Laukos
Politika

Liegums atdot piegādātājiem nepārdoto produkciju veicināšot pārtikas atkritumu palielināšanos 0

Foto LETA

Liegums atgriezt piegādātājiem nepārdoto produkciju veicina pārtikas atkritumu palielināšanos, uzskata Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

Kā informēja LTA, pēdējā laikā Eiropas Komisija (EK) arvien lielāku uzmanību pievērš pārtikas zudumiem. EK pieņēmusi jaunu ekonomikas paketi, kas palīdzētu Eiropas uzņēmumiem un patērētājiem izmantot Eiropas pārtikas resursus ilgtspējīgā veidā. Tās būtība ir produktu dzīves cikla prātīga noslēgšana, paredzot to pārstrādi vai atkārtotu izmantošanu, kā arī samazināt atkritumu radīšanu un paplašināt to savākšanu. Galvenais uzdevums ir samazināt enerģijas patēriņu un CO2 emisiju. Minētās iniciatīvas atbalstam paredzēts Eiropas struktūrfondu finansējums līdz 5,5 miljardiem eiro.

Kā vēstīja asociācijā, patlaban aptuveni 70% no pārtikas atkritumiem rodas mājsaimniecībā un tirdzniecībā, atlikušie 30% – ražošanā un pārstrādē. Lai samazinātu to daudzumu, izveidota Eiropas Savienības (ES) platforma pārtikas produktu zudumu un pārtikas atkritumu jomā, kuras uzdevums ir atbalstīt visus tirgus dalībniekus un patērētājus ar labās prakses piemēriem un noteikt pasākumus pārtikas izšķērdēšanas novēršanai. Minētie uzdevumi ir daļa no Apvienoto Nāciju organizācijas 2015.gada marta ilgtspējīgā patēriņa un ražošanas plāna, kas paredz gan samazināt resursu izmantošanu, gan veikt izmaiņas tehnoloģijās un dzīvesveidā, lai mazinātu ietekmi uz vidi.

Dažādi pētījumi liecina, ka no saražotās pārtikas vismaz viena trešdaļa, bet atsevišķās valstīs pat līdz pusei netiek patērēta. Piemēram, 2012.gadā uz vienu ES iedzīvotāju tika saražoti 865 kilogrami pārtikas, no kuriem 20% tika izmesti atkritumos. No zudumiem 10% rodas primārā ražošanā (pie zemniekiem), 20% ražošanā un pārstrādē, 5% tirdzniecībā, 12% ēdināšanā un 53% mājsaimniecībās. Ņemot vērā minēto, secināms, ka vislielākie zudumi ir ražošanā un mājsaimniecībās, veidojot 73% no atkritumiem. Kopumā pārtikas atkritumi rada 143 miljardus eiro lielus zaudējumus.

ES dalībvalstis, tostarp Latvija, 2015.gada septembrī noteica ilgtspējīgas attīstības mērķus, kuru rezultātā līdz 2030.gadam tirdzniecībā un patēriņā, kā arī pārtikas ražošanā un piegādē uz pusi jāsamazina pārtikas atkritumi uz vienu iedzīvotāju.

Asociācijā norādīja, ka viena no EK konstatētajām problēmām ir tā, ka preču marķējums ir pārāk mazs vai tas ir uzdrukāts neskaidri. Līdz ar to patērētāji nesaņem precīzu informāciju par preces derīguma termiņiem un bieži vien atver preci pēc tās derīguma termiņa beigām, kad tā vairs nav lietojama.

Tāpat līdz pat 93% produktu veidu nav norādīts, cik ilgi tos var lietot pēc atvēršanas, kā arī nav norādīta ieteicamā glabāšanas temperatūra un vieta. Dažādiem produktiem ir atšķirīgs lietošanas laiks pēc to atvēršanas. Vislabāk šajā ziņā ar norādi par laiku ir marķētas sulas – 91%, vissliktāk jogurti – 1%. Tāpat ļoti zems marķējuma procentuālais īpatsvars ir ar norādi par tiem produktiem, kas jāizlieto uzreiz. Glabāšanas temperatūra vislabāk norādīta piena produktiem un zivīm, vissliktāk – maizei, augļiem un mērcēm.

Kā skaidroja asociācijā, neprecīza datuma norāde ietekmē arī tirgotājus, kuriem sarežģītāk ir uzraudzīt produktu derīguma termiņus. Lielie tirgotāji pārbauda arī norādīto termiņu atbilstību ražotāju norādēm, un līdz pat 10% šādu testu norāda atšķirības. Tirgotāji arī vēlētos saņemt piegādes tiklīdz produkts ir gatavs, un lai tas lieki neuzkavētos pie ražotāja.

Ņemot vērā minēto, LTA uzskata, ka būtisks atkritumu daudzuma palielināšanās faktors ir aizliegums atgriezt neizpārdotos produktus piegādātājam. Tas palielina pārtikas atkritumus atsevišķās produktu grupās pat līdz 50%.

Tirgotāju ieskatā arī Latvijā būtu veidojama pārtikas atkritumu samazināšanas platforma, kurā ar valsts atbalstu caur ES struktūrfondiem tiktu realizēti pasākumi pārtikas atkritumu samazināšanai. “Mūsuprāt, tajā būtu iekļaujami gan skaidrojumi tirdzniecības vietās par marķējuma nozīmes starpību starp “ieteicams līdz…” un “izlietot līdz…”, gan regulāri tirgotāji veiktu datu apkopošanu par nepilnīgu vai nesalasāmu marķējumu uz pārtikas produktiem,” sacīja LTA.

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) dibināta 1912.gadā un tās darbība atjaunota 1994.gadā. Pašlaik tajā brīvprātīgi apvienojušies vairāk nekā 600 uzņēmēju, kuri nodarbojas ar tirdzniecību, ēdināšanu un pakalpojumu sniegšanu. Asociācijas galvenais uzdevums ir sekmēt savu dalībnieku uzņēmumu nostiprināšanos un attīstību.

LA.lv
LE
LETA
Laukos
“Rīgas dzirnavniekam” pērn neliels apgrozījuma kritums
1 diena
LE
LETA
Laukos
Mājražotāju kooperatīviem plāno atļaut pretendēt uz ES un valsts atbalstu
1 diena
LE
LETA
Laukos
Rīgā novembra beigās notiks kaņepju nozares konference
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

RO
Regīna Olševska
Latvijā
Dāvana Latvijai – 1000 kilometri. Māris Baltais sāka skriet, aizejot pensijā 1
6 stundas
"V
"Mājas Viesis"
Latvijā
Imants Lancmanis: Guvis piepildījumu karjerā un ģimenē, cilvēks var sākt domāt par valsti 2
8 stundas
IP
Ilze Pētersone
Latvijā
Latvijas vēsture pirms valsts dibināšanas 18 jautājumi un atbildes
1 diena
LE
LETA
Latvijā
Politiķi faktiski vienojušies par Saeimas komisiju vadību
4 stundas
AT
Andris Tiļļa
Latvijā
Ģimenē klusēšana nav zelts! Atziņas no pāriem, kas gredzenus mijuši 18. novembrī
8 stundas