Meži, Mežsaimniecība

LMĪB: No meža apsaimniekošanas viedokļa šis gads ir bijis grūts

No meža apsaimniekošanas viedokļa šis gads ir bijis grūts, aģentūrai LETA, komentējot 2017.gadu meža īpašnieku vērtējumā, atzina Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

“No meža apsaimniekošanas viedokļa šis gads ir bijis krietni grūtāks [nekā iepriekšējais]. Laika apstākļi traucēja veikt meža apsaimniekošanu. Ja visu laiku līst, mežā strādāt ir ļoti grūti un sarežģīti. Laika apstākļu ietekmē šis gads ir uzskatāms par grūtu, īpaši, ņemot vērā to, kas rudenī notika,” sacīja Muižnieks.

Viņš piebilda, ka ir vairāki notikumi, par kuriem ir gandarījums. Gads vērtējams pozitīvi saistībā ar meža īpašniekiem pieejamo Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu neproduktīvo audžu nomaiņai un jaunaudžu kopšanai, ko tie aktīvi izmanto. “Esam vieni no pirmrindniekiem Eiropā, raugoties no tā, cik aktīvi meža īpašnieki iesaistās pieejamajos atbalsta pasākumos. Mēs jau būsim izmantojuši gandrīz visus līdz 2020.gadam pieejamos līdzekļus no atbalsta jaunaudžu kopšanai un neproduktīvo audžu nomaiņai. Meža īpašnieku aktivitāte ir liela, kas nozīmē, ka aizvien vairāk cilvēku ir kļuvuši par patiesiem meža saimniekiem un domā, kā labāk apsaimniekot mežu, lai nākotnē mežs būtu produktīvāks,” teica Muižnieks.

Muižnieks piebilda, ka minētajos ES fondu atbalsta pasākumos meža īpašniekiem bija iespēja pretendēt uz ES atbalstu, lai veicot jaunaudžu kopšanu veidotu kvalitatīvākas, produktīvākas audzes, nomainītu pāraugušās baltalkšņu un blīgznu audzes pret jaunām saimnieciski vērtīgāku koku sugu audzēm.

Tāpat, pēc viņa teiktā, gandarījumu radījis nozares organizāciju ieguldītais darbs valdības un deputātu pārliecināšanā par to, ka nevajag paaugstināt iedzīvotāju ienākuma (IIN) likmi privātajiem meža īpašniekiem, kuri pārdod koksni no sava meža. Muižnieks uzsvēra, ka, palielinot IIN, tiktu apdraudēta pašreiz labi strādājošā nodokļu sistēma, kuras rezultātā meža īpašnieki pēdējos gados izvēlas nomaksāt nodokļus un skaidras naudas darījumi koksnes tirdzniecībā ir kļuvuši krietni mazāk nekā tas bija pirms gadiem pieciem, pozitīvi ietekmējot visu nozari, jo godīgi strādājoši uzņēmumi saglabā konkurētspēju saglabā. Minētie nozares argumenti tika uzklausīti un IIN likme netika paaugstināta.

Vienlaikus Muižnieks piebilda, ka slikto laika apstākļu dēļ meža ceļi vairākos reģionos ir kļuvuši neizbraucami, apaļkoksni ir grūti sagādāt un tās cenas ir ievērojami kāpušās. Cenu kāpums radies laika apstākļu un citu faktoru sakritību dēļ, kā piemēram, saistībā ar pieprasījuma pieaugumu pēc koksnes granulām, ko veicināja vēsais pavasaris Eiropā, tukšojot granulu krājumus noliktavās un Baltkrievijas lēmums ierobežot apaļo kokmateriālu importu no šīs valsts. “Koksnes tirgū cenas ir augušas, bet mēs saprotam, ka tas lielā mērā ir slikto laika apstākļu dēļ. Protams, tiem meža īpašniekiem, kuriem meža novietojums ļauj veikt saimniecisko darbību, cenas ir ļoti patīkamas,” sacīja Muižnieks.

Pēc viņa teiktā, kopumā iepriekš minētā situācija tomēr vairāk vērtējama negatīvi, jo, šādiem laika apstākļiem turpinoties, arvien vairāk tiek bojāta meža infrastruktūra, mežos veidojas dziļas risas, tiek izskaloti ceļi un caurtekas. Pēc viņa teiktā, arī klimatiskie apstākļi pēdējos gados parāda, ka nākotnē vēl vairāk ir jādomā par meliorācijas sistēmu renovāciju un rekonstrukciju mežos un lauksaimniecības zemē. “Ir jādomā, kā sakārtot meliorācijas sistēmu ne tikai konkrētajā īpašumā, bet jāsakārto visa saistītā sistēma, jo kāda jēga ieguldīt darbu un naudu meliorācijas sistēmas augštecē, ja lejtece sakārtota netiek un ūdenim tāpat nav kur palikt?” retoriski vaicāja Muižnieks.

Latvijas Meža īpašnieku biedrība apvieno gan lielos un mazos privātos meža īpašniekus, gan komercsabiedrības, gan pašvaldības, kuru īpašumā vai tiesiskajā valdījumā atrodas mežs.

Pievienot komentāru