Agroķīmija, Tīrums

Padomi agresīvākās nezāļu sugas apkarošanā

Viena no agresīvākajām nezāļu sugām ir maura skarene (Poa annua). Lai gan varētu šķist, ka šis mazais augs nav kaitīgs, tomēr to ir grūti ierobežot bioloģisko īpašību dēļ. Starptautiskajā nezāļu kompendijā tā atzīmēta kā viena no agresīvākajām nezāļu sugām pasaulē.

Maura skarenes bioloģija, izplatība un biotopi

Maura skarene ir neliels graudzāļu dzimtas lakstaugs. Tā ir vissīkākā no Latvijā sastopamajām skarenēm. Mazās attīstības stadijās dīgļlapas līdzīgas īstajām lapām – ar laivai līdzīgu lapas galu. Tai raksturīgas salīdzinoši platas lapas, kuras nepārsniedz ziedkopu, augs blīvi aplapots, gaiši zaļā krāsā. Tipiska pazīme: ziedkopa – piramidāla skara. Lai gan maura skarene izaug no 5 līdz 30 cm gara, šī īsmūža viendīgļlapju nezāle veido blīvus cerus un ciešu velēnu, kas apgrūtina tās ierobežošanu. Tā zied no aprīļa līdz oktobrim, un tai raksturīgs īss attīstības cikls (apmēram 40 dienās var nogatavināt sēklas). Lai gan maura skarene var dīgt visu veģetācijas sezonu, tā tomēr ir vasaras nezāle, kuras dīgšanai nepieciešamā minimālā temperatūra ir no 4 līdz 6 oC. Maura skarenei ir spēcīga bārkšsakņu sistēma, kas apgrūtina mehānisko ierobežošanu, īpaši vēlākās attīstības stadijās, kad augi izveidojuši lielus cerus
Pēc monitoringa datiem, kas ievākti kopš 2013. gada, Latvijā maura skarene visvairāk sastopama ziemāju sējumos, vismazāk – rapšu sējumos un kartupeļu stādījumos. Kopumā šī nezāle ir izplatīta samērā bieži, jo konstatēta 31–54% apsekoto monitoringa lauku. 2014. gada ziemā pieredzētais kailsals pierādīja, ka šī suga ir ļoti izturīga pret bargiem klimatiskajiem apstākļiem un īpaši savairojas izretinātajās sējumu vietās.

Nezāles ierobežošana

Vienmēr pirms nezāļu ierobežošanas pasākumiem ir jāizsver, kādu metodi lietot, un tas ir atkarīgs no daudziem faktoriem – cik lielā platībā nezāle jāierobežo, cik liels ir piesārņojums, un, protams, jāņem vērā arī finanses. Nelielās teritorijās, piemājas mazdārziņos un dobēs, konstatējot atsevišķus skareņu augus vai augu grupas, tos vieglāk ierobežot ravējot vai kaplējot. Galvenais – neļaut augiem nogatavināt sēklas, lai neveidotu sēklu krājumus augsnē turpmākiem gadiem, jo viens maura skarenes augs spēj saražot vidēji 1000–2000 sēklu, kuras izplata gan vējš, gan dzīvnieki, gan cilvēki ar dažādiem saimnieciskās darbības pasākumiem. Tādēļ jātīra augsnes apstrādes agregāti, lai novērstu jebkuru nezāļu sēklu pārnešanu uz citiem laukiem. Svarīgākais ir laikus identificēt maura skareni laukā, jo, zinot, kas tā par nezāli, būs vieglāk izvēlēties efektīvas metodes tās ierobežošanā, pirms šī suga kļūs par problēmu visā laukā. Savlaicīga atsevišķu nezāļu augu ierobežošana mazākās platībās var ietaupīt naudu un laiku ilgtermiņā. Tā kā maura skarenes sēklas galvenokārt dīgst no 3–4 cm dziļuma, augsnes apstrādes metožu izvēlē tas noteikti jāņem vērā.

Augsnes apstrāde

Ārvalstu pētnieki ir pierādījuši, ka maura skarene savairojas, augsni ilgstoši apstrādājot nelielā dziļumā (5–10 cm), un sēklas saglabā dīgtspēju augsnē 4–6 gadus. Tas nozīmē, ka laukā, kas piesārņots ar maura skareni, veicot minimālo augsnes apstrādi, jūs tikai veicināsiet šīs sugas pavairošanu un tālāku izplatīšanu. Ļoti piesārņotos laukos ieteicams veikt tradicionālo augsnes apstrādi, lauku arot. Aršana palīdz sēklas pārvietot uz dziļākiem augsnes slāņiem, kur laika gaitā daļa sēklu dabiskā ceļā ietu bojā. Lai gan – neliela daļa sēklu spēs izdzīvot arī lielākā dziļumā un varēs uzdīgt, augsni atkārtoti apvēršot.

Biezs sējums

Lielbritānijas zinātnieki ir izpētījuši, ka maura skarene rada būtiskus ekonomiskos zaudējumus ziemas kviešu sējumos, ja vienā kvadrātmetrā atrodami 714 augi, bet mitrākos reģionos 416 augi/m2. Tātad, zinot, ka maura skarenei ir zema konkurētspēja ar kultūraugu, ieteicams izvēlēties graudaugu šķirnes ar augstu produktīvās cerošanas koeficientu, lietojot atbilstošus sējumu kopšanas paņēmienus, spēcīgs un biezs kultūrauga sējums nomāks maura skareni. Arī atbilstoša augu maiņa, kurā iekļauti kultūraugi, kas labi nosedz augsni (piemēram, rapši), vai kultūraugu sugas, kurās šo nezāli var ierobežot ķīmiski vai mehāniski, ļaus efektīvi ierobežot maura skareni.

Ecēšana

Sarežģītāk ir situācijā, kad maura skarene sastopama blīvākās audzēs, jo lielus augus, kas labi sacerojuši, ir grūti ierobežot, bet to var darīt ecējot. Ecēšana palīdz izprovocēt jaunu augu sadīgšanu, bet jāņem vērā, ka tā jāatkārto regulāri vairākas reizes sezonā, lai ierobežošana būtu efektīva. Šāda maura skarenes ierobežošana mehāniski prasa papildu darbu, kas palielina izmaksas, bet tā var būt piemērota nelielām platībām vai bioloģiskajās saimniecībās, jo ir videi draudzīga metode.

Mulčēšana

Vēl viena videi draudzīga metode, kas varētu būt piemērota mazdārziņu īpašniekiem, ir mulčēšana. Galvenais šīs metodes uzdevums ir nosegt zemsedzi, lai saules gaisma nepiekļūst augsnei. Mulčēšana ne tikai kavē nezāļu, tostarp maura skarenes, sadīgšanu, bet arī pasargā augsni no izžūšanas un temperatūras svārstībām, veicina bioķīmiskos procesus augsnē, kā arī neļauj izskalot augsnes daļiņas lietus laikā. Šāda metode vairāk piemērota augļu dārzos, apstādījumos, puķudobēs. Kā mulču var izmantot dažādus neorganiskos materiālus (granti, oļus, šķembas, melnu plēvi) un organiskos materiālus (koku mizas, zāģu skaidas, salmus, nopļautu zāli). Mulču klāj 5–7 cm biezumā un ik gadu papildina, jo tā pakāpeniski satrūd. Jāraugās, lai mulčas materiāls būtu tīrs un tajā nebūtu piemaisītas nezāļu sēklas. Pirms mulčas ieklāšanas būtu ieteicams jau sadīgušās nezāles izravēt.

Herbicīdi

Kad citas metodes maura skarenes ierobežošanā izmēģinātas, saskaņā ar integrētās augu audzēšanas metodēm var piemeklēt atbilstošus herbicīdus. Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā (www.vaad.gov.lv) pieejamajā Latvijas Republikā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu sarakstā apkopota informācija par herbicīdiem, kuru marķējumā norādīts, ka tie piemēroti maura skarenes vai visu skareņu sugu (Poa spp.) ierobežošanai (sk. tabulu). Iespējams, ir vēl citi herbicīdi, kas piemēroti maura skarenes ierobežošanai, bet nepietiekamas informācijas dēļ šie dati nav iekļauti herbicīdu marķējumos. Šādā gadījumā var sazināties ar produkta izplatītāju vai ražotāja pārstāvniecību Latvijā, lai uzzinātu kāda konkrēta preparāta efektivitāti, ne tikai maura skarenes, bet arī citu īsmūža viendīgļlapju ierobežošanā.

Izvēloties herbicīdus, jāpatur prātā fakts, ka pasaulē maura skarenei konstatēti ļoti daudzi rezistences gadījumi, jo pieejamais darbīgo vielu skaits ir ierobežots. Lai neveidotos rezistence, nedrīkst lietot vienu un to pašu herbicīdu vai herbicīdus ar vienādām darbīgajām vielām vairākus gadus pēc kārtas vienā laukā. Visa informācija par darbīgajām vielām un to iedarbības mehānismiem augos ir norādīta herbicīda marķējumā. Pirms herbicīdu lietošanas obligāti jāiepazīstas ar preparāta marķējumā norādīto informāciju un stingri jāievēro tajā norādītais.

Pilns raksts žurnāla Agrotops šā gada jūnija numurā

Pievienot komentāru