Audzēšana, Bio

Ar ko un kā pareizi barot bioloģiski audzētus liellopus? Atbild eksperti

Jautājums Gribam savā saimniecībā audzēt gaļas liellopus bioloģiski. Nav skaidrs, ar ko tos drīkst barot. Māra Dobeles novadā.

Kā stāsta Latvijas Gaļas liellopu audzētāju asociācijas ciltsdarba speciāliste Ieva Freidenfelde, Latvijā intensīvā nobarošana īsti nenotiek, taču lielākā daļa vietējo saimniecību audzē intensīvās gaļas liellopu šķirnes ar bioloģiskajām metodēm.

Dzīvnieku nobarošana nemaksā lēti, ja saimniecībā neizmanto pašu ražotu bioloģiskas izcelsmes lopbarību: spēkbarību, dažādu veidu graudus, zāli. Ne mazāk svarīga nozīme dzīvnieku barībā ir arī minerālvielām un mikroelementiem. Liela loma organisma dzīvības procesu uzturēšanā ir, piemēram, kalcijam, fosforam, dzelzij, varam. Lopiem jāuzņem dabīgas izcelsmes minerālpiedevas, tās jāmeklē pie izplatītājfirmām.

Zālājiem jābūt koptiem, arī pļavām – vairāk kultivētām, piesētām ar bioloģiskiem sēklu maisījumiem (dabiskas pļavas neder, jo tajās ir nabadzīgs zālaugu botāniskais sastāvs).

Agroresursu un ekonomikas institūta pētniece Baiba Ošmane norāda, ka skābbarībai, sienam, kā arī ganībām vajadzīgi gan tauriņzieži, gan stiebrzāles. Pie vērtīgajām stiebrzālēm pieder timotiņš, pļavas auzene, pļavas skarene. Vidēja barības vērtība ir sarkanajai auzenei, maura skarenei, parastajai smilgai. Pie mazvērtīgām stiebrzālēm pieder ciņusmilgas, aitu auzene, mīkstā lāčauza, ciesas. Bieži zālājā ieviešas ložņu vārpata – tai ir diezgan liels proteīna daudzums, tomēr zelmenī šī nezāle nav vēlama, jo nomāc citus zālaugus. Vārpata nepanes nomīdīšanu un biežu appļaušanu.

Tauriņziežus pieskaita pie vērtīgiem zālaugiem, jo tie satur daudz proteīna un minerālvielu. Turklāt uz tauriņziežu saknēm īpašos gumiņos mīt slāpekli saistošas baktērijas, kas saista gaisa slāpekli. Lopbarībai vislabāk der sarkanais āboliņš, lucerna, baltais āboliņš, bastarda āboliņš, vanagnadziņi.

Ganībām visbiežāk izmanto balto āboliņu kopā ar stiebrzālēm, savukārt skābbarības, siena ieguvei tradicionāli lieto stiebrzāļu un sarkanā āboliņa maisījumu.

Gatavojot sēklu maisījumus zaļbarības, siena un skābbarības ieguvei, jāņem vērā, cik gadu zālāju paredzēts izmantot. No stiebrzālēm ilggadīgākas (ap 10 gadu) ir pļavas skarene, sarkanā auzene, no tauriņziežiem – ļoti ilggadīga ir austrumu galega (vairāk nekā 15 gadu), savukārt vanagnadziņiem, lucernai, baltajam āboliņam mūžs ir vidēji 5–8 gadi. Īsāku laiku (5–7 gadus) audzē timotiņu, pļavas auzeni, kamolzāli. Bastarda āboliņš aug 3–4 gadus, vēlīnais sarkanais āboliņš labu ražu dod divus gadus, agrīnais – tikai gadu. Sējot zālājos tauriņziežu un stiebrzāļu maisījumus, tie labi nosedz platību, veido lielus lapu laukumus. Lai nodrošinātu barības vielas, bioloģiskajos zālājos jābūt vismaz 30% tauriņziežu un 70% stiebrzāļu. Tas arī uzturēs augsnes auglību.

1 komentārs

  1. Ne visam var piekrist. Nevajag aizrauties ar tīrsèju un aršanu…tas priekš gaļiniekiem ir par dārgu…..der šļūkšana un piesēja….ar āboliņu tāpat nevajag aizrauties tīrsējà…slikti skàbst un sienam viss nobirst…..un rudenī nedrīkst ganīt,panīks vai nosprāgs lopi….
    Nevar aizrauties ar sàls blokiem un spaiņiem….dārgi un govs nevar tik daudz ielaizīt…jāņem beraimais sāls un beramās piedevas…jajauc pašam…un jāskatas lai ir CO un CU ,jo to trūkst Latvijas zemē….ar P ir tā ka tas ir dàrgs un to vajag tikai normas robeźās ,ka citus….vajadzīgs tīrs ūdens un vēlams jumts…barībai jabūt uz paugstinajuma vai barības steleņģi…..bulli šķir nost no 1 marta līdz Jàņiem …tad teļi nesīsies aprilī….

Pievienot komentāru