Bizness, Graudu pārstrāde

Mērķis – 90% tiešo līgumu ar vietējiem zemniekiem

Autori: Uldis Graudiņš, Ivars Bušmanis

Vienu no Baltijas valstu lielākajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem AS “Rīgas dzirnavnieks” kopš aizvadītā gada decembra vada Anita Skudra. Viņas iepriekšējā darbavieta bija Latvijas piena ražotājiem piederošā SIA “Latvijas piens”, kas patlaban piesaistījusi vācu investorus. Intervijā Anita Skudra vērtē tendences graudu ražošanā un pārstrādē.

Patlaban redzam, ka ar dažām graudu pārstrādes ražotnēm Latvijā pilnīgi pietiek. Vai līdzīgi varētu būt arī ar piena pārstrādes uzņēmumiem?
Būtu pilnīgi pietiekami. Lai gan zinām, ka viena Igaunijas Tere rūpnīca var nodrošināt plaša patēriņa produktu tirgu visām Baltijas valstīm. Graudu pārstrādē patlaban ir izveidots optimāls jaudu daudzums.

Konkurentu tātad nav? Katram graudu pārstrādes uzņēmumam ir savs tirgus?
Jā, katram ir savs pircējs un piegādātājs un savas senas tradīcijas. Konkurence, protams, ir. Bez tās nevar. Tomēr graudu pārstrādes nozarē, manuprāt, konkurence nav tik asiņaina kā piena pārstrādē.

Vai vienīgā cīņa notiek par zemnieku, par izejvielas piegādātāju?
Pat arī šajā virzienā nenotiek. Katram uzņēmumam ir sava programma. Piemēram, esam izveidojuši savu Auzu audzēšanas programmu zemniekiem, kas šogad notiks jau ceturto gadu. Tās ietvaros mums ir izveidojusies sadarbība ar vairākām zemnieku saimniecībām, kas audzē noteiktas šķirnes, no kurām tiek iegūtas augstas kvalitātes auzas pārtikas ražošanā. Pirms vairākiem gadiem saskārāmies ar kvalitatīvu auzu problēmu, bet šobrīd ar šo programmu tā ir atrisināta – mums pat nav nepieciešams iepirkt vairāk un paplašināt programmu. Esam sasnieguši gaidīto rezultātu. Drīzāk mēs uztraucamies par rudziem, kuru iepirktais daudzums ir pat divas reizes mazāks nekā agrāk. Aizvadītā gada lietavas, rudens sējumu slīkšana varētu slikti ietekmēt rudzu ražu. Bet cīņa par zemnieku kā piegādātāju ir minimāla, pateicoties senajām sadarbības tradīcijām.

Auzas vienmēr nosacīti bija Rīgas dzirnavnieka monopols. Dobeles dzirnavnieks iegāja jaunā nišā un sāka gatavot auzu pārslas. Vai šā produkta ražošanā Zemgales uzņēmums nav jau jūs apsteidzis?

Nē, mēs atrodamies stabili priekšā. Bet konkurence ar Dobeles dzirnavnieku ir. Zemniekiem auzu audzēšana vēl pavisam nesen nelikās interesanta. Patlaban situācija mainās. Agrāk visiem šķita, ka ir jāaudzē kvieši un rapši. Patlaban aug pašu zemnieku interese par šo programmu. Tādējādi auzu pietiek gan mums, gan citiem.

Ko ar auzām darāt, ko no tām ražojat?
Mums ir tradicionālais produktu grozs ar auzu pārslu produktiem Herkuless, ko atpazīst un novērtē vairākās paaudzēs nu jau vairāk nekā sešdesmit gadu. Starp iecienītākajiem produktiem ir visu veidu auzu pārslas – parastās, ātri vārāmās, pilngraudu, kā arī bioloģiskās. Tāpat auzu pārslas ir viena no sastāvdaļām piecu graudu un septiņgraudu pārslās. Vienlaikus mēs ejam līdzi pasaules tendencēm un nesen sākām ražot auzu miltus un auzu makaronus. Jau daudzus gadus mūsu lepnums ir Herkulesa auzu pārslu batoniņi. Esam veiksmīgi attīstījuši arī ātri pagatavojamās biezputras Herkuless porcijas iepakojumos ar dažādām garšām, piemēram, ogu, augļu un šokolādes, kas garšo bērniem. Līdzīgas jau gatavas biezputras piedāvājam arī trauciņos, ko ir ērti lietot ārpus mājas – tikai jāuzlej ūdens un jāsamaisa ar jau pievienotu karotīti. Šiem produktiem izaicinājums ir cukura īpatsvara samazināšana.

Visticamāk, cukurs izies to pašu apli, ko izgāja sviests…
Piekrītu. Rīgas dzirnavnieks izmainījis atsevišķu ātri pagatavojamo biezputru ar ogām vai augļiem sastāvu, tādā veidā būtiski samazinot cukura īpatsvaru tajās, pat par trešdaļu. Ātri pagatavojamās biezputras ir dabiskas, un tās tiek ražotas jau gatavas ar dažādām garšām. Galvenokārt bagātinātas ar ogām un augļiem, kas dod patīkamu garšu, tomēr paši par sevi satur daudz dabisko cukuru jeb fruktozi. Apzinoties putru lomu bērnu un pieaugušo uzturā, tika sperti stratēģiski soļi un izmainīta atsevišķu biezputru receptūra, samazinot cukura īpatsvaru. Šis bija pietiekami liels izaicinājums mūsu komandai, jo, izmainot sastāvu, bija svarīgi saglabāt biezputru līdzšinējās garšas īpašības.

Cik daudz graudu Rīgas dzirnavnieks pērk?
Mēs pavisam iepērkam aptuveni 150 000 tonnu graudu. Mūsu grupai Baltijas valstīs ir četras rūpnīcas – Malsena un Amberpasta Lietuvā, kur ražo makaronus, mēs un Balti Veski Igaunijā.

Visiem uzņēmumiem galvenā prioritāte ir eksports. Pērn Rīgas dzirnavnieks eksportēja gandrīz 40% no ražotajiem produktiem. Pārējie 60% produktu dalās šādi – 30% starp vietējo tirgu un atlikušie 30% starp tā sauktajiem business to business klientiem, starp maizes ceptuvēm, industriālajiem klientiem Baltijā, ko mēs uzskatām par vietējo tirgu. Ar eksportu saprotam valstis, kas ir ārpus Baltijas. Pērn graudu audzētāji, mūsu sadarbības partneri Auzu audzēšanas programmā, šo kultūru audzēja 3200 ha platībā. Programmas ietvaros mēs zemniekus nodrošinām ar sēklu un garantējam graudu pirkšanu rudenī par agrāk līgumā fiksētu cenu. Šai sezonai līgumus slēdzam martā un aprīlī. Vēl svarīgi, ka mēs pērkam arī netīrītus un nekaltētus graudus.

Kā nosakāt auzu cenu?
Vērtējam, sekojam līdzi pasaules tirgus tendencēm līdzīgi kā piena produktu tirgū un pēc secinājumu izdarīšanas slēdzam konkrēto vienošanos. Visas mūsu uzņēmuma piedāvātās cenas ir redzamas Rīgas dzirnavnieka mājas lapā.

Trāpāt pasaules cenu koridorā. Pastāv vien lokālais risks.
Jā, kā tas notika pērnajā rudenī. Tieši Latvijā ar ražas noslīkšanu.

Vai piemērojāt kādas sankcijas saimniekiem, kuri bija noslēguši piegādes līgumus, tomēr plūdu dēļ nevarēja tos izpildīt?
No mūsu puses sankciju nebija un nebūs. Aizvadītajā sezonā bija problēmas ar kviešiem. Mēs ļoti izjutām dabas apstākļu ietekmi uz kviešu graudu cenu un kvalitāti. Mums ir jākonkurē pasaulē, tomēr šogad nekur ar kviešiem nebija problēmu. Tāpēc gads ir sarežģīts. Lietuvā no lietavu plūdiem cieta vien neliels pierobežas apgabals. Piebildīšu, ka lopbarības kviešus nepērkam, zemnieki to pārdošanai atrod citus kanālus. Standartus pārtikas graudu pirkšanā šajā gadā nesamazinājām. Tas nav iespējams tāpēc, ka sadarbības līgumos ar klientiem, kas produktus pērk no mums, iekļautie nosacījumi ir ļoti stingri. Patlaban vairs nepietiek ar ISO vai BRC standartiem. Mūsu klienti (uzņēmumi) paši brauc pie mums uz vietas, auditē un izvirza savas konkrētas kvalitātes prasības. Šā iemesla dēļ arī mēs nevaram mazināt graudu kvalitātes prasības audzētājiem. Mūsu situācijā, ja nav uz vietas pietiekami augstas kvalitātes graudu, tad ir jāvērtē, kur tos varētu pirkt citviet.

Kāpēc zemniekam būtu izdevīgi kļūt par Rīgas dzirnavnieka klientu?
Patlaban darbojamies ar to zemnieku loku, kas mums ir. Vienlaikus mēs esam atvērti jaunai sadarbībai. Nākotnē paplašināsim iespējas jau patlaban programmā iekļautajiem zemniekiem. Jaunie potenciālie sadarbības partneri var pieteikties pie mājas lapā norādītājiem mūsu iepircējiem. Mūsu mērķis šajā sezonā ir – vismaz 90% no pirktajiem graudiem ir jābūt audzētiem Latvijā, pirktiem no mūsu valsts zemniekiem. Tas ir virsmērķis. Uzstādījums ir darboties tieši ar zemnieku. Mēs vēlamies pret ikvienu saimnieku izturēties ar īpašu attieksmi, kas balstīta uz ilggadēju sadarbību un pārliecību par piegādātā produkta kvalitāti.


Vai izdalāt atsevišķi bioloģisko graudu iepirkumu?

Jā, tieši bioloģisko graudu un bioloģisko produktu niša ir būtiski pieaugusi. Un pieprasījums vēl kāpj. Arī patlaban skatāmies šajā virzienā, jo iespējas pirkt bioloģiskos graudus palielinās. Tirgus ir atvērts, mums ir interese par šo produktu. Bioloģisko graudu audzētāji saņem daudz vairāk par izaudzēto ražu nekā konvencionālo graudu audzētāji. Rīgas dzirnavniekam ir atsevišķi elevatori bioloģiskajiem graudiem, graudu plūsma notiek atšķirti. Mēs galvenokārt orientējamies uz gatavo bioloģisko produktu eksportu. Ņemot vērā, cik liela populācija Latvijā esam, mēs šeit neplānojam milzu pārdošanas daudzumus. Iedzīvotāju Latvijā ir tik, cik ir. Ar visu to, ka tirgus aug, cilvēku skaits samazinās. Savukārt pasaulē šī tendence ir kā viļņa velšanās. Tā nav apstājusies kādā punktā. Liels potenciāls ir Amerikai, jo tur par bioloģiskajiem produktiem agrāk nebija dzirdēts un šī niša nav attīstīta, arī citi pasaules tirgi ir aktīvi. Bioloģisko produktu pārdošanas iespējas ir milzīgas.

Kādi jaunumi ir gaidāmi pasaules graudu tirgū, un kur centīsies iekļauties Rīgas dzirnavnieks?
Mūsu pilngraudu auzu pārslas lielajiem pasaules tirgiem ir interesants atklājums un niša. Daudzviet pasaulē novērojams proteīna produktu un bioloģisko produktu bums. Cilvēki kļūst izglītotāki un pievērš uzmanību cukura samazinājumam uzturā. Ātri pagatavojamo produktu uzvaras gājiens arī turpinās. Mēs jau sen esam globālā tirgus sastāvdaļa. Dažādu piedevu, tostarp sublimēto ogu izmantošana ir vēl viena tendence. Nevar nepieminēt proteīna produktus – pankūkas, batoniņus, pastu – un senās kviešu šķirnes ‘Spelta’ atgriešanos, pilngraudu griķu miltus. Šie visi produkti, ņemot par piemēru pasaules tendences, ir arī mūsu produktu klāstā. Nesen sākām ražot pašbriestošos miltus, kas bija jaunums Latvijai, ko pasaulē, it īpaši ASV, izmanto gan pankūku un picu, gan kulinārijas izstrādājumu cepšanai.

Sarunas sākumā ieskicējāt pieprasījuma kritumu pēc rudziem. Vai tas ir saistīts ar rudzu maizes patēriņa samazinājumu?

Jā, tā tas ir. Šā iemesla dēļ jau pērn ar Hanzas maiznīcu iesaistījāmies rudzu un rudzu maizes veselīguma stāsta popularizēšanā. Zemnieki ir pievērsušies vieglāk audzējamām šķirnēm. Viss notiek kā pa spirāli. Latvijā no valsts puses līdzīgi kā Igaunijā vajadzētu papildus atbalstīt populāciju šķirņu audzēšanu, no kurām var cept labu rudzu maizi. Tas patlaban mums ir aktuāls jautājums. Turklāt šajā gadā rudzi būs liels izaicinājums, jo to sēšanas laiks ir rudens, bet pērn lauki mirka ūdenī, un tos nevar pavasarī pārsēt kā kviešus. Mēs veidosim Rudzu programmu, kas varētu sākt darboties šāgada rudenī. Runājot par valsts atbalstu, mēs gribētu, lai valsts arī atbalsta lielos eksporta uzņēmumus. Diemžēl jau vairākus gadus ES fondu atbalsts eksporta veicināšanā neattiecas uz lielajiem uzņēmumiem, lai gan tie ir visefektīvākie un viseksportspējīgākie. Atbalstam lielajiem eksporta uzņēmumiem būtu jābūt, piemēram, dalībai starptautiskās izstādēs, kas ir svarīgas jaunu tirgu apgūšanai un sadarbības partneru piesaistē. Ja šo naudu nevaram piesaistīt ar ES fondu starpniecību, tad būtu jāattīsta speciāla programma no valsts puses.

Vai jūs kā dažādu graudu produktu ražotājs selekcionāriem pasūtāt jaunas graudu šķirnes?

Mēs par to domājam.

Cik daudz naudas tērējat pētījumiem?
Pētniecība ir nākamais solis, ko vēlos attīstīt. Mūsu mērķis ir radīt produktu, kad tas ir nepieciešams, un tad, kad ir zināma stratēģija, nevis tikai tāpēc, lai izmantotu ES fondu naudu. Rīgas dzirnavnieka izaugsme nebūs balstīta uz ES fondiem. Mana pieredze rāda, ka labāk izaugsmi tomēr balstīt uz sava uzņēmuma investīcijām. ES naudas izmantošana nozīmē milzīgu atbildību, finanšu un birokrātisku slogu un spiedienu. Mūsu uzņēmumā pētījumiem nav atvēlēta noteikta daļa līdzekļu. Ik gadu attīstām Auzu programmu. Mums ir efektivitātes programmas. Tajās vērtējam, cik un kā no grauda varam iegūt iespējami kvalitatīvāku produktu. Katrā grupā četrām rūpnīcām ir Jauno produktu attīstības nodaļa. Katrā rūpnīcā tajā darbojas divi trīs darbinieki. Vērtējam, kādus produktus Baltijas tirgū varam piedāvāt. Mums ir svarīga sadarbība ar augstskolām. Esam sākuši sarunas ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU), kurā pati savulaik studēju. Esam pārrunājuši ar Pārtikas tehnoloģijas fakultāti un ar Lauksaimniecības fakultāti sadarbību un to, ka vēlamies ieviest stipendijas studentiem, motivējot viņus pievērsties ražošanai. Arī mums ir vajadzīgi agronomi, it īpaši ar mūsu programmām. Mums ir daudz ko parādīt, kādam ir jābūt graudam, lai mēs to kvalitatīvi pārstrādātu, izmantojot modernās tehnoloģijas.

Kas uzņēmējam, jūsuprāt, šobrīd visvairāk traucē?
Mēs kā vietējais uzņēmums izjūtam iedzīvotāju skaita samazināšanos. Šis ir Latvijas simtgades gads. Tam par godu es vēlētos, lai mūsu valstī dzīvo laimīgi un gudri cilvēki. Lai Latvija var lepoties ar saviem cilvēkiem un cilvēki varētu lepoties ar valsti. Lai mūs vienotu stipras ģimenes. Lai Latvija kā valsts saglabā spēcīgas tradīcijas, kas veidojušās gadu desmitiem. Tāpēc lielākā dāvana Latvijai tās dzimšanas dienā būtu iedzīvotāju skaita palielināšanās. Tas ir svarīgi arī jebkura uzņēmuma veiksmīgai attīstībai. Esmu pārliecināta, ka pārējās lietas mēs varam sakārtot ar politikas veidotājiem diskusiju ceļā.

Visu interviju lasiet žurnālā Agro Tops

" Agro Tops" marta numura vāks.
” Agro Tops” marta numura vāks.

Pievienot komentāru