Augļkopība, Dārzeņi un augļi

Lēto poļu ābolu veiksmes stāsts

Polijā dārzkopju vairāk nekā Latvijā iedzīvotāju

Daži saka – Polijā valdība labāk atbalsta vietējos zemniekus, pārstrādātājus, veicina arī eksportēšanas iespējas un pat neievieš eiro, saglabājot zlotu. Taču Polija pēdējos 30 gados kā pirmā no Austrumeiropas valstīm no plānveida plānošanas, kas sociālistiskā iekārtā bija pašsaprotama, pārgāja uz tirgus ekonomikas principiem. Kur slēpjas Polijas veiksmes stāsts dārzkopībā? Mazāks PVN, zemākas dažādu resursu izmaksas, retākas kontroles no PVD vai VID līdzīgām institūcijām. Runājot ar Polijas speciālistiem, ir sajūtamas arī mentālas atšķirības: tur valda daudz lielāka savstarpējā uzticēšanās un iekšējās kvalitātes standarti, kas rosina kooperēšanos gan kaimiņu un savas ģimenes, nereti pat dzimtas vidū, kā arī kooperēšanos, kas bieži vien sekmē uzliktās latiņas turēšanu, ar ko saprot rūpēšanos par savu produkcijas kvalitāti, ko garantē ar savu vārdu.

Daži fakti

Polijā ar dārzkopību nodarbojas daudz vairāk cilvēku, nekā Latvijā ir iedzīvotāju, un Polija ir viena no pasaules līderēm ābolu, skābo ķiršu, upeņu, dārzeņu audzēšanā. Vidēji uz vienu iedzīvotāju Polijā tiek audzēts teju divas reizes vairāk augļaugu produkcijas nekā citās Eiropas zemēs. Gandrīz tikpat kā Francijā vai Itālijā, kur augsnes un klimata apstākļi ir labāki un zemes platības ir lielākas. Nereti dzirdēts, ka Polijā ir daudz piemērotāks klimats, lai nodarbotos ar dārzkopību, taču šī atšķirība nav tik liela. Gada vidējā temperatūra (6–8,5 ºC) ir par pāris grādiem augstāka nekā Latvijā vidēji (4,2–6,6 ºC), bet līdzīgi kā Latvijā ir arī lieli temperatūras kontrasti, vasarā sasniedzot +30 un vairāk grādu, bet ziemā pat mīnus 30. Tāpat arī vēl maijā mēdz būt salnas. Nokrišņu ir mazāk – tikai 500 līdz 600 mm gadā, Latvijā nedaudz vairāk – 580–870 mm.

Vēsturiski Polijā dārzkopības attīstību veicināja daudzie mazie zemes īpašnieki un tās apsaimniekotāji. No malas izskatās, ka lauki dalīti garās joslās, kas veidojies no paaudzes uz paaudzi, dalot īpašumus mantiniekiem. Šīs zemes strēmeles nereti bija tikai desmit metru platas, bet garumā vairākus simtus metru. Kopā tas visbiežāk veidoja 0,5 līdz dažus hektārus lielu platību, kas bija privātīpašumā. Šobrīd Polijā vairākums lauku saimniecību ir 2–5 ha lielas. No tām 300 000 nodarbojas ar dārzkopību. Minēto zemes joslu apstrādei kaimiņi kooperējās. Attīstījās samērā maza apjoma dārzu tehnika. Inženieri, kuri paši bija nākuši no nelielu saimnieku ģimenēm, spēja daudz labāk saprast vajadzības ērtākai dārzu apstrādei. Paralēli attīstījās arī cilvēku grupas, kas kooperējās dažādu darbu veikšanai. Kooperatīvā ir cilvēki, kuri kooperatīva biedriem palīdz ar tehnoloģiju izkopšanu, nereti viens ir specializējies mēslošanas jautājumos, cits – augu aizsardzībā. Pēdējos divdesmit gados liels uzsvars tiek likts uz izaudzētā kvalitāti, jo patērētāji pieprasa kvalitatīvus produktus.

Kooperatīva La-Sad pieredze

Apmeklējot kooperatīvu La-Sad, kas atrodas Polijas vidienē, Malopolskas provinces Borzecinas ciemā, bija iespēja apskatīt ultramodernu ābolu glabātavu (ietilpība 10 000 t), šķirošanas un fasēšanas līniju, kuras jauda pārsniedz paša kooperatīva spēju to nodrošināt nepārtrauktā režīmā. Ir arī aprīkojums augļu un dārzeņu pārstrādei sulu un dažādu to maisījumu ieguvei. Vietā arī piezīme no pārstrādātāju puses, ko dzirdējām šajā kooperatīvā: kritušie āboli ir derīgi tikai tādai to pārstrādei, kur tiek izmantota augsta temperatūra, piemēram, ābolu sulas koncentrāta ieguvei. Ja augļus grib izmantot svaigi spiestu sulu un citu zemākā temperatūrā apstrādātu produktu ieguvei, der tikai no koka novākti augļi. Tas mazina iespējamo piesārņojumu ar mikroorganismiem, kas tur nonāk, saskaroties ar zemi, nodrošinot produkta ilgāku dzīvotspēju. Glabātavā konteineri netiek vienkārši novietoti cits uz cita, bet bīdāmās sistēmās kā modernās bibliotēkās, kur vienā plauktā trīs konteineri cits virs cita. Tā trīs plauktos tiek izkārtoti deviņi konteineri. Bīdāmās sistēmas ļauj racionālāk izmantot telpu. Tāpat tiek nodrošināta arī labāka gaisa apmaiņa. Protams, pēdējos gados tiek ieviesta ābolu glabāšana dažādos atmosfēras režīmos ar mazāku skābekļa daudzumu, kas mazina augļu elpošanu (oksidēšanās–reducēšanās procesus), tādējādi pagarinot augļu uzglabāšanas laiku. La-Sad ābolu piedāvājums faktiski tiek nodrošināts visu cauru gadu. Uzglabājamās šķirnes nav pieejamas vienīgi augustā, kad piedāvājumā ir nedaudzās vasaras šķirnes. Kopumā kooperatīva biedri tirgum piedāvā 15 ābolu, piecas bumbieru, trīs skābo ķiršu, piecas saldo ķiršu un piecas plūm­ju šķirnes.

Pieredzes apmaiņas vizītes laikā vairāk uzzinājām par produkcijas sagatavošanu pircējiem. Produkcija iziet caur astoņām kontroles pārbaudēm. Katram konteineram ar āboliem ir lapiņa ar svītru kodu, kas ļauj atrast ne tikai šķirnes nosaukumu, bet arī konkrēto audzētāju, saimniecību un, iespējams, pat ābolu lasītāju. Lai šķirošanas procesā āboli netiktu bojāti, tiek izmantots ūdens. Tajā konteiners tiek iegremdēts, āboli uzpeld un dodas plūsmai līdzi pa šķirojamo līniju. Vienlaikus tā arī nomazgā gan ābolus, gan konteinerus. Šķirošanas līnija ir vairākās daļās, kur sākotnējā posmā ūdenim tiek mazliet pievienots hlors. Inovatīva iekārta attiecīgā šķirošanas vietā uz līnijas ūdenim palielina spriegumu, tādējādi ūdens notek no ābolu mizas virsmas un, nonākot līnijas galā, āboli pat nav jānožāvē. Hlors, kas pievienots ūdenim, mazina mikroorganismu kaitīgo iedarbību uz produkciju. Modernā šķirošanas līnija ābolus sašķiro 20 kategorijās pēc to izmēriem, krāsas intensitātes, bojājumiem, tostarp iekšējiem, ko ar aci neredz, un gatavības. Pēc sašķirošanas daļa ābolu tiek uzreiz pārstrādāta sulās un citos produktos, daļa iepakota realizēšanai. Pēc šīs šķirošanas deserta jeb galda ābolus pirms iepakošanas tarā strādnieces vēl papildus brāķē pēc izskata. Pēc aptuvenām aplēsēm, deserta ābolu nav vairāk par 20% no kopējā apjoma, pārējie 80% tiek pārstrādāti sulā un citos produktos.
Nav brīnums, ka, tik pamatīgi sašķiroti, poļu āboli mūsu veikalu plauktos izskatās pievilcīgi, lai arī, aplūkojot katru ābolu atsevišķi, tie nemaz tik skaisti nav – poļu augstāko kategoriju āboli laikam nemaz netiek sūtīti uz Latviju, tie nonāk Vācijā un citās zemēs, kur pirktspēja ir daudz augstāka.
Izskatu, ābolus piedāvājot vairumā, galvenokārt nosaka tas, cik tie ir vienādi krāsojumā un lielumā. Pat sīkāki āboli, ja tie ir vienādi, izskatīsies pievilcīgi. Diemžēl cilvēka acs tik precīzi sašķirot nevar, tāpēc mūsu āboli veikalu plauktos izskatās ne visai pievilcīgi.

Arī poļi meklē iespējas ābolu realizācijai Krievijas embargo situācijā. Daļa ābolu, iespējams, nonāk Krievijā pa apkārtceļu, jo tiek realizēti uz kaimiņvalsti, kur tie draudzīgi pārtop par Baltkrievijā augušiem. La-Sad ābolu realizācijas cena ir 0,19–0,49 eiro robežās. Polijas veikalos ābolu cena janvārī visbiežāk bija redzama robežās no 0,90 līdz 1,20 eiro kilogramā. PVN audzētāju un kooperatīva produkcijai ir ievērojami zemāks nekā Latvijā – 5% ražotājiem un 7% kooperatīviem. Kooperatīvam ir arī sava loģistika: to veido četras transporta vienības, kas apkalpo veikalus Polijā. Savukārt, lai ābolus nogādātu kaimiņvalstu veikalos, tiek izmantoti transporta kompāniju pakalpojumi. Loģistikas sistēma sākas glabātavā, kur sašķirotie augļi nonāk konkrētam veikalam transporta vienības atsevišķos plauktos.

Latvijā daudzviet dažādu apstākļu dēļ nav iespējams stādīt dārzus lielās platībās. Kā rāda citu valstu, ne tikai Polijas pieredze, vien nelielās platībās iespējams dārzu pienācīgi sakopt un ražot augstas kvalitātes augļus. To lētu ražošanu un izdevīgu realizāciju var nodrošināt tikai kooperatīvs. Tas ļauj iegādāties piemērotu aprīkojumu dārzu kopšanai un iekārtas kvalitatīvas produkcijas, tostarp arī pārstrādātas, iegūšanai un realizēšanai. Apvienojoties var vieglāk kopā risināt dažādus jautājumus, pirms tie kļūst par problēmām. Ar Polijas augļkopību, šo vai kādu līdzīgu kooperatīvu Latvijas augļkopjiem būs iespēja iepazīties InnoFruit projekta ietvaros augustā. Par iespējām piedalīties braucienā uz Lietuvu un Poliju jāinteresējas Latvijas Augļkopju asociācijā, kas arī ir šā projekta partneris.

Pilns raksts žurnāla Agrotops šā gada maija numurā

1 komentārs

  1. pastradajot UK abolu ferma, var iegut stipri vairak informacijas, neka no ekskursijas vai raksta. bildes kur?
    kolhozu konservu cehi strada ar zivim, vai izlaupiti. darzi izcirsti.
    kur nemt 10k tonnu, lai noliktavu butu verts celt?
    apmezosanas vieta valsts atbalstis apdarzosanu? tiesam? vardos, vai ar realu atbalstu?

Pievienot komentāru