Gaļa un zivis, Veikalā un tirgū

Lietuvas piekrastē apspriež iespēju tirgot svaigas zivis tieši no laivām

Tuvojoties tūrisma sezonas sākumam, Lietuvas piekrastes pašvaldībās diskutē par iespēju organizēt svaigu zivju tirdzniecību tieši no zvejas laivām, raksta avīze “Lietuvos žinios”.

Jau vēstīts, ka Palangas pašvaldība iecerējusi atjaunot netālu no Latvijas robežas esošo Sventājas ostu un pielāgot to piekrastes zvejnieku vajadzībām, apsverot iespēju ostā izvietot arī apjumtu svaigu zivju tirdziņu, etnogrāfiskās kūpinātavas un nelielus veikaliņus.

“Kad ierunājāmies par ieceri pēc Sventājas ostas atjaunošanas tirgoties ar tikko zvejotām zivīm, sākām spriest arī plašāk – kādēļ tas netiek darīts visā Lietuvas piekrastē? Manuprāt, īstais brīdis sākt diskusijas ar zvejnieku apvienībām,” laikrakstam stāstījis Palangas mērs Šarūns Vaitkus. “Domāju, ka tikko no jūras izceltas svaigas zivis ļoti labprāt iegādātos ne tikai atpūtnieki, bet arī vietējie ļaudis.”

Kuršu kāpas, ko no vienas puses apskalo Baltijas jūra, no otras – Kuršu joma, iedēvētas par zvejnieku citadeli, taču nopirkt tur svaigas zivis tikpat kā nav iespējams.

“Tā nu sanācis, ka visur atklāti tirgo tikai kūpinātas zivis. Kādēļ? Vienkārši neatmaksājas pārdot savus tikko pārvestos lomus, jo kūpinātas zivis ienes lielāku peļņu. Turklāt lielākais pieprasījums pēc svaigām zivīm jūtams tad, kad Neringu pārplūdina tūristi, bet vasarā zvejai Kuršu jomā ir noteikti ierobežojumi,” stāstījis Neringas pašvaldības mērs Darjus Jasaitis.

Viņš atzinis, ka pastāvīgie atpūtnieki gan zina, kā sazināties ar vietējiem zvejniekiem, vienojas ar viņiem pa tālruni un tiek pie svaigām zivīm.

“Diemžēl ne no laivām, ne tirdziņos svaigas zivis nopirkt nevar. Zvejnieki visu pārdod kafejnīcām, restorāniem, viņiem ir ilgtermiņa līgumi,” piebildis mērs.

Kā uzskata piekrastes komerciālās un rekreācijas zvejniecības asociācijas vadītājs Mindaugs Rimeiķis, lai tāda tirdzniecība būtu sekmīga, būtu jāizveido vienots tirdzniecības tīkls, kas aptvertu Kuršu kāpu piekrasti, Klaipēdu, Palangu un Sventāju.

Pēc viņa teiktā, šo pašvaldību vadītājiem un ierēdņiem būtu jāsēžas pie viena galda ar zvejnieku pārstāvjiem un jāapspriež šāda iespēja. Tas ļautu noteikt konkrētus tirdzniecības laikus un koordinēt tirdzniecību, piemēram, ja vienā piekrastes vietā ir īpaši labi lomi, bet citur zvejniekiem tajā dienā nav paveicies, daļu zivju varētu operatīvi pārvest uz turieni.

“Domāju, vietējais radio rīta agrumā varētu ziņot, kad pārbrauks zvejnieki, un arī sociālos tīklus varētu izmantot,” spriedis Rimeiķis.

Klaipēdas mērs Vītauts Grubļausks atzinis, ka apsveicama ir jebkāda iniciatīva, kas var dot taustāmus augļus.

“Protams, zivju tirgošana tieši no laivām ir romantiska, taču pastāv realitāte – ir jābūt pastāvīgam pieprasījumam un piedāvājumam. Klaipēdā pie Pils tilta tāda tirgošanās jau ir bijusi, bet tā īsti neattaisnojās. Es esmu par to, lai trīs pašvaldības un zvejnieki apvienotu spēkus un kompleksi atdzīvinātu šādu darbību,” viņš sacījis.

Pievienot komentāru