Piens, Veikalā un tirgū

Maisam gals vaļā – sākas Jāņu siera tirgošanas laiks

Tuvojoties jūnija vidum, kārtējā sezona Jāņu siera tirgošanai uzņem apgriezienus, un veikalu plauktos Jāņu siera rituļi parādās gan dažādā svarā, gan dažādās garšās. Arī dažādās cenās, kuras nosaka ne tikai ražotājs.

Kā novēroja portāls laukos.lv, patlaban veikalu tīklos Jāņu siera cena svārstās no 3.99 eiro līdz 5.90 eiro par vienu kilogramu. Savukārt Rīgas Centrāltirgū pie privātajiem tirgotājiem cena ierasti augstāka – līdz 7-9 eiro par kilogramu mājās sietā siera. Kā vēstīts, Jāņu siera zīmola tiesības šogad ir tikai sešiem ražotājiem – Jāņu sieru pēc Eiropas Komisijas apstiprinātas receptūras ražo kooperatīvs „Straupe”, AS „Valmieras piens”, AS „Lazdonas piensaimnieks”, kooperatīvs „Dundaga”, AS „Rankas piens” un šogad šai grupai pievienojās AS „Jaunpils pienotava”. Līdz ar to pārējiem ražotājiem līdzīgas receptes sieru jātirgo ar citu nosaukumu, ko tirgotāji arī ievēro, sieru pārdodot, piemēram, kā Ķimeņu vai Līgo sieru.

Tikmēr biedrības “Siera klubs” vadītāja Vanda Davidanova laukos.lv informēja, ka sešu vietējo ražotāju sietais, īstais Jāņu siers aprīlī un maijā tika vērtēts starptautiskajā jauno pavāru konkursā „Vairāk nekā siers…” Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā, semināros „Meistara diena” Ventspils un Smiltenes tehnikumos, siera gleznu izstādē Zemkopības ministrijā un gleznu izstādē „Jāņu siera ceļš” Ogres tehnikumā.

“Uz galdiem bijasešas paplātes ar smaržīgiem, glīti sagrieztiem sieru kubiņiem. Pirmajā brīdī šķiet, visi sieri vienādi, tikai nedaudz atšķiras pēc krāsas. Pie katras paplātes stikla trauciņā dažādu krāsu papīriņi: zaļi, sarkani, oranži, zili, balti, dzelteni. Blakus – tukši trauciņi. Cilvēki nesteidzīgi izgaršoja katrā paplātē esošo sieru.Tad pieņem lēmumu – nobalso, kurš siers šķitis vislabākais, iemetot trauciņos atbilstošas krāsas lozītes. Apmēram tā notika Jāņu sieru sešas degustācijas „Gardākā siera meklējumos”, kurās kopā piedalījās gandrīz 600 cilvēku,” stāsta V.Davidanova.

Degustāciju mērķis bija apzināt, kā cilvēkiem garšo Jāņu siers, par rezultātiem ziņot uzņēmumiem, lai tie uzlabotu siera kvalitāti – lai Vasaras saulgriežu galdā būtu vislabākais produkts. “Jāatzīst, ka rīkotājiem pirmo degustāciju pat atcerēties negribas, jo bija nepatīkami pārsteigumi: dažos ritulīšos bija pelējums, daži ritulīši bija kā uzrūgusi mīkla, pēcgarša – rūgta, griežot siers sadrupa vai lipa pie nažiem, krāsa pārāk intensīvi dzeltena vai zaļgana… Taču ar katru nākamo degustācijas reizi sieru kvalitāte strauji uzlabojās, atzīst V.Davidanova.

Ik reizi pēc katras degustācijas tika saskaitītas pie katra ražotāja sieru paplātes esošajā trauciņā iemestās „balsis”, un punkti pamazām krājās. Līdera pozīcijas gan mainījās – vienā reizē cilvēkiem vislabāk garšoja „Straupe” siers, citā reizē – AS „Lazdonas piensaimnieks” ražotais, vēl citā – AS „Jaunpils pienotava” vai PLPKS „Dundaga”… “Ja balsu skaits sieriem citam no cita atšķiras par divām vai trijām balsīm, tad nebūs godīgi celt uz goda pjedestāla viena ražotāja Jāņu sieram, noniecinot otru. Visi gardi, visi labi. Cik degustētāju, tik gaumju. Galveno vēlmi – kvalitātes uzlabojumu mēs panācām,” sacīja biedrības vadītāja.

“Cik baudītāju, tik atsauksmju. Lai cik sieri šķita līdzīgi, tie tomēr dažādi garšā un konsistencē: ir mīkstāki vai cietāki, ar maigu garšu vai „stiprāki”, un tas ir labi, jo katrs varēja atrast sev tīkamāko,” tā degustācijas vērtēja diētas ārste Lolita Neimane, kura pati arī bija vērtētāju pulkā.

Tikmēr šefpavārs un skolotājs Aivars Varņeckissacīja, ka d degustācijas bija interesants pasākums, kas daudziem deva iespēju apjaust, ar ko Jāņu sieri cits no cita atšķiras, un tie tiešām atšķiras, bet ražotāji guva stimulu strādāt vēl labāk.

Ginta Dzerkale, Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta Biotehnoloģijas un kvalitātes nodaļas vecākā referente norādīja, ka, atbalstot Eiropas Savienības mērķi aizsargāt gastronomisko tradīciju mantojumu, izceļot tā daudzveidīgumu un kvalitāti, Jāņu siers tika iekļauts Eiropas Savienības Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā. Tas uzliek papildus pienākumus gan ražotāju grupai, gan arī katram ražotājam.
“Atzinīgi vērtējam biedrības “Siera klubs” organizētās aktivitātes Jāņu siera popularizēšanā – gan informatīvos semināros, publikācijās presē, gan televīzijā un interneta vietnēs, gan ēdienu gatavošanas meistarklasēs jaunajiem pavāriem, konkursos, ar kuru palīdzību tiek nodota informācija par Jāņu siera īpašo kvalitāti,” sacīja ministrijas pārstāve.

Tikmēr Pārtikas un veterinārā dienests norāda, ka uzņēmumos patlaban notiek pārbaudes par Jāņu siera ražošanu.
Una Rubīna, PVD Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vecākā eksperte sacīja, ka uzņēmumos pārbaudīts siera ražošanas process un tā gatavošanai izmantoto izejvielu atbilstība Eiropas Komisijas apstiprinātajai sertifikācijai.

“Novirzes no Jāņu siera tradicionālās receptūras nekonstatējām. Ja arī bija kādas sīkas nianses, tās pārrunājām un iedevām laiku to novēršanai. Siera ražošanā nekaitīguma kritēriji ievēroti, tas nozīmē, ka Jāņu siers ir drošs lietošanai, un patērētājam šī atziņa ir vissvarīgākā,” sacīja PVD pārstāve.

Konkurss „Gardākā siera meklējumos” apliecināja, ka pēc vienas receptes ražoti sieri ir tik dažādi pēc garšas, krāsas un izskata, tādējādi apmierinot katra pircēja vēlmes, un tas liek arī ražotājam nodrošināt augstu produkta kvalitāti.

3 Komentāri

Pievienot komentāru