Laukos
Politika

LOSP: Pēc diviem neražas gadiem lauksaimnieki šogad beidzot varēs “ievilkt elpu”0

Foto – Dainis Bušmanis

Pēc diviem neražas gadiem lauksaimnieki šogad beidzot varēs “ievilkt elpu”, jo ne tikai labības, bet arī uz augļu un ogu ražas solās būt labas, sacīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

“Pēc diviem neražas gadiem, izskatās, ka raža tiešām būs laba. Turklāt tas neattiecas tikai uz labību, bet arī uz augļiem un ogām. Lauksaimnieki beidzot varēs “ievilkt elpu”,” teica Treibergs.

Vienlaikus viņš piebilda, ka reģionos situācija var atšķirties, piemēram, vienā saimniecībā ražas ir labas, citā ne tik ļoti. Diezgan daudzi sūdzas arī par to, ka labība šogad ir sakritusi veldrē, tādēļ vietām būs ražas zudumi. Tomēr tehniski iespējams novākt arī veldrē sakritušu labību. “Kopumā, ja šis gads ražas ziņā nebūs ļoti labs, tad būs vismaz vidējs. Tas ir ļoti svarīgi, jo neviens zemnieks kataklizmas nespēj izturēt trīs gadus pēc kārtas,” rezumēja LOSP vadītājs.

Viņš gan atzina, ka joprojām zemas ir piena iepirkuma cenas Latvijā. Piena uzpircēji piena ražotājiem joprojām piedāvā zemāku cenu nekā citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, lai varētu gūt peļņu, bet pašiem zemniekiem nav savu pārstrādes uzņēmumu.

Treibergs kā lielākos nozares izaicinājumus norādīja turpmākās diskusijas par kopīgo Eiropas lauksaimniecības politiku, par ko nozares nevalstiskajām organizācijām šogad septembrī jāsagatavo kopsavilkums. Nozaru pārstāvjiem būs jāsanāk kopā, lai diskutētu par finansējuma sadalīšanu. “Vajadzību, projektu un mērķu ir daudz, taču mūsu uzdevums ir visiem kopīgi pieņemt lēmumu, kam tieši šo naudu novirzīt, lai tas nestu kopēju labumu lauksaimniecības nozarei un arī valstij kopumā. Ir skaidrs, ka katram ir kādas vajadzības, taču finansējums ir tik, cik ir, tādēļ lēmumiem ir jābūt pārdomātiem,” uzsvēra Treibergs.

Komentējot līdzšinējo sarunu procesu par nākamo Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu, viņš teica, ka uz to raugās ļoti optimistiski. “Esam to četru valstu vidū, kurām nav tiešmaksājumu samazinājuma, bet ir diezgan ievērojams palielinājums. (..) Svarīgs ir finansējums arī lauku attīstībai, un būtu ļoti labi to saglabāt esošajā apmērā. Taču redzēsim, kā tas izdosies,” sacīja Treibergs.

Vienlaikus viņš pieļāva, ka korekcijas ieviesīs “Brexit” un iespējams līdzšinējais Eiropas Komisijas un par lauksaimniecības nozari atbildīgā komisāra piedāvājums tiks pārskatīts. Tādēļ Latvijas lauksaimniekiem ļoti aktīvi jādarbojas visās Eiropas darba grupās un jāpauž savs viedoklis. Latvijas lauksaimnieku mērķis panākt vidējo tiešmaksājumu līmeni Eiropas Savienībā viņa ieskatā ir reāls.

LOSP apvieno 58 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk kā 14 200 ražojošo lauksaimnieku.

LA.lv
AP
Anita Pirktiņa
Laukos
Grasbergs: Zemnieku atkarība no subsīdijām ir jāmazina
1 diena
LE
LETA
Laukos
Kurzemē un Vidzemē rīko “Kazu dienas 2019”
1 diena
LE
LETA
Laukos
“Ādažu Čipsu” ražotnes automatizācijā šogad investēti 1,2 miljoni eiro
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
Latvijā turpina samazināties ārstu skaits. Sasniegts zemākais līmenis pēdējo sešu gadu laikā 3
2 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
Latviešu galda spēļu uzņēmums “Brain Games” nopērk lietuviešu partneri
2 stundas
LA
LA.LV
Sports
Latvijas basketbola kadetes EČ sīvā cīņā zaudē beļģietēm
2 stundas
JL
Juris Lorencs
Latvijā
Juris Lorencs: Neatkarīgās Latvijas karte, kas sevī slēpa divus negaidītus atklājumus
1 stunda
VK
Vita Krauja
Kultūra
Kad tētis ir Loranga. Saruna ar komponistu Edgaru Mākenu un režisoru Ģirtu Šoli
1 stunda