Eiropā, Politika

Lietuva apsvērs iespēju ar papildu 20 miljoniem eiro atbalstīt piena ražošanu

Lietuvas valdība apsvērs iespēju piešķirt 20 miljonus eiro lauksaimniecības un piena ražošanas atbalstīšanai, bet tas nenozīmē, ka zemnieki valsts līdzekļus noteikti saņems šogad.

Piena pārstrādātāji izteikušies, ka šie papildu līdzekļi nepalīdzēs atrisināt visas ar svaigpiena trūkumu saistītās problēmas, tikmēr piena ražotāji pauduši šaubas, vai šī nauda vispār līdz viņiem nonāks.

Kā pastāstījis zemkopības ministrs Broņus Markausks, pavasarī sāksies zemnieku pieteikumu pieņemšana uz 60 miljonus eiro lielu Eiropas Savienības (ES) atbalstu dažāda veida lauksaimnieciskās ražošanas palielināšanai. Valdība līdz pavasarim lems, vai varētu šai programmai pievienot papildu 20 miljonus eiro.

“Paredzam, ka tieši šogad tiks piešķirti 60 miljoni eiro lauksaimnieciskās ražošanas objektu un iekārtu būvei. (..) Ceram, ka tiks celtas fermas un tajās būs govis, un tas palīdzēs palielināt piena ražošanu,” pirmdien pēc tikšanās ar premjerministru Sauļu Skverneli un piena tirgus dalībniekiem sacījis ministrs.

Pēc viņa teiktā, minētos 20 miljonus eiro valsts varētu piešķirt lauku attīstības programmai “Lauksaimniecības īpašumu modernizācija”.

Vienlaikus Markausks atzinis, ka šā gada budžets jau apstiprināts, tādēļ, iespējams, papildu nauda netiks piešķirta šogad.

Lietuvas piena pārstrādātāji žēlojas, ka piena ieguve Lietuvā pēdējā laikā krasi sarukusi, tādēļ pienu nākas ievest no kaimiņvalstīm.

Kā izteicies piena pārstrādes uzņēmuma “Vilkyškiu pienine” vadītājs Gintars Bertašus, Lietuvā būtu iespējams pārstrādāt vairāk piena. Viņaprāt, iecerētās investīcijas situāciju varētu uzlabot, bet ne atrisināt līdz galam.

Bertašus, kura vadītais uzņēmums ir viens no lielākajiem piena pārstrādes nozarē, lēsis, ka Lietuva gadā varētu saražot aptuveni trīs miljonus tonnu piena, kamēr pašlaik tiek saražoti aptuveni 1,5 miljoni tonnu, bet tad nepieciešamas lielas investīcijas.

“Esam aprēķinājuši – lai desmit gadu laikā panāktu vēl pusotru miljonu tonnu, būtu jāinvestē miljards eiro,” viņš piebildis.

Piena pārstrādes uzņēmuma “Rokiškio sūris” valdes priekšsēdētājs Daļus Trumpa norādījis, ka viņa kompānija neplāno apgādāties ar savām fermām, jo uzskata, ka tas nebūtu efektīvi. “Ja es protu pārstrādāt pienu un to pārdot, tas vēl nenozīmē, ka es kaut ko saprotu no lauksaimniecības,” viņš spriedis.

Tikmēr Piena ražotāju asociācijas padomes priekšsēdētājs Jons Viļonis norādījis, ka piena ražotāji būs gatavi paplašināt saimniekošanu vien tad, ja par pārdoto svaigpienu viņiem tiks pienācīgi maksāts.

“Viss būs atkarīgs no cenas. (..) Neviens nesaka, ka 60 miljonus eiro piešķirs tikai piena nozarei, – tas tiks sadalīts. Tas būs augļiem, ogām, mājputniem, gaļas liellopiem. (..) Šobrīd neviens nevar pateikt, cik saņems zemnieks,” viņš piebildis.

Pēc Viļoņa sacītā, lai zemnieki sāktu apsvērt ražošanas attīstību, viņiem par tonnu piena ar vidējiem bāzes rādītājiem būtu jāsaņem 320-330 eiro. Kā liecina Zemkopības ministrijas dati, pērn novembrī šāda piena cena bija 258,8 eiro.

Saskaņā ar Lauksaimniecības informācijas un lauku attīstības centra datiem 2014.gada beigās Lietuvā tika turētas 313 300 govis, bet 2017.gada beigās – tikai 272 500 govis jeb par 13% mazāk.

Kad 2015.gadā Eiropas Savienība (ES) atcēla piena ražošanas kvotas, ražošana sāka augt, kritās svaigpiena un piena produktu cenas un sākās krīze, kas turpinājās aptuveni divus gadus. Gan ES, gan Lietuva aicināja zemniekus ierobežot piena ražošanu, paredzot par to pat atbalstu. Līdz ar to govju skaits valstī sarucis, un tagad tas raisa satraukumu piena pārstrādātājiem, kuri cenšas paplašināt eksportu.

Šobrīd piena iepirkuma cenas Eiropas Savienībā pēc krīzes ir atguvušās, tomēr joprojām nesasniedz to līmeni, kāds bija pirms kvotu atcelšanas. Proti, 2013.gada beigās tās bija sasniegušas 402,10 eiro tonnā un vēlāk sāka kristies, 2016.gada jūnijā sasniedzot vairs tikai 257,10 eiro. Saskaņā ar EK prognozēm pagājušā gada jūnija provizoriski aplēstā cena bija 376,20 eiro.
Par šībrīža situāciju Latvijas piena nozarē lasiet šeit

Pievienot komentāru