekošanas pasākumus, piemēram, cilvēku radīto atkritumu savākšanu un transportēšanu no pludmales, gan arī mirušo dzīvnieku un citu ārkārtas situāciju rezultātā radušo piesārņojumu likvidēšanu.

Par likuma grozījumu apstiprināšanu galējo lēmumu pieņems Saeima.

Pievienot komentāru