Laukos
Politika

Lietuvas premjers uzaicinās vēl divpadsmit lielus Eiropas veikalu tīklus investēt Lietuvā 0


“Lidl” veikals Lietuvā.
“Lidl” veikals Lietuvā.
Foto – LETA/BNS

Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis trešdien paziņojis, ka plāno uzaicināt divpadsmit lielus Eiropas veikalu tīklus investēt Lietuvā.

“Šonedēļ parakstīšu aicinājumu divpadsmit lieliem investoriem Eiropas Savienības (ES) valstīs, kuriem ir tirdzniecības tīkli, mudinot viņus investēt Lietuvā, jo šobrīd valdības lēmumi ļauj investēt ar drošiem nosacījumiem un labu atdevi,” viņš sacījis pēc tikšanās ar lielo Lietuvas tirdzniecības centru vadītājiem.

Kā liecina portāla “Retail-index.com” dati, lielākie mazumtirgotāji Eiropā ir Vācijas “Schwarzx”, Francijas “Carrefour” un Lielbritānijas “Tesco”. Tālāk seko Vācijas “Aldi”, “Metro”, “Edeka”, “MediaMarkt” un “Rewe”, Francijas “E.Leclerc”, “Auchan” un ITM, Lielbritānijas “Sainsbury” un “Morrisons”, ASV “Walmart” un Šveices “Migros”.

Pagājušajā nedēļā Skvernelis, tiekoties ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, uzaicinājumu ienākt Lietuvā jau izteica Vācijas veikalu tīklam “Kaufland” .

Lietuvā kopš 2016.gada darbojas Vācijas veikalu tīkls “Lidl”. “Kaufland” un “Lidl” tīklus pārvalda viena Vācijas mazumtirdzniecības uzņēmumu grupa – “Schwarz Gruppe”.

Skvernelis arī solījis atbalstīt mazo uzņēmējdarbību, veicināt konkurenci tirdzniecības jomā un stabilizēt cenu pieaugumu. Premjers norādījis, ka nepiekrīt tirgotāju apgalvojumiem, ka Lietuva ir viszemāko cenu valsts.

“Mūsu vienīgais mērķis ir panākt, lai pieaugošie iedzīvotāju ieņēmumi paliktu pašu iedzīvotāju rokās, nevis nonāktu pie tiem, kuri mēģina palielināt savu peļņas daļu,” viņš piebildis.

Kā sacījusi “Maxima LT” vadītāja Kristīna Meide, šai veikalu tīklā cenas kopš eiro ieviešanas Lietuvā pieaugušas par 4,2%, bet saskaņā ar ES statistikas biroja “Eurostat” datiem pēdējo četru gadu laikā cenas augušas par 5,3%.

“Lielākais, ko varu apsolīt, ir gādāt, lai cenu pārmaiņas tuvākajā laikā būtu minimālas, un darīt visu, lai pircējs var atrast labas cenas,” viņa piebildusi.

Premjers arī norādījis, ka valdība neatsakās no plāniem ierobežot veikalu darba laiku svētdienās un svētku dienās, tomēr atstāt iespēju šai laikā strādāt mazajiem veikaliem un ģimenes uzņēmumiem.

Valdība apsver iespēju izveidot publisku platformu, kurā tiktu norādītas pārtikas ražotāju un piegādātāju cenas, kā arī ideju ļaut saņemt iedzīvotāju ieņēmuma nodokļa atvieglojumus, pērkot pārtiku mazajos veikalos.

LA.lv