Bizness, Mājražošana

Mazo alus darītāju bums

Kaut arī zemās alus kvalitātes dēļ dažas alus darītas savu eksistenci izbeidz samērā ātri, Latvijā pēdējos trīs gados strauji aug mazo alus darītavu skaits. Kā vēsta sakāmvārds – pelavas no graudiem atbirst, pieaugot konkurencei tirgū. Tā tas ir – par to, kurš šajā konkurencē izdzīvos, ar savu maciņu balso patērētājs. Viss, kā dzīvē – vieni aiziet citi, atnāk. Savukārt mikro alus darītavas (“Labietis”, “Malduguns”, “Viedi”, “Ādažu alus”, “Raiskumietis” utt.) cenšas kļūt par mazajām alus darītavām, kāda, piemēram, pēc izmēriem un ražošanas jaudas ir Valmiermuiža. Par to liecina šo darītavu ienākšana lielveikalu ķēdēs, kā, piemēram, “Rimi”, “Maxima”, kuru prasības ir spēja nodrošināt piegādes ar noteiktu apjomu un kvalitāti. Lielajām alus darītavām konkurence pieaug, un alus tirgus lēnām sāk pārdalīties. Taču ir arī pretēji piemēri, kad lielas alus darītavas cenšas kļūt mazas, kā, piemēram, “Aldaris”.

Skatoties statistiku no 2014. gada, alus darītavu kāpums ir stabils – sešas jaunas alus darītavas gadā. Daudzi sapņo, ka Latvija kļūs par mazo mikro alus darītavu Meku, daži piesauc Beļģiju, citi Čehiju, arī Ameriku, kur ir lielākais mazo alus darītavu bums pēdējos desmit gados. Domāju, vairs nav ilgi jāgaida, kad Latvijā nodibinās mazo alus darītāju asociāciju, kas nodarbosies ar to interešu lobēšanu. Jo ir pietiekami daudz kritēriju, kas ierobežo alus darītavu darbību un kuru pamatojums īsti nav saprotams.

Bieži vien Latvijā alus darītavas izaug jeb savu ceļu sāk no mājbrūvēšanas. Sākums lielākoties ir, lasot informāciju internetā un atrodot “Kustības par Labu Alu” KUPLA (kupla.lv) forumu, kur jebkurš var iepazīties ar alus darīšanas niansēm un procesu ar vienkāršiem rīkiem mājas apstākļos. Jauno alus darītavu bums skaidrojams ar tiešām relatīvi vienkāršu procesu kopumu, kurus ievērojot gandrīz jebkurš var uzbrūvēt labas kvalitātes miestiņu. Cilvēki arī sapratuši, ka pasaulē nav viens lāgera veida alus, kas jāraudzē tikai zemā temperatūrā, parasti 8 – 12 grādios pēc Celsija, bet ir arī eila tipa alus, kura optimālā temperatūra svārstās plašākā diapazonā no 14 līdz 32 grādiem pēc Celsija, kas ir pieejama gandrīz jebkuram mājas apstākļos.

Ir svarīgi patērētājiem stāstīt patiesību bez episkiem stāstiem par sentēvu metodēm, tēvu tēvu receptēm, Latvijas apiņu laukiem un citiem meliem, kas ienāk alus reklāmas telpā. Alus lietotāju ir svarīgi izglītot, mācīt dzert vietējo svaigo alus produkciju un saprast, kas ir kvalitatīvs alus. Latvijas ceļš ir gatavot ar garšām bagātu alu un lepoties ar to, kā mēs darām alu.

7 Komentāri

  1. Tā ir laba ziņa,bet līdz Lietuvas alus darītavu skaitam mums vēl ir ļoti tālu,arī cenas ir divas reizes augstākas nekā kaimiņos un īsts alus ir tikai dzīvais.

    1. Lietuvā alus jau paliek dārgāks, nekā Latvijā un paliks vēl dārgāks. Leiši jau sāk braukt uz Latviju pēc alus. Alus leišiem pārsvarā ir nedzerama salkana susla, kas garšo pēc kukurūzas. Dzīvais alus ir jebkurš alus kurš nav pasterizēts vai mikrofiltrēts, bet arī pasterizēšana vai filtrēšana nav nekāds bubulis. Tāpat tas ir un paliek alus

  2. Logiski, sen ta vajadzeja. Jo ta sauktas lielas vispar nerazo alu, tikai kaut kadu nezinamas izcelsmes un pretigas garsas suslu, vai pat ezelju churas sapilditas pudeles. Laikam jau tapec to lobiji Saeima censas manipulet ar tilpumiem, ka tas grauz plastmasu…
    Bet brinos, ka tadi vel vispar pastav. Varbut tikai pateicoties konkretiem alkasiem, kas vispar garsu nejut…

    1. Tas, ka kādam garšo saldāks un blīvāks alus, nenozīmē, ka vieglāks un sausāks alus ir ēzeļa čuras. Attiecībā uz garšu nav vienīgās pareizās patiesības. Tad jau sanāk, ka viss čehu alus ir ēzeļa čuras. Rakstā tieši ir minēts, ka alus var būt dažāds. Es piemēram nevaru iedzert dažus LV mazo brūžu darinājumus, kuri ir salkanas medainas suslas , gandrīz bez apiņu aromāta un rūgtuma

  3. Jau daudzus gadu desmitus dzeru tikai to, ko daru un vāru! Protams, lai saprastu ko ražo “konkurenti” nopērku gadā divas-trīs pudelītes jaunāko piedāvājumu! Šos jaunos “brīnumus” kuri garšo pēc citrusaugļiem vai ķiršiem, vai velns viņu zina pēc kā es neuzskatu par alu! Negribu noniecināt šos dzērienus, lai tie tiek tiem kam garšo, bet nesauciet to par alu! Alus ir tikai viens dzēriens no IESALA, ŪDENS, APĪŅIEM UN nedaudz RAUGA! Lai visiem garšo! Redzēju Krievijā brīnišķīgu uzrakstu “”” пеите пиво, берегите воду “”” (dzeriet alu, sargiet ūdeni)!

  4. Muci, citrusainās garšas ierakstās tavā alus tīrības aprakstā, tikai droši vien neesi ticis līdz to šķirņu apiņiem, kas dod šīs garšas. Un komentārs “nedaudz rauga” vispār ir neizprotams, jo raugam jābūt tik daudz, lai norūgst pareizi, nedodot alum piegaršas.

    1. Sveiki! Piekrītu par apīņiem, tie tik tiešām ir ar dažādām garšām un smaržām! Par “nedaudz”: tas tāpēc lai neiedziļinātos kādā no alus receptēm, kurās ir konkrēts rauga daudzums un šķirne. Jāpiebilst, ka raugs ir tieši tā sastāvdaļa, kuras ir vismazāk. Ja gadās pievienot nedaudz par maz , tad tas nav nekas, jo alus rūgšanas procesā raugs aug un pieņemas. Ka tur arī nebūtu BAUDĪSIM ALU! Lai izdodas!

Pievienot komentāru