Bizness, Finanses

LOSP: enerģētikas jomā mazi griezieni nelīdz, jākārto kompleksi

Ceturtdien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) enerģētikas jautājumu darba grupā galvenais jautājums bija par steigā izsūtītajiem Ekonomikas ministrijas (EM) atbildībā esošajiem grozījumiem Ministru kabineta 2009.gada 10.marta noteikumos Nr.221 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā”, kuru redakciju LOSP neatbalsta, informē organizācija.

LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs uzskata, ka “šāda apjomīga un nozīmīga dokumenta saskaņošana starpposmā starp Ziemassvētkiem un Jaunā gada brīvdienām, nav nopietns solis, kas vēl vairāk liek satraukties mūsu ekspertiem, par šādas rīcības mērķiem – virzīt noteikumu grozījumus sasteigti, bez pienācīgas izvērtēšanas, t.sk. ar lauksaimniekiem, kuri ir lielākie biomasas un atkritumu koģenerācijā ražotās elektroenerģijas piegādātāji.”

“LOSP uzsver, ka atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas (AER) attīstība no atjaunojamiem energoresursiem ir veicināma, ko atzīst gan Eiropas Parlaments, gan Enerģētiskā savienība, aicinot samazināt administratīvos šķēršļus enerģijas pašražošanas jaudu palielināšanā, vienkāršojot atļauju piešķiršanas procedūras, bet pēdējo gadu laikā mūsu valsts īstenotās likumdošanas aktu izmaiņas ir vērstas uz atjaunojamās enerģijas nozares uzņēmumu darbības ierobežošanu un nosacījumu pasliktināšanu, kas turklāt notiek haotiski un neprognozējami. Kā norāda LOSP dalīborganizācija biedrība „Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija” – šie konkrētie grozījumi acīmredzot ir vērsti uz klaju vēlmi izslēgt maksimāli daudz atjaunojamos resursus izmantojošo koģenerācijas staciju no obligātā iepirkuma,” norāda LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.

Lai sistēmu sakārtotu – novērstu atbalsta mehānisma radītā sloga uz elektroenerģijas lietotājiem pieaugumu un elektroenerģijas ražotājus publiskajā telpā nedēvētu par “krāpniekiem” – noteikumu anotācijās skaidri jānosaka nepieciešamie atbalsta mehānisma sasniegtie rezultatīvie rādītāji Direktīvas 2009/28/EK noteiktā mērķa sasniegšanai:
no AER vai koģenerācijā saražotās elektroenerģijas obligātā iepirkuma īstenošanas un kontroles rezultatīvajiem rādītājiem vismaz uz 2016. gada beigām;
vēl nerealizēto tiesību pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņemt garantēto maksu par uzstādīto elektrisko jaudu analīze un iespējama OIK pieauguma prognoze, šīs tiesības realizējot;
joprojām Latvijā AER atbalsta sistēmas ietvaros tiek atbalstīta fosilo resursu (dabas gāzes) TEC darbība. Ja Ekonomikas ministrija apgalvo, ka atbalsta mehānisma radītais slogs uz elektroenerģijas lietotājiem, jeb OIK ir ar nesamērīgu ietekmi uz elektroenerģijas kopējo cenu, tad tas ir primārais Ekonomikas ministrijas un valdības uzdevums, kas ir jārisina!

LOSP arī atkārtoti uzsver un aicina, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus, dot vismaz viena mēneša periodu noteikumu projekta pienācīgai izvērtēšanai, jo sasteigtai grozījumu pieņemšanai nav nekāda pamata. Tāpat EM nodrošināt maksimālu OIK, pieslēguma maksu un pārvades izmaksu caurspīdību, publicējot informāciju par iekasēto maksu izlietojumu. Aicina EM izvērtēt OIK diferenciācijas ietekmi, nepieļaujot OIK pieaugumu vidējām un mazām zemnieku saimniecībām.

LOSP aicina, izstrādājot Enerģētikas stratēģiju – pamatnostādnes, par prioritāti uzskatīt patērētāju intereses un to konkurētspējas veicināšanu, kā arī izstrādāt likumu enerģijas ražošanai un izmantošanai pašpatēriņam.
EM tiek mudināta, ņemot vērā ievērojamo saražotās zaļās enerģijas apjomu, t.sk. Daugavas HES kaskādē, nodrošināt tā saucamās elektroenerģijas statistikas tirdzniecību, kā to jau ir veikušas Igaunija un Lietuva, kā arī noteiktā laika periodā pārtraukt OIK maksājumus elektroenerģijas ražošanai dabas gāzes koģenerācijā. Ņemot vērā ministrijas plānoto OIK sistēmas izvērtējuma pētījumu, šādus grozījumus būtu saprātīgi veikt pēc secinājumu saņemšanas, uzsver lauksaimnieku organizācija.
LOSP enerģētikas ekspertu darba grupā piedalījās Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Latvijas atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF), Latvijas bioenerģijas asociācijas (LBA), Latvijas zemnieku federācijas (LZF), Latvijas cūku audzētāju asociācijas (LCAA), Latvijas aitu audzētāju asociācijas (LAAA), Zemnieku saeimas (ZSA) un citu lauksaimnieku organizāciju enerģētikas speciālisti.

1 komentārs

  1. Ekspertu daudz, bet jēgas nekādas. Savā laikā Vācijā un citur Eiropā šīs koģenerācijas stacijas, kas ražoja elektrību no biomasas, tika celtas ar mērķi utilizēt fermu atkritumus un mazināt atmosfēras piesārņojumu. Bet mūsu gudrinieki to visu pārvērta tādā biznesā, lai varētu ilglaicīgi un dāsni slaukt valsti noteiktu cilvēku interesēs. Un tagad ir rezultāts – lai daži desmiti saimniecību iedzīvotos, par elektrības sadārdzinājumu maksā visi iedzīvotāji. Kāpēc vajadzīgi šie biomasas pārstrādes monstri, kas ražo megavatus, kāšot valsts budžetu, ja to vietā varētu ražot kilovatus nelielu saimniecību pašpatēriņam? Ieguvēji būtu gan nelielās lauku saimniecības, gan vide. Aprēķini rāda, ka jau no 10 govju ganāmpulka var saražot 800 – 1000 kubikmetri biogāzes gadā, kas pilnībā sedz šādas nelielas saimniecības vajadzības pēc elektrības, gāzes un siltuma. OIK ir dažu interešu grupu biznesa plāns, nekas vairāk!

Pievienot komentāru