Laukos
Gaļa un zivis

“Liepājas zvejas osta” tagad Saulkrastos0

Foto: Timurs Subhankulovs

Likvidējamā “Trasta komercbanka” savulaik kredītus piesaistījušās “Kolumbija Ltd” īpašnieks aptur zivju audzēšanu un pārdod “Liepājas zvejas ostu” ar vienu kuģi.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) uzņēmējsabiedrība “Kolumbija Ltd” SIA kredītus piesaistīja laikā, kad tā realizēja vērienīgus paplašināšanās projektus.

Kā liecina “firmas.lv” informācija, uzņēmumam joprojām ir aktīvas deviņas komercķīlas, kur ķīlas devējs ir nu jau likvidējamā AS “Trasta komercbanka”. Tiesa, pērn 21. septembrī Valsts Ieņēmumu dienests (VID) uzņēmumam piemēroja aizliegumu komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai vai grozīšanai UR komercķīlu reģistrā. Daži no kredītiem “Trasta komercbankā” ņemti vēl laikā pirms ekonomiskās krīzes 2008. gadā un joprojām nav atdoti.

Palielina kredītsaistības

Pēc tam, kad “Trasta komercbanku” tiesa atzina par maksātnespējīgu un sākās tās likvidācija, bankas administrators centās atgūt parādus un tas attiecas arī uz iepriekš izsniegtajiem kredītiem uzņēmumam “Kolumbija Ltd”.

Pirmā izsole, kurā tika plānots izsolīt prasījuma lietu kopību pret Liepājas SEZ uzņēmumiem SIA “Kolumbija Ltd”, SIA “PK Invest”, SIA “Baltā Zivīte”, SIA “Roņu 6”, SIA “Liepājas zvejas osta” un Kiprā reģistrēto uzņēmumu “Nirtolex Limited”, bija plānota 2016. gada 9. septembrī, kad prasījumu tiesību tirgus vērtība bija 6,231 miljons eiro, bet izsoles sākumcena bija 4,673 miljoni eiro. Uz šo izsoli nepieteicās neviens dalībnieks.

Tajā pašā mēnesī tika rīkota otrā izsole, kad izsoles cena bija samazināta līdz 3,740 miljoniem eiro, taču arī tad neviens nepieteicās.

2016. gada 28. novembrī tika paziņots par trešo izsoli, kur sākumcena bija iepriekšējā – 3,740 miljoni eiro, taču izsole nenotika. Taču tad pirms ceturtās izsoles 2017. gada 15. maijā kopējās kredītsaistības pret banku pēkšņi bija pieaugušas līdz 8,415 miljoni eiro jeb par diviem miljoniem vairāk, savukārt izsoles cena tiek samazināta līdz 1,97 miljoniem eiro.

Faktiski Liepājas uzņēmumu kredītsaistības pret banku palielinātas, tajā pašā laikā no saraksta pazudis uzņēmums “Liepājas zvejas osta”. Turklāt tas noticis laikā, kad “Trasta komercbankas” maksātnespējas administrators bija Ilmārs Krūms, kuru ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017. gada 19. jūnija lēmumu atcēla no šo pienākumu pildīšanas.

“Kolumbija Ltd” īpašnieks Igors Krupņiks, skaidrojot notikušo, sacīja, ka “Liepājas zvejas osta” visas kredītsaistības bija nokārtojusi un bankas administratoram nebija pretenziju par šādu lietas virzību.

Par notikušo lūdzām komentāru “Trasta komercbankas” pašreizējam maksātnespējas administratoram Armandam Rasam, taču viņš nekādus komentārus nesniedza. Rasa stājās Krūma vietā pēc tam, kad FKTK 2017. gada maijā vērsās tiesā ar pieteikumu par Krūma atcelšanu no administratora pienākumu pildīšanas, jo konstatēja, ka “Trasta komercbankas” administrators neatbilst Kredītiestāžu likuma noteiktajām prasībām, kā arī konstatēja tādu administratora rīcību, kas FKTK vērtējumā bija uzskatāma par ļaunprātīgu.

Mainās īpašnieks

Šā gada jūnija sākumā “Liepājas zvejas ostai” mainījās īpašnieki.

Līdz 4. jūnijam uzņēmums piederēja Maijai Krupņikai (73,89%) un Igoram Krupņikam (26,11 %), bet no šā datuma “Liepājas zvejas osta” pilnībā pieder Saulkrastos reģistrētajam zvejas uzņēmumam SIA “Varita”, kur patiesā labuma guvēji ir “Varitas” īpašnieki Agris Lapiņš un Ilmārs Lielmanis. Arī pats uzņēmums “Liepājas zvejas osta” tagad reģistrēts Saulkrastos.

Uzņēmuma apgrozījums pērn samazinājies par 39% un bija 502 tūkstoši eiro, bet peļņa – 13,6 tūkstoši eiro. Jautāju Igoram Krupņikam, kāpēc nolemts pārdot “Liepājas zvejas ostu”. Viņš uzsver, ka tāda ir tirgus situācija. “Mums bija tikai viens zvejas kuģis. Globalizācijas laikā spēks ir lielākiem uzņēmumiem, kam pieder vairāk zvejas kuģu un ir spēcīgākas pozīcijas tirgū. Pārdevām, lai nemocītos,” skaidro Krupņiks.

"Kolumbija"

Zaudējumi un neskaidrība

Tikmēr “Kolumbijas Ltd” ieņēmumi samazinās un joprojām nav skaidrības par turpmāko. Uzņēmums praktiski nestrādā, skaidro I. Krupņiks.

“Kolumbija Ltd” pagājušo gadu pabeidza ar 402 tūkstošu eiro apgrozījumu, kas ir trīs reizes mazāks, nekā gadu iepriekš. Pirmo reizi uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē tas strādājis ar zaudējumiem, kas sasniedza 366 tūkstošus eiro. Uz šā gada jūnija sākumu uzņēmumam izveidojies 3766 eiro parāds Valsts ieņēmumu dienestam.

“Kolumbija Ltd” vienādās daļās pieder trīs īpašniekiem – Krievijas pilsoņiem Vadimam Prokofjevam un Igoram Krupņikam – abi ir patiesā labuma guvēji, kā arī Kiprā reģistrētajai “Nirtolex Limited”, bet vienīgā amatpersona uzņēmumā ir valdes loceklis Igors Smirnovs. Krupņiks ir patiesā labuma guvējs vēl vairākos uzņēmumos, to vidū SIA “Roņu 6”, SIA “Libava”, SIA “Baltā zivīte” un LSEZ uzņēmējsabiedrībā “PK Invest”. Kipras uzņēmumam “Nirtolex Limited” pieder arī 27,91 % “PK Invest” un 31,99% SIA “Roņu 6”.

Par 37% pērn samazinājies apgrozījums arī Krupņikam pilnībā piederošajai SIA “Baltā zivīte”, kuras juridiskā adrese ir Daugavpils novada Kalkūnes pagastā, bet praktiski tas strādā Liepājā. Šim uzņēmumam izveidojies 1047 eiro parāds VID. Šajā uzņēmumā pērnā gada beigās bija nodarbināti 16 strādājošie. Vēsturiski augstāko apgrozījumu “Baltā zivīte” bija sasniegusi 2009. gadā, kad uzņēmums strādāja ar 11,1 miljonu eiro apgrozījumu. Kompānijai reģistrētas divas komercķīlas AS “Trasta Komercbanka”.

Gan “Kolumbija Ltd”, gan “Baltā Zivīte” un “Libava” praktiski nestrādā un ir iesaldēti, skaidro Krupņiks.

Jūnija sākumā apturēta arī zivju audzēšana, ar ko pēdējos gados nodarbojās “Libava”. Jāatgādina – zivju audzēšanas projekts tika sākts 2012. gadā bijušā zemkopības ministra Mārtiņa Rozes virsvadībā, kad “Kolumbija” izveidoja modernu vairāk nekā divu miljonu vērtu zivju audzētavu, piesaistot ES līdzfinansējumu. Pēc sarežģījumiem Krievijas tirgū un sākoties “Trasta komercbankas” likvidācijai, situācija kļuvusi ļoti nopietna.

Krupņiks jau vairākkārt sameklējis investorus, kuru skaits aizvadīto gadu laikā sasniedzis 41, bet “Trasta komercbankas” administrators neesot piekritis investoru piesaistei. Nesen atrastais investors no Vācijas bija gatavs iegādāties krabju nūjiņu ražotni, ko apsaimnieko “Baltā zivīte”, bet rezultāts izpalicis.

Krupņiks stāsta, ka investora piedāvājums bija atbilstošs tirgus cenai un tai situācijai, ka “pēdējā laikā Latvijā jau pieci zivrūpnieki bankrotējuši”, bet administrators “grib miljonus”.

Pirms trīs gadiem uzņēmējs administratoram esot atnesis izziņu no bankas “Citadele”, ka tā gatava finansēt “Kolumbijas Ltd” iegādi par 4,5 miljoniem eiro, bet administrators tolaik gribējis 6 miljonus. Tā arī vienošanās nav sanākusi.

Pērn jūlijā Kurzemes rajona tiesa izbeidza SIA “Kolumbija Ltd” tiesiskās aizsardzības procesu un tiesvedību kompānijas tiesiskās aizsardzības procesa lietā. Šāds iznākums bija, jo administrators nesaskaņoja TAP plānu, skaidro Krupņiks. Jāatgādina – “Kolumbija Ltd” tiesā iesniegtajā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā bija norādījusi, ka uzņēmums ir nonācis finansiālās grūtībās, kas ierobežo tās spēju veikt aktuālus norēķinus ar darbiniekiem un kreditoriem. Pieteikumā bija teikts, ka kompānijas saistību apmērs turpina palielināties, bet apgrozāmo līdzekļu trūkums liedz turpināt pilnvērtīgu saimniecisko darbību, tostarp arī izpildīt uzņemtās saistības.

“Kolumbija Ltd” noslēgti vairāki kredīta un kredītlīnijas līgumi ar AS “Trasta Komercbanku”, kura negaidīti nonākusi finansiālās grūtībās un 2016. gada 14. martā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu sākusi kredītiestādes likviditātes procesu. Kredītiestāde neturpināja ierasto komercdarbību, bet, īstenojot maksātnespējas procesa īpatnības, atsavināja savus aktīvus un arī prasījuma tiesības. “Kolumbijas Ltd” ieskatā uzņēmumam nepieciešams nodrošināt iespēju turpināt saimniecisko darbību, nepalielinot parāda saistības.

Līdz ar to nepieciešams sākt tiesiskās aizsardzības procesu, un tā ietvaros jāizstrādā tiesiskās aizsardzības procesa plāns. Tāpēc kompānija lūdza ierosināt tiesiskās aizsardzības procesu un noteikt divu mēnešu termiņu tiesiskās aizsardzības procesa plāna izstrādei un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidatūras saskaņošanai ar kreditoriem, taču tiesa to noraidīja.

Saistītie raksti
Krupņika ieskatā pašlaik nav izprotama “Trasta komercbankas” administratora rīcība, jo rezultātu nav, bet uzņēmumi “praktiski nestrādā”.

Uzņēmējs domā, ka risinājums būtu Attīstības finanšu institūcijas “Altum” iesaiste, lai valsts uzņēmums varētu pārvaldīt aktīvus, taču šāda kārtība likumdošanā neesot paredzēta.

LA.lv
AP
Anita Pirktiņa
Laukos
Grasbergs: Zemnieku atkarība no subsīdijām ir jāmazina
1 diena
LE
LETA
Laukos
Kurzemē un Vidzemē rīko “Kazu dienas 2019”
1 diena
LE
LETA
Laukos
“Ādažu Čipsu” ražotnes automatizācijā šogad investēti 1,2 miljoni eiro
2 dienas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

SK
Skaties.lv
Ekonomika
VIDEO: Alga līdz pat 10 000 eiro mēnesī. Sludinājumos atklāj, cik strauji uzlekušas algas Latvijā
5 stundas
LE
LETA
Latvijā
Slimnīca nāk klajā ar izmeklēšanā secināto par smagi piekauto krāslavieti, kurš mira slimnīcā
10 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO: “Tas ir krājies gadus divus un vairāk.” Ozolnieki lūdz novirzīt lidmašīnu ceļus
4 stundas
LA
LA.LV
Sports
Samoilovs/Šmēdiņš sasniedz pusfinālu
5 stundas
LE
LETA
Dabā
Latvijai tuvojas anticiklona centrs. Jaunākā laika prognoze svētdienai
7 stundas