Augļkopība, Dārzeņi un augļi

Sausserži un plūškoki. Lietuvā un Polijā pievēršas netradicionālām kultūrām

Sarmīte Strautiņa, Valda Laugale, Dārzkopības institūts

Vasaras vidū Interreg projekta Netehnoloģisko un tehnoloģisko inovāciju kapacitātes attīstība augļu audzēšanā un pārstrādē Baltijas jūras reģiona valstīs grupa zinātnieku un audzētāju no Latvijas apmeklēja saimniecības un uzņēmumus Lietuvā un Polijā, kas saistīti ar augļkopību, galvenokārt – ogu audzēšanu. Brauciens deva plašu ieskatu daudzveidīgā pieredzē, vairāk uzmanības pievēršot netradicionālām ogām.

Audzējamo augļaugu kultūru nosaka tirgus pieprasījums
Lietuvā apmeklējām trīs saimniecības. Audzējamo kultūru izvēli šajās saimniecībās būtiski ietekmējis produkcijas pieprasījums tirgū. Pirmo apmeklējām Vitālija Petroņa saimniecību Anīkšču novadā. Agrāk saimniecība nodarbojusies ar bioloģisko audzēšanu, taču ar to nav veicies, jo bijušas lielas problēmas ar nezālēm. Pašlaik visvairāk saimniecībā audzē ābeles un upenes, bet nelielos daudzumos arī citus augļaugus. Runājot par ogulājiem, saimnieks atzīst, ka pie tiem mazāk roku darba salīdzinājumā ar augļu kokiem. Stādus krūm­ogulājiem pavairo uz vietas saimniecībā vai arī iepērk. Daudz izmanto mehanizāciju – saimniecībā ir četri ogu vākšanas kombaini, krūmu apgriezējs, miglotāji un cita tehnika. Upenes saimniecībā tiek audzētas 100 ha platībā. Pagājušajā gadā 30 ha upeņu likvidēti, jo bija problēmas ar produkcijas realizāciju. Iespējams, no upenēm nāksies vispār atteikties, jo uzpircēji par pārstrādes ogām maksā vien 5 eiro centus par kg. Svaigā tirgū cena ir augstāka, bet tur nevar tik daudz pārdot.

Galvenās šķirnes, ko audzē, ir ‘Tisel’, ‘Tiben’, ‘Ben Hope’ un ‘Ben Gairn’. Nedaudz tiek audzēta arī agrīnā šķirne ‘Bona’, ko vāc ar rokām. Šai šķirnei ir deserta kvalitātes ogas, bet tās lielākais trūkums ir ieņēmība pret pumpurērci. Ļoti ražīga ir šķirne ‘Tisel’, no kuras iegūta rekordraža – 17 t/ha. Galvenais šīs šķirnes trūkums ir mīkstās ogas. Labi ražo arī šķirne ‘Ben Hope’, taču šajā pavasarī tai novērota diezgan stipra zaru kalšana, kas saistīta ar iepriekšējā gada slapjo rudeni un sala bojājumiem ziemā. Bez upenēm saimniecība audzē arī sarkanās jāņogas 19 ha platībā. Ražīgākās šķirnes ir ‘Rondom’ un ‘Jonkheer van Tets’.

Sakarā ar to, ka upeņu tirgus ir ļoti piesātināts un iepirkuma cenas ir zemas, īpašnieks arvien vairāk pievēršas citu mazāk izplatītu ogu audzēšanai. Saimniecībā iestādīti 2 ha korinšu un 10 ha ēdamo sausseržu. Pagaidām šie stādījumi vēl ir jauni un ievāktas vien pirmās ogas. Sausseržus iespējams vākt ar kombainu, bet to dara, kad krūmi sasnieguši četru gadu vecumu, tāpēc pagaidām vāc ar rokām. Iestādītas vairāk nekā 10 dažādas sausseržu šķirnes, no kurām visvairāk ‘Wojtek’, ‘Zojka’, ‘Amphora’ un ‘Rebeka’. No korintēm saimniekam visvairāk patīk šķirne ‘Martin’, kurai ir ļoti lielas ogas. Augļu un ogu uzglabāšanai saimniecībā ar projektu atbalstu uzbūvētas ietilpīgas uzglabāšanas un saldēšanas kameras, tostarp iegādāta ātrsaldēšanas iekārta, kurā 10 t ogu sasaldē -30 0C 24 stundu laikā, bet pēc tam uzglabā -18 līdz -20 0C temperatūrā. Viena kilograma ogu sasaldēšana izmaksā piecus centus.

Zemeņu audzēšanai pielāgo gurķu siltumnīcu
Anīkšču novadā apmeklējām arī Audriusa Juška saimniecību, kas nodarbojas ar dārzeņu (gurķu un tomātu) un zemeņu audzēšanu siltumnīcās – kopumā 6 ha apjomā, no kurām zemenes aizņem 1 ha. Zemenes zem segumiem audzē nesen. Tām pielāgotas siltumnīcas, kas agrāk izmantotas gurķu audzēšanai, un šī pielāgošana izmaksājusi 100 000 eiro. Kad mēs ieradāmies, zemenes jau bija beigušas ražot un siltumnīcas tika atbrīvotas no vecajiem stādiem. Audzēta tiek šķirne ‘Elsanta’, stādīšanai izmantojot no Nīderlandes ievestos frigo stādus. Stādījuma blīvums – 98 000 stādu uz ha. Audzēšanai izmanto kokosa substrātu. Stādus izmanto divu ražu iegūšanai, pēc tam met ārā. Pirmās – rudens – ražas iegūšanai zemenes stāda jūlija beigās un rudenī ievāc apmēram 2,4 kg no kvadrātmetra. Pa ziemu zemenes pārziemina turpat siltumnīcās 0–4 0C temperatūrā, visu laiku augus nedaudz piebarojot. Otro ražu vāc agri pavasarī – ap 5 kg no kvadrātmetra. Vidējā ogu realizācijas cena no ražotāja bijusi 5–6 eiro par kg.

Smiltsērkšķu audzēšanā vēl maz pieredzes

Lietuvas saimniecība Kvedaraitē 100 ha platībā bioloģiski audzē smiltsērkšķus. Darbība uzsākta 2005. gadā, iestādot pirmos 30 ha. Zināšanu un pieredzes trūkuma dēļ iesākumā pieļautas daudzas kļūdas gan stādu iegādē, gan stādījuma kopšanā. Tagad cenšas no kļūdām mācīties. Daļa stādu iepriekšējos gados iepirkta no Lietuvas dārzkopības institūta un arī no Latvijas (Andreja Brūveļa). Tagad stādu pavairošanu veic uz vietas saimniecībā, izmantojot lapainos spraudeņus. Šogad pirmo reizi mēģināts pavairot arī ar koksnainajiem spraudeņiem. Koksnainos spraudeņus griezuši februārī un uzglabājuši 0 līdz -2 0C temperatūrā. Saimniecībā audzē šķirnes ‘Marija’, ‘Botaņičeskaja Ļubiteļskaja’, ‘Trofimovskaja’, ‘Lord’. Ražu vāc griežot un saldē zarus ar ogām, tāpēc ražu no vieniem un tiem pašiem krūmiem vāc katru otro gadu. Pagājušajā gadā no 30 ha ievākts 55 tonnas ogu. Šogad stādījumi stipri cieš no sausuma, tāpēc raža droši vien būs mazāka. Mēģina stādījumus laistīt, taču nav iespējams pietiekamā daudzumā piegādāt ūdeni. Pēdējos gados tāpat kā Latvijā smiltsērkšķiem zaudējumus rada arī smiltsērkšķu muša, kas gadījumā, ja aizkavējas ražas vākšana, var sabojāt diezgan lielu daļu ogu. Ražas vācējiem maksā vidēji 15 centus par 1 kg ievākto zaru. Novērots, ka labāki rezultāti un lielāka raža iegūta, kad ražas vākšanā (zaru griešanā) piedalījušies un visu organizējuši paši saimnieki, nevis uzticējuši šo darbu cilvēkiem no malas. Saimniecība ne tikai saldē un pārdod saldētas ogas, bet gatavo arī dažādus pārstrādes produktus – sulu, sīrupu, ievārījumu, kvasu. Ogas sasaldē -27 0C, bet uzglabā -18 līdz -20 0C temperatūrā.

AAL izplatītājfirma izveidojusi konsultāciju sistēmu
Polijā pavadījām divas intensīvi noslogotas dienas. Apmeklējām mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu izplatītājfirmu Agrosimex, vairumtirgu Bronišē, kā arī Polijas Dārzkopības institūta dārzus un vairākas saimniecības Agrosimex ir ģimenes uzņēmums, kas dibināts 1991. gadā un ir lielākais mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu (AAL) izplatītājs Polijā. Goliani reģionā, kur atrodas uzņēmums, ir 50 000 ha augļu dārzu, kur galvenā kultūra ir ābeles. Te tiek audzēti arī saldie un skābie ķirši, bumbieres, plūmes, kā arī ogu kultūras – zemenes, avenes, krūmogulāji, krūmmellenes, turklāt diezgan strauji pieaug platības, ko aizņem korintes un sausserži. Firmai ir sešas nodaļas (centri) visos audzēšanas reģionos, un tajā strādā 250 darbinieku. Tai pieder 34 veikali, un tā sadarbojas ar vēl 300 veikaliem, kas izplata dārzkopības preces. Izveidota konsultāciju sistēma. Firmas konsultanti ir vadošie konsultāciju sistēmā Polijā. Ir ieviesta brīdinājumu sistēma kaitīgo organismu prognozēšanai. Informācija tiek nodota ar e-pastu vai SMS. Konsultanti veido izglītojošas filmas, kuras ievieto firmas mājas lapā vai You Tube. Firma arī regulāri izdod savu informatīvo biļetenu. Firmai pieder licences 100 patentētiem produktiem – galvenokārt pret kaitēkļiem un dažām slimībām.

Tirgus budžetu veido valsts finansējums

Interesanti bija paviesoties Polijā lielākajā vairumtirdzniecības tirgū Bronišē pie Varšavas. 80% no tirgus budžeta veido valsts finansējums, bet 20% veido firmas, kas iznomā telpas. Tirgus apgrozījums ir vidēji 1,2 miljoni tonnu gadā. Tas izveidots pirms 22 gadiem un aizņem 60 ha platību. Tirgū pārdod puķes, dārzeņus un augļus. Netiek piedāvāta bioloģiskā produkcija. Tās tirdzniecība ir organizēta atsevišķi. Puķu sektors galvenokārt ir aktīvs naktī – līdz astoņiem no rīta. Tajā ir telpas speciāli ziedu uzglabāšanai. Augļus un dārzeņus tirgo gan noliktavās, gan ārpusē. Noliktavās galvenokārt darbojas importa kompānijas, bet ārpusē sezonas produkcijas tirgotāji. Noliktavās tiek nodrošināta atbilstoša glabāšanas temperatūra. Tajās tirdzniecība notiek visu gadu. Ir arī noliktava, ko izīrē tirgus atkritumu pārstrādātājiem.

Produkcijas pircēji ierodas no dažādām valstīm, tostarp arī no Latvijas. Iebraukšanas maksa tirgū produkcijas realizētājiem ir 30–100 zlotu atkarībā no mašīnas lieluma, bet pircējiem jāmaksā mazāk – 7 līdz 30 zloti.

Plūškoku bioloģiskā audzēšana Polijā

Terēzas un Andžeja Lubecku saimniecība The Land of Elderberry nodarbojas ar plūškoku bioloģisko audzēšanu. Plūškoki tiek audzēti 4 ha platībā. Stādījums salīdzinoši jauns – ierīkots 2014. gada rudenī, izmantojot divgadīgus stādus. Uz vienu hektāru iestādīti 2056 augi, stādot 4 × 2 m attālumā. Saimniecībā audzē divas šķirnes: ‘Sampo’ un ‘Haschberg’. Augsne ir smilšaina un nabadzīga, iepriekš zemes gabals nav lauksaimniecībā izmantots. Pirms stādīšanas vieta atbrīvota no krūmiem, bet augsne divus gadus gatavota, attīrīta no nezālēm un audzēts zaļmēslojums. Rindstarpās tagad ļauj augt zālienam, kas galvenokārt sastāv no stiebrzālēm un baltā āboliņa. To pļauj, nopļauto zāli izmanto apdobju mulčēšanai. Mēslošanai – vienīgi augu ekstraktus.

Plūškokus veido, lai tie būtu vieglāk kopjami – mēģina no krūmiem pāriet uz kokveida formām. Plūškoku ražība ir 7–10 t augļu no hekt­āra, taču svaigām ogām cena ir zema, tāpēc saimniecībā ražo un pārdod dažādus plūškoka pārstrādes produktus, kas ir izdevīgāk. Izmanto faktiski visas plūškoka daļas – ziedus, augļus un mazākos apjomos arī jaunās lapas un mizu. Jaunās lapas vāc maijā, bet mizu februārī, martā, kad veic augu apgriešanu. To pārsvarā lieto farmācijā. Ogas izmanto sulas iegūšanai. Sulu iegūst gan no svaigiem, gan saldētiem augļiem. Pēc saimnieku stāstītā, no viena kg augļu var iegūt 700 ml sulas.

Ziedus galvenokārt žāvē. Turklāt ziedus žāvē kopā ar kātiņiem, bet pēc žāvēšanas tos attīra, iegūstot tikai ziedus. No 6 kg svaigu ziedu iegūst 600 g žāvētu. No ziediem gatavo sīrupu un ziedu nektāru. Pagaidām augļu saldēšanai un žāvēšanai saimniecība izmanto ārpakalpojumus, taču šogad ir sākuši būvēt arī paši savu žāvētavu. Pagājušajā gadā saimniecība saražojusi 50 kg žāvētu ziedu, 2 t sīrupa un 3 t ogu sulas. Ziedu sīrups un nektārs 300 ml fasējumā maksā 5 eiro, bet 10 g žāvētu ziedu – 2 eiro.

Popularizē bioloģisko dārzkopību
Polijas Dārzkopības institūta izmēģinājumu saimniecība bioloģiskajā dārzkopībā Novi Dvorā (Nowy Dwor) izveidota tikai 2014. gadā – ar mērķi iedrošināt audzētājus pievērsties bioloģiskajai dārzkopībai. Kopējā dārza platība ir ap 5 ha. Tajā galvenokārt tiek audzētas tradicionālas augļaugu kultūras: ābeles, bumbieres, plūmes, saldie un skābie ķirši un nelielos daudzumos – vairāk kā demonstrējumu – audzē arī zemenes, kazenes, korintes, plūškokus, aronijas, krūmmellenes, sausseržus, kizilu un pat dzērvenes un brūklenes. Ogulājiem lielāks eksperimentālais dārzs ierīkots Bržeznā.

Laika gaitā nācies secināt, ka ne visas kultūras piemērotas bioloģiskajai audzēšanai. No 18 skābo ķiršu šķirnēm, kas bija iestādītas izmēģinājumā, slimību dēļ izdzīvojušas tikai dažas, kas nozīmē, ka, pirms ierīko bioloģisko ķiršu dārzu, krietni jāapsver, vai to darīt. Dažas izturīgākās šķirnes, iespējams, varētu audzēt, audzēšanā intensīvi izmantojot vara preparātus. Kā izturīgāko un piemērotāko bioloģiskajai audzēšanai poļi minēja šķirni ‘Debreceni Botermo’.

Plūmju bioloģiskajai audzēšanai Polijā ieteicamas šķirnes, kas izturīgas pret šarku, kas šeit izplatīta, piemēram ‘Jojo’, ‘Tepala’, ‘Joganta’. Saimniecībā starptautiska projekta ietvaros ierīkots izmēģinājums par bioloģiskās daudzveidības palielināšanu ābeļdārzos. Šajā projektā piedalās deviņas valstis, tostarp arī Latvija, ko pārstāv Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrs. Izmēģinājumos ābeļu rind­starpās tiek sēti augi, kas piesaista derīgos kukaiņus. Pētījumos izmantots augu maisījums no 23 augu sugām, tostarp 19 platlapju sugas un 4 stiebrzāļu sugas, kā arī maisījums no 34 augu sugām, tostarp 8 stiebrzāļu sugām. Augus rindstarpas vidū atstāj nepļautus 1,5 m platā slejā un ļauj tiem ziedēt. Tie piesaista plēsējblaktis, parazitoīdus, mārītes, zeltactiņas, kas ierobežo laputu un ābeļu tinēja izplatību. Izmēģinājumā izmanto speciālus pļāvējus, kas rindstarpu nopļauj no abām pusēm. Ziedošā sleja rindas vidū tiek pļauta trīs četras reizes gadā. Apdobēs augsni apstrādā mehanizēti. Bioloģiskajos stādījumos mēslošanai izmanto organisko mēslojumu (govju un zirgu mēslus), ko piegādā no mazām saimniecībām. Kaitēkļu pievilināšanai un ierobežošanai stādījumos izmēģina dažādas lamatas un dabiskos plēsējus, piemēram, saldajiem ķiršiem tīklērču ierobežošanai lieto speciālas filca jostas, kur mājo plēsējērces Typlodromus pyri.

Sausseržu audzēšanas saimniecība Reczulā
Īpašnieks ir IT speciālists, kurš pievērsies lauksaimniecībai. Uzsākot saimniekošanu, bija vēlme ieviest audzēšanā kaut ko inovatīvu, netradicionālu, tāpēc izvēlējās ēdamos sausseržus. Tagad sausseržu stādījumu kopējā platība ir jau 12,5 ha. Tie izvietoti dažādās vietās. Apskatījām trīs gadus vecu stādījumu, kur pagaidām vēl ogas vāc ar rokām, bet četrgadīgos stādījumos ražu vāc jau ar kombainu – tādu pašu, ko izmanto citiem krūmogulājiem. Mazos krūmus nevar vākt ar kombainu, jo kombains savāc ogas tikai no 30 cm augstuma, bet apakšējās paliek. Vācot ar kombainu, četrgadīgā stādījumā iespējams novākt ap 95% ogu. Novākto ogu apjoms atkarīgs no šķirnes. Piemēram, šķirnei ‘Zojka’ mehanizēti var novākt 44% ražas, bet liela auguma krūmiem kā Nr. 44 var ievākt visu ražu. Trīsgadīgā stādījumā no 1 ha ievāc ap 1,5 t ogu, bet četrgadīgā stādījumā – ap 4,5 t no ha.

Saimniecībā pārsvarā audzē divas šķirnes – ‘Wojtek’ un ‘Zojka’ –, bet citā laukā arī klonu Nr. 44.

Pirmos divus gadus pēc stādīšanas apdobes ravē ar rokām. Ja lauks ir tīrs, izmanto augsnes herbicīdu, kas aizkavē nezāļu dīgšanu līdz 6 mēnešiem. Preparātu lieto pirms lapu plaukšanas. Lai stādījumu pareizi mēslotu, saimnieks izvēlējies konsultanta palīdzību, kurš regulāri brauc un dod rekomendācijas. Pārsvarā izmanto lapu mēslojumus. Pret slimībām un kaitēkļiem stādījumā pagaidām nekas netiek lietots. Lai pielāgotu krūmu formu mehanizētai vākšanai, tiem veic kontūrgriešanu, veidojot V veida formu. Lai iegūtu labu ražu, svarīgi ir nodrošināt labu apputeksnēšanos, kam izmanto kamenes. Uz 2 ha sausseržu nepieciešamas 300 kamenes.

Sausseržu ogas pagaidām pēc novākšanas tiek sasaldētas un uzglabātas, lai vēlāk eksportētu uz ārzemēm, jo pašlaik ogu eksports nav iespējams, jo nav apstiprināta Eiropas regula par sausseržu iekļaušanu ēdamo augu sugu sarakstā. Šo regulu paredzēts apstiprināt 2018. gada augustā. Prognozētā cena ir 3 eiro par 1 kg ogu.

Polijas stādaudzētavu iecienījuši arī latvieši
Stādaudzētava Zlota Jagoda nodarbojas ar krūmmelleņu un ēdamo sausseržu pavairošanu. Audzētavā gadā izaudzē 0,5 miljonus stādu, no kuriem 80% veido krūmmellenes un 20% sausserži. Ne viens vien stāds no šīs audzētavas aizceļojis arī uz Latviju. Saimniekam pat informatīvās lapiņas bija sagatavotas latviešu valodā. Stādu cenas šeit ir daudz zemākas nekā pie mums. Piemēram, apmeklējuma laikā divgadīgi krūmmelleņu stādi mums tika piedāvāti par 6 zlotiem (1,5 eiro) gabalā. Stādus audzē, apsakņojot lapainos spraudeņus. Spraudeņu apsakņošanai uzceltas siltumnīcas, kas aprīkotas ar mākslīgās miglas iekārtām un ar datoru regulējamu laistīšanas un mēslošanas režīmu. Saimniecībā pavairo diezgan daudz dažādu šķirņu. Ierīkoti arī šķirņu demonstrējumi, kur pircējam šķirnes ir iespējams iepriekš apskatīt. Saimnieks pats sniedz arī konsultācijas audzēšanā. Kā uzsvēra saimnieks, krūmmellenēm nav piemērotas zemas vietas, kas bieži ir pārmitras, tāpat smagas, mālainas augsnes. Šādās vietās krūmmellenes viņš ieteica stādīt uz uzbērumiem, lai gan, šādi audzējot, pieaug apsalšanas bīstamība. Svarīgi arī, lai stādījums būtu pasargāts no ziemeļu un austrumu vējiem, jo tieši tie visbiežāk ir par cēloni sala bojājumiem ziemā.

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

Pievienot komentāru