Laukos
Politika

Lietuvā veido interaktīvu karti par latvāņu izplatību0


Latvānis.
Latvānis.
Foto – Shutterstock

Lietuvas Vides ministrija plāno triju gadu laikā izveidot interaktīvu karti, kas atspoguļotu Sosnovska latvāņa izplatību un palīdzētu izstrādāt plānu labākai šā invazīvā auga apkarošanai.

Lēsts, ka šobrīd latvāņi Lietuvā aizņem kopumā aptuveni 10 000 hektāru teritoriju.

Projekta gaitā tiks izdoti informatīvie materiāli un reģionos rīkotas īpašas mācības, kurās cilvēki varēs konsultēties ar zinātniekiem par to, kā labāk apkarot latvāņus, ziņu aģentūrai BNS pastāstījusi Vides ministrijas Dabas aizsardzības un mežu politikas grupas galvenā speciāliste Laura Janulaitiene.

Lietuvas Zemkopības ministrijas Nacionālā maksājumu aģentūra (NMA) jūnija vidū prezentējusi mobilo lietotni “NMA agro”, kas ļauj nofotografēt pamanītās latvāņu audzes, uzrāda to ģeogrāfiskās koordinātes un iekļauj šo informāciju kopējā datu bāzē.

Kā norādījusi NMA sabiedrisko attiecību nodaļas padomniece Donata Macevičiene, pirmo divu šīs lietotnes darbības nedēļu laikā saņemti jau vairāk nekā 200 ziņojumi par latvāņu izplatības perēkļiem.

Šobrīd katra pašvaldība pati lemj, kā izmantot vides aizsardzības atbalsta programmas līdzekļus, un Lietuvas Vides ministrija vienīgi iesaka vairāk uzmanības un līdzekļu veltīt latvāņu apkarošanai, bet šai darbā ļoti liela nozīme ir koordinētai kaimiņu sadarbībai.

Cīņā ar latvāņiem Lietuvā vislabāk veicas Viļņas un Kauņas pilsētu un Ķēdaiņu rajona pašvaldībām, savukārt vissliktākā situācija ir Viļņas un Zarasu rajonā, kur ir daudz pamestu lauksaimniecības zemju, kā arī daudz ūdenstilpju, kanālu un grāvju, kuru malās latvāņi labi aug un vairojas.

Lietuvā, tāpat kā Latvijā, Sosnovska latvānis ievests ap pagājušā gadsimta vidu kā lopbarības augs. Krāšņo lapu un iespaidīgās ziedkopas dēļ cilvēki to sāka audzēt pie mājām, nenojaušot, ka šis augs var radīt veselības problēmas un ka tā izplatību būs tik grūti apturēt.

Sosnovska latvānis izplatās nekoptās lauku zemēs, kurās agrāk veikta lauksaimnieciskā darbība, vietām pāriet mežos, upju ielejās, krūmājos, izspiežot no turienes vietējās sugas. Auglīgā augsnē tas var sasniegt pat četru metru augstumu. Katrā latvāņa čemurā nogatavojas vismaz 10 000 sēklu, bet lielākajos eksemplāros – pat līdz 100 000. Dīgtspēju tās saglabā vairākus gadus. Latvāņa izplatību grūti apturēt arī tādēļ, ka tas ataug no savām resnajām un dziļajām saknēm.

Sosnovska latvāņa sula ir fototoksiska. Tai nonākot kontaktā ar ādu un apstarojoties ar ultravioletajiem stariem, tiek aktivēta indīgā sula. Ja šī sula nekavējoties netiek nomazgāta, tā izraisa ādas kairinājumu, apdegumu un uztūkumu, kā arī sūrstošas, ilgi nedzīstošas čūlas.

LA.lv