Laukos
Graudkopība

Līdz šim ziemošanas apstākļi sējumiem ir bijuši pietiekami labi 0


Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto – Shutterstock

Sējumiem ziemošanas apstākļi līdz šim bijuši optimāli un atliek cerēt, ka turpmākajās nedēļās līdz pavasarim nebūs jāpiedzīvo krasas gaisa temperatūras svārstības, atzina aptaujātie nozares pārstāvji.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vadītājs Oskars Balodis sacīja, ka februāra sākumā situācija uz laukiem nav būtiski mainījusies salīdzinājumā ar janvāri. Sals sējumiem postu nav nodarījis, jo zemi joprojām klāj sniegs, kas ir būtisks priekšnoteikums veiksmīgai pārziemošanai pie pazeminātas gaisa temperatūras. Lai arī sējumi, visticamāk, gājuši bojā vietās, kur kopš rudens uz laukiem bija izveidojušās lielas peļķes, janvārī un februārī papildu problēmas nav bijušas.

“Pats galvenais, ka ir sniegs. Kailsals iepriekš nebija tik stiprs, lai kaitētu. Reti kur bija mīnus desmit grādi un tas ir pa maz, lai sējumi ciestu. Ja būtu mīnus padsmit vai pat divdesmit grādu un vējš, tad bojājumi varētu rasties. Bet tā kā sals bez sniega bija pāris naktis, un aukstākajā vietā Latvijā bija kādi -11 grādi, problēmu nav,” teica Balodis.

Vienlaikus viņš atzina, ka būtiski nepiedzīvot krasas gaisa temperatūras svārstības turpmāk, kad naktī zeme sasalst un dienā atlaižas, kas var bojāt sējumu sakņu sistēmu. “Martā var būt lielākas gaisa temperatūras svārstības. Pa dienu kļūst siltāks, jo dienas kļūs garākas un saule spīdēs spēcīgāk, bet naktīs piesals. Plusi dienā un naktī mīnusi, ir tas, kas ļoti nepatīk augiem, jo tiek saraustīta sakņu sistēma, zemes virspusei atkūstot,” sacīja Balodis. Labāk būtu, ja martā uznāktu siltums, zeme atkustu un vairs nesasaltu. Tomēr izskatās, ka bez gaisa temperatūras svārstībām neizdosies iztikt, tāpēc draudi turpmākajās nedēļās pastāv.

Agronoms nevarēja pateikt, cik daudz procentuāli rudenī iesēto ziemāju sējumu pavasarī nāksies pārsēt ar vasarājiem. Tas varētu būt zināms marta sākumā, kad gada aukstākās naktis būs aizvadītas. Līdz šim nav būtiskas ziemošanas atšķirības pa reģioniem. Sniegs klāj laukus visā Latvijā, lai gan Zemgalē un Kurzemē tā ir mazāk nekā Vidzemē un Latgalē.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības “Latraps” ģenerāldirektors Edgars Ruža pastāstīja, ka Zemgalē laukus sedz neliela sniega sega un gaisa temperatūra nav pārlieku zema. “Kopumā es teiktu, ka tur, kur lauki neslīga ūdenī, graudaugu sējumi ir normālā stāvoklī un nav lielu bažu, ka sējumiem turpmāk notiks kaut kas slikts,” sacīja Ruža.

Viņš gan atzina, ka ziemāju sējumi laukos, kur rudenī labu laiku bija sastājies ūdens, visdrīzāk, ir gājuši bojā. Tomēr tās nav milzīgas teritorijas, bet gan atsevišķas vietas dažos laukos, kas kopainu būtiski neietekmē. Pēc Ružas teiktā, pavasarī ar vasarājiem nenāksies pārsēt vairāk par 20% ziemāju lauku, kas ir labā ziņā. Tomēr negatīvi, ka ziemāju rudenī tika iesēts mazāk nekā citus gadus, līdz ar to tāpat gaidāma apjomīgāka sēja nekā citkārt. Precīzi situāciju varēs novērtēt pavasarī, kad gada aukstais laiks būs aizvadīts.

LA.lv