Latvijā, Politika

Maina meliorācijas atbalsta nosacījumus. Kā interesēs?

Vairāki hidromeliorācijas nozares eksperti apšauba Zemkopības ministrijas (ZM) virzīto labojumu MK noteikumos nr. 600 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” piešķiršanas kārtība” lietderību attiecībā uz meliorācijas darbiem visu zemnieku lauksaimniecības zemju sakārtošanai un stabilas ražošanas nodrošināšanai.

Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos astoņdesmitajos gados būvētās drenu sistēmas ir kalpojušas daudzus gadus un prasa nopietnu atjaunošanu daudzos objektos. Zemkopības ministrija drenu sistēmu atjaunošanai turpmāk rosina atcelt atbalstu vai arī atstāt to ar 20% lielu intensitāti. Turklāt labojumi ir izdevīgi lielajām saimniecībām, uzskata Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC).

No attiecināmajām izmaksām izslēgta drenu sistēmu pārbūve
ZM Lauku attīstības departamenta Lauku attīstības fonda atbalsta nodaļas vecākā referente Sandra Strēle nepieciešamību labot MK noteikumus, izslēdzot no tiem atbalstu vairākām attiecināmo izmaksu pozīcijām, skaidroja ar to, ka līdz plānošanas perioda beigām no 49 miljoniem eiro ir atlikuši vien 13,5 milj. eiro.

S. Strēle vērš uzmanību – izslēdzot no attiecināmajām izmaksām drenu sistēmas pārbūves un atjaunošanas izmaksas, varēs atlikušo finansējuma daļu virzīt meliorācijas grāvju atjaunošanai un pārbūvei, kas ir primāri svarīgāka. Turklāt šāda pieeja ļaušot atbalstīt lielāku pretendentu skaitu, jo, izslēdzot drenu sistēmas izmaksas, projekti tiks iesniegti ar mazākām attiecināmajām izmaksām (ja apstiprinātajos projektos ir lielākas attiecināmās izmaksas, tad finansējuma pietiek mazākam pretendentu skaitam, un otrādi).

Tikmēr LLKC eksperts Ivars Kalnītis un citi nozares eksperti uzsver – gatavotie labojumi, kas šāgada 28. jūnijā izsludināti valsts sekretāru sanāksmē, nav saskaņoti ar meliorācijas nozares ekspertiem, nav kvalitatīvi sagatavoti. Tie ir izdevīgi vien lielajām lauku saimniecībām un īpaši – pašvaldībām, kas no zemnieku skatījuma un arī no sludinātās valsts politikas viedokļa nav pareizi.

“Grozījumu pamatojumam, ka “meliorācijas grāvju atjaunošana un pārbūve ir primāri svarīgāka” nosusināšanas sistēmas darbībai, no meliorācijas teorētiskajiem pamatiem nav īsta pamatojuma. Ja zemnieks savu novad­grāvja posmu ir iztīrījis un iztekas, drenu sistēmu sakārtojis darbībai, tad tā arī darbosies – tikai pavasarī zem neliela spiediena. Noteicošās gan ir valsts nozīmes promtekas, kurām ir jānodrošina ūdens aizvadīšana bez apkārtējo platību applūšanas. Valsts nozīmes promteku sakārtošana ir iespējama tāpēc, ka valsts atbalsts šo darbu veikšanai ir nodrošināts. Grūti saprast, kāpēc atbildīgiem speciālistiem jāvērtē zemju nosusināšanas sistēmas darbība, ja viņiem nav profesionālas pieredzes,” teic I. Kalnītis.

Viņam iebilst biedrības Zemnieku saeima eksperts Mārtiņš Trons: “Ņemot vērā, ka finansējuma meliorācijas projektiem ir atlicis visai maz, Zemkopības ministrija ir iecerējusi nākamajā projektu iesniegšanās kārtā atbalstīt tikai viena īpašnieka koplietošanas un pašvaldību meliorācijas grāvju rekonstrukciju. Te gan nevar teikt, ka šāds lēmums nāk par labu kādai lauksaimnieku grupai. Būtu jāvadās pēc loģikas – ja nav sakārtoti meliorācijas grāvji, tad nav īpaši lielas jēgas ieguldīt naudu drenāžu izbūvē, ja ūdens tāpat netiek projām.”

Ieguldītie līdzekļi neatmaksāsies
I. Kalnītis uzsver, ka, ticot valsts politikas ilgtspējībai, lauksaimnieki un iespējamie pakalpojumu sniedzēji meliorācijas, tostarp drenāžas pārbūves un atjaunošanas darbu, veikšanai ieguldīja līdzekļus dažādas tehnikas pirkumiem. Samazinoties drenāžas sistēmu pārbūves finansējumam un apjomiem, pirktās tehnikas vienības neatmaksāsies un būs jāpārdod (izņemot lielo zemes īpašnieku saimniecības). Jau pērn apstiprinātie labojumi MK noteikumos nr. 575 lauksaimniekiem un pakalpojumu sniedzējiem, īstenojot drenu sistēmu pārbūves un atjaunošanas darbus projekta ietvaros, kļuva samērā neizdevīgi šādu iemeslu dēļ:
– drenu sistēmas ar virszemes ūdens uztvērēju (VŪU) pārbūves un atjaunošanas būvdarbu veidu izmaksas, kas attiecinātas uz drenāžas viena metra izmaksām 6 eiro/m, ir zem darbu pašizmaksas vairākos meliorācijas projektos, nedomājot par iespējamu minimālo peļņu. Nepieciešama darbu izcenojumu kalkulācija, vērtējot iespējamo darbu izpildes sadārdzinājumu;
– atbalsta intensitātes samazināšana no maksimāli iespējamās intensitātes 80% līdz maksimāli iespējamajiem 60% noveda pie mazo un vidējo saimniecību nespējas segt nepieciešamo līdzfinansējumu un nepieciešamības gadījumā labot drenu sistēmu bojājumus ilgtermiņā par saviem finanšu līdzekļiem.

I. Kalnītis ir pārliecināts – redzot lielo pieprasījumu pēc meliorācijas pārbūves projektiem, labojumi MK noteikumos bija jāveic daudz agrāk. “Gan būvnieki, gan arī projektētāji bija ieinteresēti un gatavoja zemniekiem iespējami dārgus projektus. Nebija profesionāļu, kas tos pārbaudītu. Varēja ietaupīt naudu, veicot veco drenāžas sistēmu pārbūvi atbilstoši labai objekta tehniskai ekspertīzei un ekspertu vērtējumam, nevis lielā apjomā jaunu drenu kolektoru un drenu zaru būvniecību. Atbildīgās valsts iestādes un speciālisti nesagatavoja pietiekami drošus nosacījumus vienmērīgam līdzekļu izlietojumam visam plānojuma periodam, nenoteica pareizus projektu izstrādes un to kvalitātes kontroles pasākumus, lai novērstu atsevišķu negodīgu lauksaimnieku, projektu izstrādātāju un būvnieku finanšu līdzekļu izlietojumu, kas neatbilst reālai situācijai. Rezultāts – samazināti finanšu līdzekļi projekta pēdējām divām kārtām efektīvai meliorācijas sistēmu pārbūvei un atjaunošanai, kā arī dokumentāli nenoformēti pārmetumi zemniekiem, projektētājiem, būvniekiem par nepareizu paaugstinātu finanšu līdzekļu izlietošanu,” tā I. Kalnītis.

Pašvaldību prioritāti novērst nav iespējams
Šāgada 30. jūlijā ZM notika sanāksme, kur vērtēja MK noteikumiem nr. 600 iesniegtos labojumus. Sanāksmē ziņots, ka valsts politika, ko nosaka projektu atlases kritēriji par meliorācijas darbu finansēšanas atbalstu, jau izlemta agrāk un novērst pašvaldību prioritāti nav iespējams.

“Ministrijas ierēdņi skaidroja, ka patlaban nav iespējams novērst arī projektu realizācijas izdevīgumu lielajām zemnieku saimniecībām. Lai projekta attiecināmo izmaksu summa iecerēto grozījumu gadījumā būtu vismaz 10 000 eiro, nepieciešami apmēram 3 km gari atjaunojamie novad­grāvji (tas atkarīgs, protams, no piesērējuma pakāpes). Mazajiem zemniekiem novadgrāvji nav tik gari, vairākiem saimniekiem ir jāveido kopējs projekts. Viņi nav ieinteresēti mesties kopā, vēl 40% no projekta summas ir jāmaksā projektētājam, jāpierāda projekta dzīvotspēja. Nav sadzirdēti arī Latvijas Meliorācijas biedrības ziņojumi atbildīgām Zemkopības ministrijas amatpersonām par grozījumos iestrādātiem noteikumiem attiecībā uz drenu sistēmām, to neatbilstību zemnieku vajadzībām,” atklāj I. Kalnītis. Viņš arī piebilst, ka iepriekš aplūkoto noteikumu gatavošanā bija jūtama dažu nevalstisko organizāciju ietekme, konkrēti, mazos un vidējos zemniekus neaizstāvošo organizāciju ietekme.

“Neviens nespēj pamatot, kāpēc pēdējām divām kārtām palicis ļoti mazs finansējums. Meliorācijas darbiem piešķirtā 50 miljonu eiro finansējuma sadalīšana sešās kārtās liecina par normālu finansējumu katrai kārtai,” pauž meliorācijas eksperts.

Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops augusta numurā

5 Komentāri

  1. Par ko sašutums? Man šķiet loģisks argments – ja nav sakārtoti meliorācijas grāvji, tad nav īpaši lielas jēgas ieguldīt naudu drenāžu izbūvē, ja ūdens tāpat netiek projām.

  2. Kā nekā milzīgas zemes platības ārzemnieku rokās. Arī nauda nāk no ārzemniekiem. Pilnīgi dabīgi naudai jānokļūst ārzemnieku īpašumos. Latvju bauri var pastāvēt pie ratiem un nemeliorēto zemi lēti izpārdot. Viss notiek, kā jau koloniāli atkarīgā valstī pienākas. Vietējiem iedzīvotājiem subsīdijas reizes piecas mazākas, nekā ārzemniekiem piederošās Latvijas zemes apstrādē. Līdz ar to tie ērti spēj segt līdzfinansējumu jebkuram projektam.

  3. Kur naudu liks vai neliks meliorācija, to noteiks lauksaimnieki, nevis kaut kāds LLKC, Kalnītis un melioratoru lobiji! LLKC un Kalnītis būtu labāk skatījušies kā meliorētas zemes visā valstī apmežo….. a te redz nekas viņiem neatlec!

Pievienot komentāru