NVO, Politika

LOSP: Lauksaimnieki atbalsta nodokļu reformas tālāku virzību

Izstrādājot grozījumus “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (UIN) un “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN), Finanšu ministrija ņēmusi vērā būtiskākos lauksaimnieku iebildumus un izpratusi lauksaimnieku situāciju, konkurētspēju Latvijā un Eiropas Savienībā (ES), portālam laukos.lv atzina Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē (LOSP).

LOSP norāda, ka visu nodokļu reformas izstrādes laiku līdzdarbojusies politikas izstrādē un nav mēģinājusi to risināt publiskajā telpā. LOSP dalīborganizāciju finansisti un ekonomisti analizējuši plānoto nodokļu izmaiņu ietekmi uz laukos strādājošo un darba devēju labklājību, līdz ar to LOSP kopumā atbalsta sagatavotos grozījumus, tomēr pastāv uz dažiem apsektiem, kurus nevajadzētu mainīt.

“LOSP joprojām  pastāv uz to, ka lauksaimniekiem kā IIN maksātājiem tiek saglabāti atvieglojumi, paredzot, ka līdz 2023.gadam ar IIN apliekamajā ienākumā neiekļaus summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Tāpat līdz 2023.gadam paredzēts pagarināt atvieglojumu, kas dod iespēju zemes pārdevējam, kurš zemi pārdod lauksaimniekam, nemaksāt IIN, kā arī IIN režīmā tiek saglabāta esošā IIN likme 10% un esošā IIN aprēķināšanas kārtība zemes nomas darījumiem,” uzsvēra LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

“Protams, esam gandarīti, ka šīs sadarbības laikā  lauksaimniekiem izveidojies visnotaļ konstruktīvs dialogs ar premjera komandu. Pašlaik mēs jūtam valdības atbalstu lauksaimnieku uzņēmējdarbībai un ceram, ka arī rezultāti neizpaliks”, atzina E.Treibergs.
 
Savukārt LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis norādīja, ka UIN un IIN likumprojektos veiktās izmaiņas stimulēs uzrādīt patiesos ražošanas apjomus, atbalstot  valsts un ES maksājumu saņēmējus pēc saražotajiem apjomiem no katra hektāra.

“Tomēr neatbalstām vēlmi tik strauji palielināt minimālo algu līdz 430 eiro mēnesī. Strikti paliekam pie ieteikuma ar IIN neapliekamo darba algas daļu palielināt līdz 300 eiro mēnesī. Neapliekamā minimuma palielināšana ļautu darbiniekam saņemt lielāku algu uz rokas, neradot papildus izmaksas darba devējam,” skaidroja Vilnītis.

Laukos uzņēmēju maksātspēja nav tik liela kā pilsētās, liela daļa darbu ir sezonas rakstura, būtisks darbaspēka pieprasījuma pārsvars ir mazkvalificētiem darbiem, tālab LOSP pastāv uz to, ka nodokļu reformas pilnveidošanas gaitā minimālā darba alga valstī pagaidām jāsaglabā 380 eiro līmenī, to palielinot pakāpeniski. Arī pēc Valsts ieņēmumu dienesta aprēķiniem 40% strādājošo nodokļu maksātāju ir minimālās algas vai zem minimālās algas saņēmēju, kas spilgti iezīmējot kopējo situāciju valstī.

LOSP apvieno 59 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un pārstāv vairāk kā 14 200 ražojošo lauksaimnieku.

2 Komentāri

  1. Izlasot rakstu rodas iespaids, ka LOSP gatavojas pielikt punktu visām mazajām saimniecībām- “atbalstot valsts un ES maksājumu saņēmējus pēc saražotajiem apjomiem no katra hektāra”. Neviena mazā saimniecība nevar saražot tik pat daudz , teiksim, graudu t/ha kā lielsaimniecība, kurai ir modernākās tehnoloģijas un tieks sētas dažādas graudaugu kūltūras. Ja lielsaimniecība audzē kviešus, pupas, rapsi, rudzus, miežus un izmanto precīzās izsējas, navigāzijas utt., tad viņiem pat sliktā gadā kāds bija 2016 ir iespēja saražot daudz. Mazais zemnieks vai saimnieks ar 50ha nevarēs atļauties iegādāties visas šīs jaunās, viņam nebūs arī ekonomiski izdevīgi savos ha sēt 5 dažāds kūltūras. Ja sliktā gadā viņa, kāda no kultūram neizaugs bet no otras viņš nokuls maz, tad viņam pēc jaunā piedāvājuma, attiecīgi arī būs mazs valsts atbalsts. Uzskatu, ka tieši mazās saimniecība ir vairāk jāatbalsta, lai cilvēki, sevišķi jauni, atgriežas laukos. Es apbrīnoju Somus, tās mazās saimniecibas ir tik pašpietiekamas un var pat atļauties iegādāties arī jaunu tehniku bet mūsējiem tas nespīd.

    1. Varētu padomāt, ka lielajām saimniecībām “gudrās” tehnoloģijas kāds dāvina. Paiet vairāki gadi kamēr tās atmaksājas, kamēr pilnvērtīgi ievieš un apmāca personālu, tikmēr produkcijas pašizmaksa ir būtiski augstāka kā mazajam zemniekam bez tehnoloģijām, ar vecu traktoru, bez simtos tūkstošos mērāma kredīta. Kā saka, ko vinnē uz ogām, to zaudē uz sēnēm. Vienkārši ir cilvēki, kam patīk riskēt, bet citiem nē. Otrie apbrīno somus un sapņo, ka klasiskajā graudaudzēšanas vai piena lopkopības nozarē, kur zemes hektārs maksā no 2000-10000 EUR un govs virs 1000, varēs ienākt jauni spēlētāji bez nopietnas finansiālas aizmugures.

Pievienot komentāru