Eiropā, Politika

Lendlordus atstās bez subsīdijām

Apvienotās Karalistes zemkopības ministrs Džordžs Justiss paziņojis par nodomu samazināt subsīdijas lielajiem zemes īpašniekiem, apstiprinot premjerministres Terēzes Mejas valdošās Konservatīvo partijas vēlmi tikt vaļā no partijas tēla kā naudīgo un privileģēto cilvēku interešu pārstāves.

Subsīdiju ieguvēji ir lielie zemes īpašnieki

Zemkopības ministra plāns apcirpt dāsnos maksājumus lielajiem zemes īpašniekiem pēc Britānijas izstāšanās no Eiropas Savienības būtiski atšķiras no pašreizējās ES politikas. 58 miljardi eiro – gandrīz puse no ES gada budžeta – tiek atvēlēti fermu subsīdijām, no kā galvenie ieguvēji ir lielie zemes īpašnieki, tajā skaitā karaliskās ģimenes locekļi. Subsīdiju samazināšana lielajiem zemes īpašniekiem Britānijā iezīmētu būtisku atvirzīšanos no ES tā dēvētās Vienotās lauksaimniecības politikas (CAP) pamatnostādnēm, kas paredz lielāko daļu tiešo maksājumu piešķirt lielāko zemes platību īpašniekiem. 80 procentus no ES fondiem saņem 20 procenti lielāko fermu īpašnieki, atzīmē izdevums “Politico”. Britānijas lielākajam privātās zemes īpašniekam lordam Bakleičam pieder vairāk nekā 240 000 akru (gandrīz 100 000 hektāru) zemes, galvenokārt Skotijā. Britānijas zemkopības ministrs Justiss uzskata, ka šāds maksājumu sadalījums ir netaisnīgs, tāpēc sistēma ir jāmaina, lai gan jaunā maksājumu sadales modeļa pilnīga ieviešana varētu notikt tikai 2025. gadā. “Es nedomāju, ka daudzi cilvēki atbalstītu pašreizējās subsīdiju sistēmas saglabāšanu ilgtermiņā,” intervijā “Politico” teica Justiss, piebilstot, ka “tā ir ačgārna, jo lielākos maksājumus saņem lielākie zemes īpašnieki, kam tie vajadzīgi vismazāk”. CAP tiek plaši kritizēta, jo neņem vērā mazās lauku saimniecības, kuru īpašniekiem nauda ļoti vajadzīga, lai vismaz savilktu galus. CAP subsīdiju sistēmas nevienlīdzība veicina arvien pieaugoša skaita lauku saimniecību bankrotu. Apvienotās Karalistes Zemkopības ministrijas amatpersonas atzīst, ka daļas fermu pastāvēšana pēc breksita nebūs iespējama, ja tās nepievērsīsies videi draudzīgākai saimniekošanai. Tas varētu mudināt Britānijas zemniekus būtiski mainīt saimniekošanas metodes vai mazāk paļauties uz valsts subsīdijām, kas veido aptuveni 55 procentus no britu zemnieku ienākumiem jeb aptuveni 2,7 miljardus mārciņu gadā.

Svarīgākais ir kāpināt darba ražīgumu

Justiss atzīmēja, ka jaunās programmas centrā būs mazākās saimniecības, kas ir visvairāk atkarīgas no subsīdijām, īpaši kalnainos apvidos, kur audzē gaļas lopus un aitas. Zemkopības ministrs, kurš aktīvi iesaistījies kampaņā pirms 8. jūnijā paredzētajām parlamenta vēlēšanām, uzsvēra, ka jaunās lauksaimniecības subsīdiju sistēmas ieviešana pēc breksita tiks sākta ar maksājumu samazināšanu “ļoti, ļoti lielajiem zemes īpašniekiem”. “Fakti liecina, ka viņi vislabāk spēj ar to (maksājumu samazināšanu) tikt galā, īpaši lielajā agrobiznesā, piemēram, dārzeņu audzēšanā. Lai gan viņu saimniecības saņem diezgan lielus maksājumus, viņu biznesa modelim tas nav īpaši būtiski,” uzskata Justiss. “Zemnieki, kuriem vajadzīgas subsīdijas, parasti saņem tikai tik daudz, lai spētu noturēties virs ūdens,” atzina zemkopības ministrs. Mazākās saimniecības, kuru gada apgrozījums ir aptuveni 50 miljoni mārciņu gadā, subsīdiju apcirpšana ietekmēs mazāk. “Svarīgākais ir izmantot valsts budžeta naudu, lai zemnieku saimniecības varētu kāpināt darba ražīgumu un produkcijas apjomu,” uzskata zemkopības ministrs Justiss.

Konservatīvo partija jau ilgāku laiku pauda neapmierinātību ar ES Kopējo lauksaimniecības politiku, kas galvenokārt nākot par labu Francijas un Itālijas zemniekiem. Gaidāmās breksita sarunas un finanšu saistības pēc Britānijas un ES šķiršanās mudinājušas Londonu pārskatīt līdzšinējo subsīdiju sistēmu. Britānijas valdība kritizējusi vairākus CAP noteikumus, zemniekiem īpaši vēršoties pret tā saucamo “trīs kultūru” prasību, kas paredz fermām ar vairāk nekā 30 hektāriem zemes audzēt vismaz trīs labības kultūras, vienu no tām audzējot vismaz 75 procentos no zemes platības, lai saņemtu maksājumus. Lai palīdzētu zemniekiem pāriet uz jauno sistēmu, kas paredz tiešos maksājumus pakāpeniski likvidēt līdz 2025. gadam, tos aizvietos ar vienkāršotu atbalsta programmu. Konservatīvo partijas manifestā solīts saglabāt līdzšinējo atbalsta summu zemnieku saimniecībām līdz nākamā parlamenta darbības beigām 2022. gadā.

1 komentārs

  1. Bērziņ, Bērziņ, tu nu gan lej čugunu, jo neesi lasījis ES CAP dokumentus! Raksti te galīgas muļķības. ES tieši CAP nostādnēs cenšas atbalstīt mazās un vidējās saimniecības, bet vietējie lendlordi (lasi: lielsaimnieki, arī Latvijā) līdz šim ir darījuši pēc sava prāta. ES līdz šim nav bijis pienācīgas kontroles subsīdiju sadalē
    starp saimniecībām., kas tikai padziļina nevienlīdzību. Mūsu ZM kopā ar ZSA visu laiku atbalsta tikai lielos, tāpēc jau lauki ir tukši no cilvēkiem. Angļu zemkopības ministra paziņojums ir pilnīgi pareizs un vietā, jo nav jēgas turpināt subsidēt ekonomiski nostiprinājušos saimniecības, kamēr citi galus nevar savilt kopā. Šis jautājums ir tikpat aktuāls arī pie mums!

Pievienot komentāru