Laukos
Gaļa un zivis

“Lidl” ienākšana, zems darba ražīgums. Kas vēl sagaida gaļas nozari Latvijā?0

“Forevers” publicitātes foto

Gaļas pārstrādes nozare pēdējos gados ir atspērusies, īpaši eksportā, tomēr tuvākajā nākotnē to gaida virkne izaicinājumu. Pirmkārt, gaidāma iekšējā tirgus sašaurināšanās, ko diktē tik elementāra lieta kā iedzīvotāju skaita kritums.

Turklāt drīzumā Latvijas tirgū ienāks vēl viens mazumtirdzniecības tīkls – “Lidl” – ar savām privātajām preču zīmēm. Tā kā produkciju tīklam ražos lielākoties ārzemēs, tirgus vietējiem ražotājiem saruks vēl vairāk.

Otrkārt, nozarē joprojām ir zems darba ražīgums, daudz roku darba, nepietiekama automatizācija. Nepieciešamas investīcijas, taču tās atpelnīt, darbojoties tikai vietējā tirgū, ir grūti. Nepieciešams valsts atbalsts, bet tas līdz šim galvenokārt sniegts zemniekiem, nevis pārtikas pārstrādei.

Treškārt, nozarē joprojām ir augsts aplokšņu algu īpatsvars.

“Konkurenti oficiāli maksā uz pusi zemākas algas nekā mēs, bet grūti noticēt, ka citur darbinieki ir piekrituši strādāt, saņemot ļoti mazas algas. Statistika tomēr vedina uz aizdomām par aplokšņu algām. Aug arī nozares uzņēmumu nodokļu parādi. Faktiski virkne uzņēmumu izmanto nodokļu maksātājus kā savdabīgus kreditētājus, un tas nav pieļaujami,” uzskata AS “HKScan Latvia” pārdošanas direktors Heino Lapiņš.

Viņš atgādina, ka nozarē aug arī citu izmaksu slogs. Elektrības cenas Latvijā ir krietni augstākas nekā kaimiņiem, tāpat ir augsti darbaspēka nodokļi. Aug izejvielu cenas, un to pieaugumu nāksies segt gan pircējiem, gan pašiem pārstrādes uzņēmumiem.

Līdzīgās domās ir arī SIA “Forevers” īpašnieks Andrejs Ždans, kā galvenos izaicinājumus nosaucot patērētāju skaita samazināšanos, darbaroku trūkumu, kā arī nevienprātību nozares likumdošanas interpretācijā, kas atsevišķos gadījumos kavē godīgu konkurenci.

Tuvākajos gados viņš prognozē patērētāju pirktspējas kritumu, kas var negatīvi atsaukties arī uz iepakotās pārtikas pieprasījumu.

Tas izskaidrojams ar ilgstošu tirgus stagnāciju un iedzīvotāju demogrāfisko situāciju – samērā zemo dzimstību līdztekus nelabvēlīgiem emigrācijas rādītājiem, raugoties gan no sociālā, gan no ekonomiskā aspekta.

“Tirgus virzību uz attīstību tiešā mērā ietekmē situācija darba tirgū, jo kā vienu no tirgus izaicinājumiem saskatu kvalificēta darbaspēka trūkumu darbam ražotnē. Darba devēju vidū šobrīd notiek intensīva cīņa kvalificētu darbinieku piesaistei un noturēšanai,” atzīst A. Ždans.

Viņš arī akcentē – vienlaikus ar tirgus sašaurināšanos un konkurences kāpumu parādīsies plašākas iespējas nišas segmenta attīstībai, kā arī nozare konsolidēsies uz vienoto kvalitātes standartu ievērošanu un uzraudzību, kas viss kopumā ir pozitīvs signāls patērētājiem.

 

Plauktus pārplūdina importa vistas

Tikmēr putnu gaļas tirgū lielākais izaicinājums ir asā konkurence. Pats par sevi tas ir pozitīvi virzošs faktors jebkuras nozares attīstībai, tomēr Latvijas tirgū importētās putnu gaļas apjoms šobrīd ir sasniedzis tik milzīgus apmērus, ka ietekmē gan vietējos ražotājus, gan pircējus.

“Latvijas veikali tiek burtiski pārplūdināti ar importēto putnu gaļu. Gandrīz puse putnu gaļas ir ievesta no ārvalstīm: Polijas, Lietuvas un citām valstīm,” saka AS “Putnu fabrika Ķekava” valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Turklāt Eiropas Savienībā aizvien vairāk pieaug arī gaļas imports no ārpus Eiropas esošajiem reģioniem. Piemēram, no Brazīlijas, kura ar 40% pasaules tirgus daļas saldētās vistas gaļas segmentā aizvien meklē jaunus noieta tirgus.

Tas nozīmē, ka, iespējams, jau pavisam drīz Latvijas veikalu plauktos būs sastopams vēl lielāks un raibāks importa gaļas klāsts. Un te rodas sāpīgs jautājums par kvalitāti.

Lielais grūti izsekojamas un lētas putnu gaļas īpatsvars, kas ienāk no, piemēram, Polijas, raisa bažas, vai šī gaļa atbilst augstākās kvalitātes standartiem. Importa produkcija nereti slēpjas aiz latviskiem produktu nosaukumiem, un pircēji bieži vien nenojauš gaļas izcelsmi.

Valsts uzraugošās institūcijas, protams, gādā, lai Latvijā nopērkamie pārtikas produkti būtu droši, tomēr vēl nesen – šī gada sākumā – piedzīvotā no Polijas ievestās inficētās liellopu gaļas nonākšana Latvijā rada satraukumu, uzsver “Ķekavas” vadītājs.

 

Pircēji grib visu gatavu

Vērtējot patērētāju tendences, uzņēmēji secina, ka joprojām tiek dota priekšroka gaļas produktiem, kuru pagatavošana neprasa ilgu laiku, vienlaikus paturot prātā ideju par mājās gatavotu ēdienu.

“Pircēji aizvien vairāk pieprasa gaļu, kas ir sagriezta šķēlēs. Vairāk pērk ātri pagatavojamus produktus – nagetus, ātri pagatavojamas kotletes ar pildījumu. Izteikti pieaudzis pieprasījums pēc produktiem mazākos iepakojumos.

Tāpat ļoti daudzus pircējus interesē, kurā valstī produkti ir ražoti,” stāsta H. Lapiņš.

Turklāt pircēji vēlas iegādāties tādu dzīvnieku gaļu, kas audzēti bez antibiotikām. Lai gan ES aizliegts tirgot gaļu, kas satur antibiotikas, jābūt piesardzīgiem pret produkciju, kas nākusi no trešajām valstīm, kur kontrole ir vaļīgāka.

Ņemot vērā šo tendenci, “HKScan” praktizējot vistu audzēšanas modeli, kas paredz dzīvnieka ārstēšanu, neizmantojot antibiotikas.

Līdzīgi arī putnu gaļas tirgū. Produktu sastāvdaļas ir maksimāli dabiskas, izvairoties no mākslīgu piedevu pievienošanas, bet steidzīgā dzīves ritma ietekmē būtiski pieaugusi vēlme pēc viegli pagatavojamiem produktiem un gatavām maltītēm.

“Aktuālākās tendences liecina, ka putnu gaļas cienītāji vairs nepieļauj nekādu kompromisu starp gaļas kvalitāti, produkta garšu un tā izskatu. Itin visam ir jābūt izcilam. Liela nozīme šajā tendencē ir tam, ka cilvēki ir kļuvuši īpaši vērīgi pret veselību. Putnu gaļas kvalitāti apliecina audzēšana bez antibiotikām, paaugstināti labturības apstākļi, kvalitatīva barība, uzticams ražotājs un pārredzams ražošanas process ar iespējami īsāku ceļu no ražotnes līdz veikala plauktam,” tā A. Pranckevičs.

Starp citu, vistas gaļa joprojām ir visvairāk pirktais gaļas veids Latvijā un pieprasījums pēc tās turpina augt. Saskaņā ar aptauju datiem 75% iedzīvotāju vistas gaļu ēd vismaz reizi nedēļā un biežāk (salīdzinājumam – cūkgaļu tikpat bieži ēd 64% iedzīvotāju, bet liellopu gaļu – 22%).

Tikmēr “Forevers” vadītāja ieskatā pozitīvi vērtējams, ka pircēji rūpīgāk seko līdzi produktu sastāvam un iepakojumam, mudinot ražotājus nākt klajā ar izdevīgiem piedāvājumiem un inovatīviem risinājumiem iepakojuma ziņā.

Šobrīd, uztverot Rietumeiropas vēsmas, arī Latvijā ražotāji vairāk fokusējas uz izmantojamo iepakojumu materiāla praktiskumu, cenu un kvalitāti.

“E vielu jautājumā aizvien tiek spekulēts, kā tiek atspoguļota informācija par to klātesamību, tādējādi parādot pārdrošu rīcību no atsevišķu ražotāju puses un faktiski maldinot pircējus. Joprojām redzam uzrakstus “Bez E” vai “Nesatur E”, kam nav nekādas saistības ar reālo situāciju, jo jebkurā gaļas produktā dabiski ir atrodami, piemēram, nitrāti, kas tiek apzīmēti ar burtu “E,” tā A. Ždans.

 

Eksports aug, riski – arī

Pieprasījums pēc paaugstinātas kvalitātes gaļas aug arī starptautiskajā tirgū. “Ķekava” šo paaugstināto kvalitāti spējot nodrošināt, un tā ir konkurētspējas atslēga arī eksporta tirgos.

“Augstā putnu labturība palīdzējusi attīstīt eksportu uz Zviedriju, kas ir viens no visprasīgākajiem tirgiem. Tieši pirms gada ar īpaši izstrādātu zīmolu “Grannfågel” sākām eksportu Zviedrijas mazumtirdzniecības sektoram. “Ķekavas” produkcija veido vairāk nekā 5% no kopējā putnu gaļas importa Zviedrijā,” stāsta uzņēmuma vadītājs.

Arī “Forevers” īpašnieks atzīst – lai gan uzņēmums koncentrējas uz vietējā tirgus apgūšanu un savu pozīciju stiprināšanu, skats tiek vērsts arī eksporta virzienā. “Esmu gandarīts, ka izdevies kāpināt eksportam novirzītās produkcijas apjomus par 67% saskaņā ar darbības rādītājiem 2018. gadā.

Lai arī ir pāragri komentēt 2019. gada prognozes, domāju, ka apgrozījuma kāpums eksporta tirgos varētu būt 10% robežās.”

Ņemot vērā nelabvēlīgās tendences iekšējā tirgū, eksporta palielināšana ir daudzu uzņēmumu izdzīvošanas priekšnoteikums. Pēdējo trīs gadu laikā Latvijas gaļas pārstrādes nozares produkcijas (ieskaitot svaigu gaļu) eksporta kopējā vērtība pieaugusi par 38% – no 85,2 miljoniem līdz 117,7 miljoniem eiro.

Galvenie eksporta galamērķi ir Lietuva un Igaunija, kur nonāk attiecīgi 24% un 22% nozares eksporta (vērtības izteiksmē).

It kā varētu sist sev uz pleca, taču lauksaimniecības produktu kopējā eksportā pēc apjoma gaļa ir tikai trešajā vietā.

Turklāt aptuveni puse produkcijas nonāk Lietuvā un Igaunijā – tātad eksports nav diversificēts, nozare visas olas liek vienā groziņā. Un te būtu jāmācās no zivju produkcijas ražotājiem, kam eksporta tirgus ir plašāks un krietni vairāk diversificēts, uzskata H. Lapiņš.

Krievijas tirgus aizvēršanās zivrūpniekus spieda meklēt citus tirgus, un tie tika atrasti. Jaunus tirgus var atrast arī gaļas pārstrādātāji, tomēr liela nozīme būs valsts atbalstam,” rezumē “HKScan Latvija” vadītājs H. Lapiņš.

 

UZZIŅA

No nozares kopējā eksporta 2018. gadā 30% veidoja desas, konservēta, žāvēta, kūpināta gaļa un tamlīdzīga produkcija. Šiem produktiem ar attiecīgi 28% un 26% īpatsvaru kopējā eksporta vērtībā seko svaiga, atdzesēta un saldēta liellopu gaļa un mājputnu gaļa.

Cūkgaļas eksports 2018. gadā aizņēma 7% īpatsvaru kopējā vērtībā, taču jāņem vērā, ka nozari jau ilgstoši ietekmē tirdzniecības ierobežojumi saistībā ar Āfrikas cūku mēri.

Latvija nelielos apmēros eksportē arī aitas un kazas gaļu (1% no nozares kopējās eksporta vērtības) un dažādus gaļas subproduktus – taukus, aknas, nieres, mēles u. c.

Pēdējo triju gadu laikā visiem gaļas veidiem eksporta vērtība ir pieaugusi vidēji par 30%, bet mājputnu gaļai par 55%.

Avots: ZM Tirgus un tiešā atbalsta departaments

LA.lv