Latvijā, Politika

Lopkopjiem ik mēnesi būs jāinformē par liellopu bioprodukta realizēto apjomu

Neraugoties uz lauksaimnieku bažām par papildu administratīvo slogu un izmaksām, bioproduktu realizētājiem, katru mēnesi elektroniski būs jāsniedz Lauksaimniecības datu centrā (LDC) informāciju par iepriekšējā mēnesī realizēto liellopu vaislinieku bioprodukta apjomu.

To paredz valdības šodien apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par veterinārajām prasībām lauksaimniecības dzīvnieku bioprodukta apritei Latvijā un mākslīgās apsēklošanas pakalpojumu sniedzēju aprīkojumu.

Zemkopības ministrija (ZM) projekta anotācijā norāda, ka grozījumi skar tikai tos komersantus, kuri sagatavo, uzglabā un pārdod liellopu vaislas materiālu, neradot jaunas tiesības un pienākumus un neradot papildu administratīvās izmaksas. Līdz šim LDC datu paziņošanas sistēmā informāciju sniedza tikai personas, kuras veic lauksaimniecības dzīvnieku mākslīgo apsēklošanu. Komersantiem, kuri bioproduktu iepērk, uzglabā un realizē, šāda informācija nebija jāsniedz. Taču turpmāk, izmantojot esošo LDC elektroniskās paziņošanas sistēmu, datubāzē papildus būs jāreģistrē arī komersanta, kurš realizē bioproduktu, sniegtā informācija par pārdoto bioproduktu, tā apmēriem un pircējiem.

ZM norāda, ka komersanti, sākot no 2018.gada 1.jūnija, katru mēnesi elektroniski sniegs LDC informāciju par iepriekšējā mēnesī realizēto vaislinieku bioprodukta apjomu fiziskām un juridiskām personām. Elektroniskās uzraudzības sistēmas datus bioprodukta aprites uzraudzības nodrošināšanai varēs izmantot Pārtikas un veterinārais dienests.

Valdība attiecīgos MK noteikumus apstiprināja, neraugoties uz nozares asociāciju iebildumiem pret tiem.

Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija norādīja, ka buļļu spermas veterināro izsekojamību nav pamata dubultot, jo dēļ neizsekotas spermas liellopu slimību masveida uzliesmojumi nav novēroti. Tāpat neesot skaidrs, vai LDC ir pietiekams skaits kvalificētu speciālistu, kuri pēc datubāzes spēs noteikt veterināro slimību izplatības riskus. Nav arī skaidrs, vai slimību izplatības risku analīze tikai pēc datubāzes būs efektīva. Arī no Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likuma neizriet nepieciešamība kontrolēt spermas aprites un mākslīgās apsēklošanas tehniķu darbu, līdz ar to šis ģenētiskās kvalitātes kontroļu mehānisms izstrādāts bez deleģējuma no likuma. Tāpat bažas radot plāni kontroles sistēmu piemērot bez izņēmuma visos ganāmpulkos, tā nepamatoti skarot arī tos ganāmpulkus, kas neīsteno nevienu audzēšanas programmu.

Arī SIA “Vidzemes veterinārā servisa” pārstāvji norādīja, ka pašlaik elektroniskā formātā netiek saglabāts neviens fails, kas saturētu tikai grozījumu projektā paredzēto informāciju, un šāds fails būs jāsagatavo atsevišķi, līdz ar to “Vidzemes veterinārajam servisam” kā komersantam radīsies papildu administratīvais slogs.

Biedrībā “Zemnieku saeima” norādīja, ka joprojām nav saņemts apstiprinājums, ka šo noteikumu projekta grozījumos netiks uzlikts papildu administratīvais slogs lauksaimniekiem.

“ZM ierēdņu mutiski un rakstiski sniegtās atbildes uz uzdotajiem jautājumiem nav pastāvīgas un ierēdņu ieskatā nav saistošas, sekojoši nav nekādas paļāvības arī uz grozījumu projekta anotācijā nepārprotami norādīto, ka noteikuma projektā ietvertais regulējums neparedz papildu administratīvo slogu,” norādīja biedrībā.

Grozījumi MK noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

1 komentārs

  1. Interesants virsraksts. Neatbilstošs tekstam. Ir taču skaidri norādīts, ka papildus atskaites jāsniedz komersantiem, kas bioproduktu realizē, nevis lopkopjiem. Neredzu problēmu no pavadzīmēm izvilkt, cik un kāds bioprodukts realizēts. Manuprāt, tas ir pašsaprotami, ka pārdod konkrēti identificējamu vaislas materiālu, nevis spermu 1,5 litru tilpumā, ne? Un tad mēs redzēsim, ka sēklotājai Mildai ir pārdotas 10 porcijas buļļa Brekša spermas un attiecīgi, nākamajā gadā no Mildas apsēklotajām govīm mēs varam gaidīt ~10 Brekša bērnus, nevis 25 vai 38, vai 73…

Pievienot komentāru