Latvijā, Politika

LLKC: Bijis mēģinājums ietekmēt Latvijas lauksaimnieku aptaujas par ES Kopējo lauksaimniecības politiku rezultātus

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC) nolēmis neizvērtēt 573 no kopumā 1698 Latvijas lauksaimnieku un lauku uzņēmēju aizpildītajām anketām ar viedokļiem par Eiropas Komisijas (EK) piedāvājumu Eiropas Savienības (ES) Kopējas lauksaimniecības politikai pēc 2020.gada, jo tās aizpildītas no vienas IP adreses un visās sniegtas identiskas atbildes, kas liecina par vēlmi ietekmēt aptaujas rezultātus, informēja LLKC.

LLKC norāda, ja minētās 573 anketas ietvertas rezultātu apkopojumā, tas mainītu respondentu vecuma struktūru, statistiku par saimniecību atrašanās vietu un to lielumu. Atbilstoši šīm anketām ievērojami pieauga atbilžu skaits par nepieciešamību noteikt lielākus atbalsta griestus vienai saimniecībai – divu miljonu eiro apmērā, vairāk parādījās arī balsis par atbalsta nepieciešamību aktīvajiem (lielajiem) lauksaimniekiem.

Izvērtējot pārējās 1118 no 1698 aizpildītajām anketām, noskaidrots, ka respondenti primāri vēlētos labas kvalitātes ceļus reģionos, kas veicinātu uzņēmējdarbību, lielāku atbalstu mazajām saimniecībām un vēl vairāk teorētisku un praktisku apmācību, kas saimniekošanā ļautu izmantot mūsdienīgākas tehnoloģijas.

“Paldies visiem lauksaimniekiem, kuri pauda savu viedokli, ar to apliecinot, ka viņiem nav vienaldzīga Latvijas lauku teritoriju attīstības nākotne. Tik liela aktivitāte no lauksaimnieku puses mūsu praksē ir pieredzēta pirmo reizi! Paldies Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomei (LOSP), Latvijas Zemnieku federācijai (LZF), Latvijas Biškopības biedrībai, Jauno Zemnieku klubam un Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijai, “Forum”, Latvijas Pašvaldību savienībai par konstruktīvo sadarbību un palīdzību saimnieku iesaistē,” teica LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.

Jau ziņots, ka Latvijas lauksaimniekiem un lauku uzņēmējiem līdz šā gada 10.jūlijam bija iespējas izteikt viedokli par EK piedāvājumu ES Kopējas lauksaimniecības politikai pēc 2020.gada, aizpildot anketu, kurā ir 21 jautājums ar atbilžu variantiem.

EK 1.jūnijā publicēja priekšlikumus par valstīm iedalīto Kopējās lauksaimniecības politikas finansējumu nākamajā ES daudzgadu budžetā, Latvijai šajā politikas jomā atvēlot 3,042 miljardus eiro.

ZM informēja, ka EK priekšlikumi paredz, ka nākamajā plānošanas periodā Kopējās lauksaimniecības politikas lauku attīstībai dalībvalstīm paredzētais finansējums samazināsies par 15% salīdzinājumā ar 2014.-2020. gadu, savukārt tiešo maksājumu kopējais samazinājums ES būs 3,9%. Regulas priekšlikums paredz, ka tiešmaksājumos Latvija saņemtu 2,27 miljardus eiro, tikmēr 2014.-2020.gada perioda regulās minētajās aploksnēs Latvijai bija paredzēti 1,7 miljardi eiro. Tiešo maksājumu apjoms nesamazināsies tikai dažām dalībvalstīm, tajā skaitā Latvijai. Latvijai EK paredz ļoti minimālu tiešo maksājumu pieaugumu līdz 202 eiro par hektāru 2026. gadā.

Tikmēr atbalsta samazinājums ES lauku attīstībai laika posmā no 2021. līdz 2027.gadam par 15% Latvijai nozīmē to, ka nākamajā plānošanas periodā Latvijai Lauku attīstības programmas pasākumu īstenošanai paredzētais ES finansējums būs par 147 miljoniem eiro mazāks nekā šajā plānošanas periodā, proti, Lauku attīstības programmas pasākumu īstenošanai Latvijai paredzētais ES finansējums būtu 0,82 miljardi eiro.

EK skaidro, ka ES Kopējās lauksaimniecības politikas budžets 2021.-2027.gada periodā būs 365 miljardi eiro, kas apliecinot, ka Kopējā lauksaimniecības politika joprojām ir nākotnes vajadzībām piemērota politika, joprojām sniedz atbalstu lauksaimniekiem un lauku kopienām, nodrošina, ka ES lauksaimniecības attīstība ir ilgtspējīga, un atspoguļo ES mērķus vides un klimata jomā.

4 Komentāri

  1. Katrs zemnieks kas aizpildīja kaut vai vienu anketu ir mēģinājis ietekmēt kopējo rezlutātu. Cimermaņa kungs, tā saucas demokrātijā un brīva viedokļa paušana!

  2. Kaut kas īsti nerullē. IP adrese vairākiem klientiem var būt vienāda, ja ir viens interneta pakalpojumu sniedzējs. Tie iemesli kādēļ parādās viena un tā pati IP adrese var būt dažādi. Tā tad, aptauja tiek atzīta par nenotikušu un nekas nemainīsies. Arī turpāk visu maksājumu lauvas tiesu saņems daži % lielsaimnieku.

    1. Te ir runa par vairāk nekā 500 identiski vienādi aizpildītām anketām no vienas IP adreses. Kā noprotams no teksta, tad tās anketas pildītas lielsaimnieku interesēs.

Pievienot komentāru